2.ekumēniskais “Patiesas dzīves Dievā” svētceļojums pa Svēto Zemi, 2000.gada marts
Savā bezgalīgajā labvēlībā Tu mums esi dziedājis dziesmu, lai mūs iepriecinātu.
Kā līgavainis, Kurš gatavo savu līgavu kāzu mielastam,
Tu, cilvēci Mīlošais, esi mums visiem sagatavojis ķēnišķīgu mielastu, lai mēs varētu līksmoties par Tava Nama labumiem.
Tu mums esi devis dzert no Tavas iepriecinājumu upes, jo Tevī, Kungs, ir Dzīvības Avots;
Lai mūsu dvēsele irk ā briedis, kas ilgojas pēc ūdens avotiem un pēc Dzīvības Dieva, pēc Cerības un Mierinājuma Dieva.
Lai mūsu dvēsele tagad priecājas par Tavu maigumu un māca mūs visiepriecinošākajā veidā. Amen.
Es esmu vairāk nekā priecīga sveikt Kungā ikvienu šeit klātesošo. Pateicība Dievam, kurš Savā bezgalīgajā labvēlībā ir darījis mūs par Viņa Pestījošā plāna līdzdalībniekiem. Šis Pestīšanas plāns mūs ievedīs vienotībā, tas liks mums redzēt Kunga un mūsu svētās Mātes uzvaru.
Mīļie brāļi un māsas Kunga, mēs visi esam aicināti uz garīgo cīņu un esam piecelti, lai bez bailēm sludinātu Dieva vārdu. Mēs esam aicināti bez bailēm izplatīt Dieva pazīšanu it visur šajā mirstošajā pasaulē. Mēs esam aicināti kļūt par Kristus vīraku, kuram ir jāšķīstī šī ļaunumā grimstoša pasaule. Mēs visi ar krustu vienā un ar Rožukroni otrā rokā esam aicināti nostāties pretim grēciniekiem, divkosīgiem runātājiem, varenajiem un lepnajiem, liekuļiem un Baznīcas nodevējiem. Mēs esam aicināti atmaskot herēzes to vietā liekot uzticamību un patiesību. Mēs esam aicināti uz mīlestības un pazemības pamata būvēt Vienotību.
Dievs mūs ir pulcinājis kopā no dažādām Baznīcām, lai mēs kļūtu par izlīguma un vienotības piemēriem – šīs vienotības, kura ir iespējama vienīgi tad, ja mēs tuvojamies Kungam ar satriektām sirdīm, nemeklējot nekādu pašlabumu, bet rūpējoties vienīgi par Dieva interesēm.
Mēs visi esam aicināti ar Dieva žēlastību izplatīt Viņa Valstību virs šīs zemes, lai Viņa Griba tiktu šeit piepildītos tāpat kā tā piepildās Debesīs. Mēs visi esam aicināti patiesi, katru dienu ikvienu mūsu dzīves mirkli izdzīvot augšamceltā Kristus realitāti.
Tātad – atvērsim tagad mūsu sirdi un centīsimies izprast kādu pamatpatiesību: “Kungs Dievs pazīst tos, kuri ir Viņam līdzās.” Būsim tie, kuri ir Viņam līdzās, kuri ir ieskauti Viņa Sirdī, kuri sirds vienkāršībā un šķīstībā cenšas Viņu iepazīt un izprast arvien labāk. Tuvībā un dievišķajā vienotībā, kuru Viņa Majestāte mums ir labvēlējusies dāvāt, meklēsim izprast Viņa pāri plūstošo mīlestību. Pilnībā uzticēsim sevi Dievam.
Dievs dzīves laikā vienmēr piedāvā iespēju Viņam tuvoties un Viņu iepazīt. Kāda jēga ir dzirdēt, lasīt vai runāt par Dievu, ja mēs Viņu nepazīstam un nesaprotam? Jeremijas grāmatā 9.nodaļā Dievs saka: “Lai gudrais vairs nelepojas ar savu gudrību, nedz drosmīgais ar savu drosmi, nedz arī bagātais ar savām bagātībām! Ja kāds vēlas lepoties, lai ar Manis pazīšanu.” Mīļie draugi, apzināsimies, ka Dieva nepazīšana ir grēks.
Jēzus Kristus aicina ikvienu uz Savu ķēnišķīgo mielastu – tas nav atkarīgs no tā, kur cilvēks atrodas un no kurienes nāk. Kungs aicina ikvienu. Lūk, Viņa vēstījums mums visiem:
"Es nevienu neatstāšu novārtā; Es apsēdīšos pie grēcinieku galda un viņiem nebūs bail no Manis; Es būšu viņu draugs un pastāstīšu tiem, ka viņi nekad nav bijuši bāreņi; ja viņi nekad nav izpratuši Debesu Likumus, tad vienīgi tāpēc, ka neviens nav bijis tiem līdzās, lai tos izskaidrotu – neviens nav viņiem pateicis, ka tie ir Visvarenā Dieva sēkla;
tad Es tos sapulcināšu Sev apkārt kā jērus, Es tos piekļaušu pie Savas Sirds un kā tāds, kurš vēlas pastāstīt noslēpumu, Es no Savas mutes viņu mutēs likšu “Tēvs mūsu” lūgšanu”... tad Es tiem sacīšu, ka Mīlestība ir viņu acu priekšā un viņu vidū sēž Tas, Kurš ir Dzīvā Maize, viņus uzrunā Tas, Kurš ir par viņiem dzīvojis un viņu dēļ miris;
Es aicināšu visus garāmgājējus: “Kurš no jums ir grēcīgs un izstumts no sabiedrības? tas lai nāk pa šo ceļu; (līdzās Kungam) Es nevienu neatstāšu badā, neviens nepaliks nabags, jo Manas svētības ir bagātīgas, bet Mana Mīlestība piepilda un neļauj palikt novārtā; Mani ceļi ir iepriecinājuma pilni, tie ved uz Mūžīgo Dzīvību; Es mācīšu grēcīgajiem un nabagiem, ka viņu Tēvs Debesīs ir viņu Sargs, pestījošais Dievs; Es tiem atgādināšu, ka arī viņi ir Dieva bērni un var Viņu uzrunāt “mans Tēvs”; ja viņi vaicātu, kur ir atrodama sapratne, tad Es tiem atbildētu: “sapratne, Mans bērns, ir izvairīšanās no jebkāda ļaunuma;”"
Līdz ar šo brīnišķīgo aicinājumu, visi ieiesim mūsu Kunga priekā. Viņš ir mūsu Cerība un Mierinājums, mūsu Maigums un Dzīvība – ko gan vēl cilvēks var vēlēties? Nesīsim Kungu mūsu sirdīs kā Viņš nes mūs Savā Sirdī. Teiksim kā Dāvids: “Lai pār mums ir Kunga maigums!” (Ps 90, 17)
Dievs mūs mudina izlīgt un apvienoties, tomēr – vai mēs klausāmies Viņa Pavēlē? Mēs nekad nebūsim spējīgi izpildīt Viņa pavēli, ja nepieklusināsim mūsu balsis, lai ieklausītos Viņa Balsī. Kā gan lai mēs zinām Viņa Gribu un to atpazīstam, ja mūsu miesas piepilda tumsīa? Kā gan mēs šajā tumsībā lai redzam? Jums ir teikts, ka miesas spīdeklis ir acs, un tā tas arī ir, jo slima acs neredz – tajā ir vienīgi tumsa kamēr veselīga acs apgaismo skatienu.
Jūsu miesas gaismeklis ir Svētais Gars, Kurš jūs apgaismo. Ikviens, kurā mājo Svētais Gars, meklēs tikumu un nevis netikumus. Svētais Gars ir jūsu ķermeņa Gaisma, kurš piepilda visu jūsu miesu ar Dieva Valstības dārgumiem un mirdzumu. Ar šiem dārgumiem un mirdzumu mēs saprotam tikumus – kur ir Gaisma, tur ir arī Tikums, kamēr tumsībā mājo vienīgi Netikums.
Zemosimies, lai spētu saņemt šīs dāvanas – nebūsim kā lepnie, bet tā vietā mīlēsim tikumu. Svētais Gars nekad nemājo grēcīgā dvēselē nedz arī paliek miesā, kura ir parādā grēkam, tāpēc nožēlosim grēkus un ļaus Svētajam Garam būt mūsu iekšējai Gaismai, kas mūs izgaismo gan no iekšienes, gan no ārienes un lai šajā caurspīdīgumā mēs varētu teikt: “Es eju kopā ar Dievu”. Dievs jūsu dzīves laikā nekad nemitēsies jūs aicināt uz līdzdalību Vissvētākās Trīsvienības svētlaimē. Viņš ikvienu no mums aicina ieiet viņu Patiesās, Trīsvienīgās Dievišķības pazīšanā un vēlas, lai mēs Viņa atpazītu Trīskārt Svēto un dzīvotu patiesu dzīvi Dievā. Amen.
|
