Es vēlos ikvienu šeit klātesošo ieaicināt Dieva Mīlestībā. Kungs ir labs un Viņš nepārstāj mani pārsteigt – bieži man trūkst vārdu un ikreiz, kad Viņš ir parādījis Savas rokas spēku, es esmu sajūsmā. Mani pārsteidz Viņa Klātbūtne mūsu dienās – nav šaubu, ka Viņš apmeklē Savu tautu.

Viņš steidzas palīgā, bet šī palīdzība ir maiguma pilna žēlsirdība. Vai kāds spēj pārbaudīt Dieva varenību un Viņa neizsakāmo lielumu? Viņš vēl vienu reizi cenšas atgādināt cilvēcei Viņa varenības pilnos darbus un Suverenitātes majestātisko godību. Lai to visu neredzētu, cilvēkam ir jābūt aklam. Uzticīgs Saviem solījumiem, Viņš mums sūta Svēto Garu – tas izlejas tik spēcīgi, ka pat mirušie pieceļas jaunai dzīvei. Dievs darbojas saskaņā ar Savu solījumu – tad kāpēc gan daži no mums vēl arvien ir tik pārsteigti un neticības pilni?

Viņa mīlestības pilnie vārdi ir kā balzāms, Viņš dziedina satriektos sirdī, Viņš apsaitē brūces – ko gan cilvēks vēl var piebilst? Mūsu Kungs vēlas mūs piepildīt ar zināšanām un sapratni, atklājot mums, kas ir labs, bet kas – ļauns. Ko cilvēks vēl lai lūdz? Visaugstais mūsu sirdīs ir iedibinājis Savu skolu – k gaisma tā atmirdz gan no iekšienes, gan ārienes. Visvarenais mūsu dienās nokāpj no Sava Troņa, lai atklātu Savu darbu varenību un krāšņumu. Tā kā zināšanas Viņš ir licis mūsu acu priekšā, Viņš uzceļ mūsos Savu Troni un ar Savu Klātbūtni majestātiski izgrezno mūsu dvēseles. Svēts ir Viņa Vārds.

Kas gan ir cilvēks, lai viņš censtos novērtēt Dievu? Un tomēr daudzi rīkojas tieši tā. Vai ir iespējams izdibināt Dieva varenību un Viņa brīnumus? Tomēr dažiem šķiet, ka jā. Šie cilvēki ir pārāk gatavi atklāt sava prāta šaurību un seklumu. Tieši tādēļ Svētais Gars atņem viņiem Savus dārgumus un aiztaupa tos tiem, kuri ir mazi un zemi.

Šodien es jums atgādināšu par Svētā Gara Spēku, jo Viņš jau ir sācis izlieties pār mums un šis notikums tiek dēvēts par otrajiem Vasarsvētkiem. Ikviena garīgi mirusi dvēsele, kas pēkšņi ir atgriezusies dzīvē Kristū, ir piedzīvojusi savā dvēselē otros Vasarsvētkus. Svētā Gara, kurš dod šai dvēselei dedzību, uguns aizdedzināta, tā tiek darīta par apustuli, šo laiku beigu apustuli, kura uzdevums ir iet un sludināt Dieva Vārdu.

Svētais Gars ir Tas, Kurš mūs ir atvedis šeit, Svētajā Zemē, un mūs apvienojis, tāpēc atvērsim savas sirdis žēlastībai, lai saņemtu Viņa Mieru, kas var mūs aizvest pa miera, izlīguma un vienotības. Atvērsimies Svētajam Garam, lai atļautu Viņam pārpludināt mūs, taisnot mūsu ceļus, kuri līdz šim mūs ir veduši kaunpilnajā šķelšanās realitātē – purvā. Atļausim Svētajam Garam sākot ar šodienu būt mūsu Lāpai, kurai mūs jāieved svētumā, Svaidījumam, kurš atver mūsu acis, lai tās redzētu Dieva Gribu un Viņa Godību.

Jau no paša sākuma Kungs mūs ir mācījis, ka vienīgais veids, kā dzīvot, ir Svētajā Garā. Mēs esam iemācīti saprast, ka Svētais Gars ir mūsu dvēseles Dzīvinātājs un bez Viņa mēs esam garīgi miruši. Bez Viņa mēs līdzināmies Ezehiēla vīzijā attēlotajiem izkaisītajiem kauliem. Tomēr Svētā Gara Spēks, dvešot tajos augšāmcelšanās dvesmu, spēj atgriezt dzīvību šiem izkaltušajiem un izkaisītajiem kauliem.

Bez Svētā Gara mēs esam tikai grēcīga putekļu sauja. Dievs mūs ir izgreznojis ar Svēto Garu, uzceļot mūsos Savu Troni. Ar Gara starpniecību Viņš sarunājas ar mums un ieklausās mūsos kā draugs. Mēs visi esam aicināti uz patiesu atgriešanos, bet pēc tam – uz patiesu sevis atdošanu Dievam. Mēs visi esam aicināti nomirt sev, lai nestu bezkaislības augli.

Iemantojuši bezkaislības augli, mēs atdzimsim Svētajā Garā. Tikai tad Viņš varēs aizsākt mūsos Savu dievišķo darbu, esot gan mūsu Skolotājs, gan tuvākais Draugs. Viņš mūs mācīs par to, kas ir neredzams mūsu acīm, bet vienlaikus mūžīgs. Viņš, Dievs, sarunāsies ar tiem, kuri ar žēlastības starpniecību ir kļuvuši par dieviem, atklādams tiem Savu maigo mīlestību ar kādu Viņš mīl Savus dēlus un meitas, apskaudams tos ar Savām rokām un ievezdams dievišķās Mīlestības vienotībā ar Sevi. Kā Dieva bērnus Svētais Gars mūs mācīs iepazīt Kungu Viņa cēlajā Gaismā – šī sapratne ļoti atšķiras no tās, kādā esam pieraduši domāt un apjaust šīs zemes lietas.

Raksti saka, ka bijība Kunga priekšā ir Gudrības sākums, ka bijība Kunga priekšā ir Gudrības vainags… Mēs zinām arī to, ka Kungs ir teicis, ka Gudrība ir tikusi dota vienīgi bērniem. Citiem vārdiem sakot – Gudrība tiks dota tiem, kuri ir satriekti sirdī un kuros nav viltības. Tātad, ikviens, kurš tuvojas Kungam ar vienkāršu un šķistu sirdi, neaizbaidīs Svēto Garu. Svētais Gars nāks pie šādas dvēseles, būs tās draugs un neredzamā veidā, klusumā, mācīs šādu dvēseli. Apkārtējie vaicās: „No kurienes viņam ir visas šīs zināšanas par Debesu lietām?”

Šīs zināšanas un pamācības var nākt vienīgi caur Svēto Garu, kurš iegremdē dvēseli Savos mirdzošajos avotos, kuri izplūst no Dieva mutes (t.i. – no Dieva Vārda). Dieva Vārds mums iemācīs Gudrību, ievedīs mūs dziļākā izpratnē par Dievu, jo mēs esam dzinuši saknes pateicoties šiem Dieva mirdzošajiem avotiem. Tāpat kā Mozus, kuru Dievs bija pārklājis ar mākoni, arī mēs tiksim iegremdēti svētajā kontemplācijā, kuras laikā mūsu dvēsele un prāts tiks pacelti pretim Dievišķajam un iecelti Trīsvienīgajā dzīvē.

Jo nemanāmāki būsim, jo lielāki mūsos būs Svētā Gara darbi.

Kad būsim iemantojuši bezkaislības augli, mūsu dvēsele vairs nepaļausies uz zemes lietām, bet tās vienīgā vēlme būs mīlēt Dievu un tuvāko, kalpot Dievam, zinot, ka šāda kalpošana nav iespējama bez ciešanām un vajāšanām. Daudzi brīnās, kā mocekļi nebaidījās no nāves. Tikai Svētajā Garā viņi saņēma žēlastību nebaidīties no ciešanām, jo viņu dvēsele bija nobaudījusi Dieva saldumu.

Svētā Gara žēlastības maigums pārsniedz visus pasaules iepriecinājumus, jo tas pārveido dvēseli paradīzē. Mēs esam aicināti uz pilnību, mēs esam aicināti būt par Dieva svēto mājokli, kuram nav traipa. Mēs esam aicināti sasniegt pilnīgas mīlestības dievišķo stāvokli, mēs esam aicināti iegūt Visaugstā dēlu un meitu likumīgās tiesības. Dievs no Savas puses vienmēr patur durvis vaļā un mums ir jāizlemj vai mēs vēlamies ieiet pa šīm durvīm, vai ne.

Mūsu Kungs ir sagatavojis šai un nākamajām paaudzēm Mīlestības himnu, kuru Viņam pašam ir labpaticis nodēvēt par „Patiesu dzīvi Dievā”. Daudziem šie dievišķie vēstījumi ir sagādājuši patiesu labumu, daudzi, uzzinot, kādā veidā iegūt savā īpašumā Dievu, ir garīgi nobrieduši.

 

Kurš mūs ir pārklājis ar šādiem dārgumiem? Kurš mums ir dāvājis tik dziļu mieru Savos apskāvienos? Kurš mums ir pastāstījis, ko nozīmē kļūt par bērnu caur žēlastību, tāpat kā Vārds ir bijis Dēls caru Savu dievišķo dabu? Kurš mūs ir aicinājis būt līdzdalīgiem šajā pestīšanas plānā neskatoties uz mūsu pārsteidzošo grēcīgumu un par spīti mūsu nožēlojamajai nespējai to izdarīt. Kurš gan varēja būt tik nesavtīgs, ka, zinot par mūsu necienīgumu, ir aicinājis mūs ienākt Trīsvienīgajā dzīvē? Vienīgi Dievs, Suverēnais mūsu dvēseles Valdnieks, bet vienlaikus arī mūsu draugs, ir atvēris mums Mūžības durvis. Viņš ir Vienīgais, Kurš spēj mūs dievišķot.

Mani draugi, Dievs nemitīgi dāvā mums pats Sevi, Viņš Sevi dāvā nepaturot neko pats Sev. Bet kā atbildi Dievs vēlas, lai arī mēs upurētu Viņam sevi necenšoties neko paturēt sev. Dievs vēlas no mums saņemt Viņam atbilstošu mīlestību. Tāpēc atdosim sevi pilnībā Svētajam Garam, lai mēs sadzirdētu vārdus, ar kuriem Viņš vēršas pie mums ar vēstījumu starpniecību:

Es jums esmu atklājis Savas dāvanas un Savus dārgumus un Es jūs esmu izgreznojis ar Savu Klātbūtni. Man ir labpaticies iegūt jūs Savā īpašumā un ieliet jūsos Manu Gudrību, lai jūsu dvēsele izstaro sev apkārt mirdzumu. Es jūs esmu iegremdējis Mūsu mirdzošajos avotos un tajos jūs esat atguvuši dzīvību. Man ir tīrais nieks pārklāt jūs ar Manu bagātību. Vai neesat dzirdējuši, ka Dievs nemitējas sevi atdot ikvienam no jums? Tāpat kā Es nemitējos Sevi dāvāt, tāpat arī jūs, kad būšu jūs sagatavojis sastapties ar Līgavaini, būsiet spējīgi atdot sevi Viņam. Jūs sevi atdosiet cilvēkus Mīlošajam un kļūsiet par vienu garu ar To, Kurš ir Dievišķs.

Tādēļ, mīļie brāļi un māsas, atļaujiet man jums atgādināt, ka, ja pats Dievs ir mūs aicinājis strādāt Viņa Godam, mums ir jāatceras, ka līdz ar to Viņš ir mūs darījis Sava Krusta cienīgus un ir vēlējies, lai mēs pieņemam visas Krusta ceļā grūtības. Kungs mūs aicina ar Mīlestību pieņemt Krustu nekad neaizmirstot par Tā uzvaru.