|
1987. gada 25. novembris
(Es ieraudzīju sev blakus sēžam Jēzu.) Jēzu, vai Tu esi šeit?
Es esmu, un tu esi Mani atpazinusi; redzi, Vassula, pat ar tik mazu ticību, kā tu Man dāvā, ticību, kas ir mazāka nekā sinepju graudiņš, Es varu tev dot žēlastību Mani redzēt, sajust, saklausīt, rakstīt kopā ar Mani; nāc, Es būšu tavs svētais Ceļabiedrs;
mīļotā, tev nav jābaidās, jo Manas ieceres ir radušās vēl ilgi pirms tavas dzimšanas; jau kopš mūžības Es zināju, ka tu, mīļotā, Man kalposi; neraizējies par to, ko teiksi vai darīsi, jo Es, Kungs, ielikšu tavā mutē Savus Vārdus;
Es tevi vadu un tu esi Manī, Manā Mīlestībā; Es tevi esmu svētījis un konsekrējis, Es tevi ievedu Savas asiņojošās Miesas dziļumos, piepildi Manas ilgas, darot Manu Gribu; Es tev dāvāšu īpašu atpazīšanas žēlastību; paliec Manī; mīļotā dvēsele, atdod Man visas savas vājības, atdod tās visas un atļauj Manam Spēkam tās iznīcināt;
tu pabeigsi visus tev paredzētos darbus, pagodinot Mani; paļaujies uz Mani, un Es tevi aizstāvēšu; Mana roka ir tevi svētījusi, tāpēc paliec Manā Sirdī tāpat, kā Es palieku tavējā; piepildi savu sirdi no Manējās, lai tu spēj arī citus piesātināt; Es, Kungs, tevi pabarošu, paļaujies uz Mani, jūties droša; nāc, Mana iemīļotā dvēsele un atpūties Manī, jo Es, Kungs svētīju tevi un visu tevis uzsākto; Vassula, satver Manu roku, satver Manu roku un seko Man… vai redzi?
(Jēzus mani veda, bet es burtiski vilkos Viņam pakaļ, un mēs kopā nonācām līdz Svētā Pētera bazilikai. Kungs izstiepa Savu roku un ar rādītājpirkstu norādīja uz vientulīgu stāvu – tas bija pāvests Jānis Pāvils II. Viņš sēdēja viens pats un bija iegrimis dziļi savās domās.)
Vassula, vai redzi? viņš gaida; viņš gaida;
Kungs, lai notiek Tavs Prāts. Āmen.
Maniem Vēstījumiem ir jānonāk viņa rokās, piepildoties it visam, kas ir rakstīts;
mīļotā, nāc, jo laiks ir tuvu; nebīsties un atceries, ka Es eju tev pa priekšu; ko esmu aizsācis un svētījis, to arī pabeigšu; nāc, Mīlestība tevi mīl un vada; turi savu roku Manējā; mēs, mums?
Jā, Kungs, mēs esam kopā. Jēzu, es tik ļoti Tevi mīlu!
(Jēzus nāk, nesdams Savā plaukstā Savu Sirdi un upurēdams to mums. Dieva maiguma pilnā Sirds mums atkal no jauna palīdz atraisīties no Sātana izliktajiem tīkliem.) Kungs, es Tevi mīlu!
mīļotā, kā gan Es būtu varējis tajā visā noskatīties, pametot tevi; Es tevi mīlu no visas Savas Sirds un tieši tāpat Es mīlu jūs visus un ikvienu no jums;
(Es sajutu Jēzus Sirdi, un Viņa Mīlestība uz mums ir neaprakstāma!)
|
Saraksts pēc alfabēta 
