1987. gada 22. decembris
Vassula, ir pienācis laiks apvienot Manu Baznīcu; mīļotie, sanāciet atkal visi kopā, atjaunojiet šīs senās drupas, atjaunojiet pamatus, ko ir ielikušas Manas Rokas; godājiet Manu Māti tāpat kā Es, – Vārds, kurš Viņu godina pāri visam; vai gan Es lai nevēlētos, ka jūs, kas esat tikai putekļi un pelni, atzītu Viņu par Debesu Karalieni un pagodinātu? šodien Mani visvairāk skumdina tas, cik maz gan Mana radība zina par Viņas nozīmīgo lomu; tiem, kuri nēsā Lutera vārdu, kā arī tiem, kuri ir norobežojušies pilnībā, vajadzētu atgriezties pie Pētera;
Kungs, šie vārdi viņus šokēs!
Vassula, Es noliekšu viņu ceļus Savas Mātes priekšā; Es, Kungs, esmu runājis; kad viņi to izdarīs, Es likšu pār viņiem atmirdzēt Manai Gaismai, kura viņus piecels; Es stiprināšu jūsu stumbrus un jūs būsiet kā apūdeņots dārzs, kā ūdens avots, kas nekad neizkalst; Es, Kungs, atjaunošu Manis ieliktos pamatus;
nāc, mīļotā, esi pakļāvīga un maiga kā tagad, lai Es tevī varu iegravēt Savus Vārdus; nāc un nekad neaizmirsti Manu Svēto Klātbūtni;
Jā, Kungs.
|