1987. gada 11. decembris
Jēzu?
Es esmu;
Kungs Jēzu, kāpēc prese notic daudz vieglāk nekā priesteri un teologi? Vai atceries, ka vienreiz uzdevi man šo jautājumu?
Es atceros;
Kad tie izlasa pirmo piezīmju burtnīcu, tie vēlas lasīt arī nākamās, un pat tie, kuri nekad iepriekš nav lūgušies, sāk lūgties. Tas ir brīnišķīgi!
Vassula, Mani bērni ir izsalkuši; redzot Manu Maizi, tie to sagrābj, lai remdētu bada sajūtu; ja viņi vēlas vēl, tie nāk pie Manis 6 un Es tiem dodu visu, kas Man ir;
Kungs, vienreiz vai divas reizes notika tā, ka tie, kuri bija izlasījuši vēstījumus, vēlējās savā priekā padalīties ar priesteri un domāja, ka viņš arī priecāsies. Viņi bija ļoti vīlušies, kad priesteris ne tikai neizrādīja interesi, bet vēl apšaubīja rakstīto.
Vassula, viņi ir tie, kas Mani ievaino, atkal un atkal caurdurdami Manas brūces; Es neizsakāmi ciešu, redzot, kā savējie Mani atgrūž, viņiem nav, ar ko pabarot Manas avis;
Neskatoties uz priesteru negatīvo attieksmi un entuziasma trūkumu, šie cilvēki nenobīstas, bet patiesi izjūt mieru, jo vēstījumi tiem palīdz atkal no jauna sastapties ar Tevi. Bet viņi ir sarūgtināti par notiekošo. Īpaši tad, ja viņi uzzina kaut ko par atklāsmēm, tie nesaprot, kāpēc Baznīca par to runā tik maz. Kāds no šiem cilvēkiem izteica domu, ka par šīm lietām tiek runāts tikai pusbalsī, un tas paliek tikai „viņu” aprindās.
Jā, Vassula, Mani priesteri neļauj izpausties Maniem pašreizējiem Darbiem; meitiņ, Es to esmu teicis un saku arī tagad, – tie ir piesavinājušies zinību atslēgu un nedz paši to izmanto, nedz arī ļauj to izmantot citiem! viņu skepse, šaubas un svētulība aizšķērso Man Ceļu; viņi vairs nav Mani bērni, jo viņu gudrība tos ir padarījusi aklus, un viņi ir pazaudējuši ceļu pie Manis;
mīļotā, tagad upurē Man visu, 1 kas tevi ir, un lūdzies kopā ar Mani;
Jā, Jēzu.
„Tēvs, palīdzi viņiem meklēt mieru un piedod viņu liekulību. Tēvs, nepaliec malā, ja viņi mani vajās, steidzies mani aizstāvēt, 2 esi man blakus un apgaismo un māci viņus, ļauj viņiem saskatīt savas kļūdas. Tu esi Taisnīgais, atmirdzi pār tiem, lai viņi varētu Tevi slavēt, sakot: ‘Varens ir mūsu Visaugstais Dievs, kurš vēlas, lai visi Viņa bērni dzīvo Mierā un slavē Kungu, kurš ir nonācis, lai mūs apvienotu un pasludinātu Savus šodienas Darbus’. Āmen.”
nāc, mīļotā, mēs sastapsimies vēlāk; neaizmirsti par Manu Klātbūtni; meitiņ, Es tevi mīlu;
Jā, Kungs, es neaizmirsīšu.
1 Man bija jāupurē iekrājušies mājas darbi, pusdienas, kuras vēlējos pagatavot savam dēlam un slimais vīrs, kuram, iespējams, bija hepatīts. Mirklī, kad Dievs man sacīja šos vārdus, es biju gatavojusies pildīt savus pienākumus.
2 Aizstāvot nevis mani, bet gan Savu Vārdu.
|