1987. gada 21.decembris
Mans Taisnīgais Dievs, savā niecīgumā un lielajā vājumā es zinu, ka Tu pats esi iedēstījis manī Savas ilgas. Es ilgojos, lai tiktu pagodināts Tavs Vārds un tiktu sapulcinātas Tavas avis, kuras godinātu un atzītu Tevi un mūsu Debesu Māti, lai viņas vara būtu mūžīga un uzvarētu Ļauno. Es tiecos tikai pēc Tava labuma…
jā, Vassula, dzenies tikai pēc Mana labuma; esi patiesa, lai tavs svētums nebūtu tikai ārējs; Es, Kungs, pazīstu tos, kuri tikai izliekas par dievbijīgiem, un, pat ja tie ļoti cenšas izlikties par Ābeliem, viņiem neizdosies Mani pievilt; maskas nenoslēps viņu patieso būtību; patiesi Es tevi saku – šoreiz Es tev norādīšu uz šiem viltniekiem, Es pie tiem nākšu, kad viņi Mani negaidīs, jo kāpēc Man Savā Namā būtu jāpacieš Kaini, kuri meklē tikai savu labumu? dievišķajā spēkā Es atmaskošu viņus, Es atsegšu to, kas ir bijis apslēpts; mīļotā, nebaidies, jo Es pats šķīstīšu Savu Baznīcu, Es aizslaucīšu projām visus, kas aizšķērso ceļu Manai dievišķajai Mīlestībai un neielaiž citus Manā Svētajā Sirdī; Vassula, tu redzēsi, ka Mans kauss ir rūgts, pasaule Mani apvaino, šie Kaini Man nosprosto ceļu, likdami tajā milzīgus šķēršļus; tie neļauj Maniem jēriem nākt pie Manis, viņu rokas ir tukšas, un tiem nav, ar ko pabarot Manas avis; Vassula, Manas dvēseles svētītā, seko Man, Es tevi vadīšu, nekad nezaudē drosmi; vai Es jelkad tevi atstāšu?
Nē, Kungs! Es piekļaujos Tev, mans mīļotais Tēvs.
satver Manu roku, nekad to neatlaid, pieņem visu, kas nāk no Manis;
|