Dievs vienmēr ir atklājis Sevi cilvēkam, tomēr nevis tāpēc, lai dotu kaut ko jaunu, bet gan tādēļ, lai atgādinātu to, ko bija devis jau agrāk. Dievs vēlas mums atgādināt mūsu izcelsmi, mūsu pamatus. Dievs atklājas cilvēkam nezaudēdams Savu transcendenci. Tikai Debesīs visā pilnībā mēs ieraudzīsim Dievu tādu, kāds Viņš ir. Tomēr Dievs, mūsu Radītājs mums, Viņa radībām, atļauj jau šeit, virs zemes, ieraudzīt Viņu un dzīvot vienotībā ar Viņu. Tieši šāda ir “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu galvenā tēma: Dievs, Radītājs ļauj Sevi atpazīt apzinātā veidā kā tāds, kurš kā draugs sarunājas ar mums un klausās mūsos, Viņš ir Tas, kurš sēj pats Sevi mūsu dvēselēs.

“Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi aicina mūs uz radikālu mūsu “es”, mūsu prāta un mūsu dvēseles pārveidi. Pārveide notiek caur šķīstīšanu un nomiršanu sev. Tā rezultātā, Svētā Gara spēkā, notiek pārdabiska augšāmcelšanās. Jūs to varat dēvēt par kristību Svētajā Garā, par kristību ar uguni, par Kunga apmeklējumu, par Kunga Dienu vai arī par jaunajiem Vasarsvētkiem. Sākot ar šo mirkli Kungs mūs vada augšup pa cilvēka dievišķošanas ceļu. Mēs varam sasniegt vistīrākās Gaismas, dievišķošanas pakāpes, kurās pateicoties Svētā Gara darbībai un līdzdalībai Dieva dzīvē paši kļūstam par dieviem. Ja mēs sekojam visam, ko “Patiesa dzīve Dievā” mums sniedz – es gan vēlētos piebilst, ka šie vēstījumi ir tikai Dieva Vārda atkārtojums – un ievērojam Kunga Likumu, tad mēs iemantosim brīvību Garā un evaņģēliskos tikumus. Tas notiks tāpēc, ka Svētais Gars apgaismos mūsu prātus un pateicoties šai gaismai mēs labāk, šoreiz jau dievišķi, izpratīsim Dieva noslēpumus un Viņa Vārdu. Tā ienāks mūsu prātā līdzīgi mirdzošai gaismai un liks pakāpties augstāk pa garīgās dzīves kāpnēm, vienlaikus ievedot mūs dziļāk pašā Gaismā. Šos augstumus var sasniegt ikviens un katrs ir aicināts uz  savas esamības dievišķošanu. Tā kā šis ceļš nevienam nav liegts, tad nevienam arī nav attaisnojuma, kādēļ lai viņš pa to neietu. Diemžēl cilvēki nepievērš īpašu uzmanību šai iespējai tikt dievišķotam – šī iemesla dēļ, lai arī mēs visi, kas esam kristīti un esam uz to aicināti, tikai retais sasniedz šo garīgās dzīves līmeni.

Kā sacīju jau iepriekš – mēs visi esam aicināti būt viens ar Dievu un nevienam šāda iespēja nav liegta. Mums ir vienīgi nopietni jāvēlas atteikties no savas gribas un nomirt sev, un savam “es” – šādā gadījumā notiks nepieciešamā pārveide. Ceļam jāsākas ar to, ka mums ir jāatgriežas, jānožēlo savi grēki un jāiztukšo sevi no visa, kas nepieder Dievam. Tad mums ir jāatļauj Svētajam Garam piepildīt mūs ar Savu dievišķo Gaismu un ņemt mūs Savā īpašumā, lai sākot ar šo mirkli mēs dzīvotu Viņa Žēlastībā. Mums ir jāatļauj Dievam caurskatīt ikvienu mūsu rīcību. Līdzīgi cilvēkam, kurš ar lāpu izgaismo sev ceļu tumšā pagraba tunelī, mums ir jāļauj Dievam ienākt mūsu sirdīs un sadedzināt visu, kas tajā nav dievišķs, svēts un nepieder Viņam. Ir jāatļauj Dievam piespiest sevi pie zemes un aizvilkt uz tuksnesi, kurā Viņš ir vedis visus Savus svaidītos. Tuksneša klusumā ir jāatļauj Viņam jums atgādināt visas jūsu kļūmes, jūsu vienaldzību pret Viņu un Viņa Mīlestības likumu. Ir jāatļauj Viņam darboties, lai jūsos notiktu nepieciešamā pārveide. Kopš tā mirkļa Viņš būs gan jūsu Skolotājs un Audzinātājs, gan arī Draugs un Brālis.

Tad, ar lielu maigumu, Viņš apkops jūsu brūces, pacels jūs pie Savas Sirds un iečukstēs ausī šos vārdus: “Tagad tev ir jāsargā visas Manas mācības un vienmēr jāatceras šī ceļa aizsākumi – tikai šādā veidā tu arvien pieaugsi Manis, tava Dieva, pazīšanā.” (31.05.2003)

“Patiesa dzīve Dievā” ir aicinājums darīt pilnīgas mūsu dvēseles, lai tās sasniegtu Debesu augstumus. Mēs zinām, ka šo vēstījumu saņemšanas aizsākumos Jēzus man sacīja, ka man ir jānomirst sev. Viņš teica, ka nevēlas redzēt manī jebkādus sāncenšus, bet gan vēlas, lai manī rastos pēc iespējas vairāk vietas Svētajam Garam. Nomiršana sev nenozīmē tikai nomiršanu savai gribai, tas nozīmē arī nomiršanu tām materiālajām lietām, kurām dvēsele ir piesaistījusies. To Kungs nodēvēja par atteikšanos no pasaules. Tomēr Viņš nevēlas, lai mēs paliktu šajā garīgās dzīves etapā. Jēzus vēlas ievest mūs arvien augstākā pilnībā – pēc tam, kad dvēsele ir atteikusies no pasaules, tai ir jānomirst savām kaislībām un visbeidzot – tai ir jāiemanto bezkaislība.

Ko pašos iesākumos Kungs vēlējās man teikt, kad sacīja: “Ja tu atļauj Svētajam Garam pārpludināt tavu dvēseli, Viņš to var pārveidot pilī, kurā es varu būt Karalis un valdīt tevī. Ja vien tu atļauj Manam Svētajam Garam pārveidot tavu dvēseli, Viņš to pārveidos Debesīs un tajās tu spēsi pagodināt Mani…”

Ļaujiet man jums paskaidrot šos vārdus. Sāksim ar to, ka Kungs lieto vārdus: “ja vien tu atļauj…” Tas nozīmē – ja vien tu esi gatavs atteikties no savas gribas, lai pieņemtu Viņa gribu, tā, lai Svētais Gars būtu brīvs darboties tevī. Ja tu rīkojies šādā veidā, tad Viņš spēj pacelt tevi šajos trijos līmeņos: no tuksneša dārzā, no dārza – pilī un, visbeidzot, no pils – Debesīs. Tās ir trīs pakāpes par kurām mēs šeit runājam. Tomēr, mācot jūs atraisīties, Svētais Gars caur Savu Žēlastību pacels jūs vēl augstākā pilnības pakāpē – brīvībā no zemes kaislībām, t.i. bezkaislībā. Brīvība no kaislībām atver cilvēku arī augstākai kontemplācijas pakāpei.

Kungs ir sacījis, ka viņš aizved dvēseles tuksnesī, lai tajā atklātu šīm dvēselēm viņu grēkus, piepildītu tās ar sirdsapziņas pārmetumiem, kuri liek šīm dvēselēm ienīst sevi. Šī pieredze jau pati par sevi palīdz jums saprast, ka Dievs ir pāri visām lietām un bez Viņa jūsu galds ir tukšs. Kad būsiet to sapratuši, nekam jūsu acīs vairs nebūs tā pati vērtība, kas agrāk – lietas, kas agrāk jums šķita svarīgas, pēkšņi šķitīs esam tikai putekļi. Jūs vairs neilgosieties pēc tām kā agrāk. Patiesībā šis atraisīšanās veids ir tik spēcīgs un iedarbīgs, ka jūs vairs nespēsiet šīs lietas paciest. Kādā no vēstījumiem Kungs bezkaislību apraksta šādiem vārdiem:

„Lai arī tu vēl arvien mājosi cilvēku vidū, tavs prāts būs piesaistīts Debesīm. Lai arī tavs ķermenis vēl arvien dzīvos starp cilvēkiem, tava dvēsele un prāts līdzināsies eņģeļu dvēselei un prātam. Es tev iemācīšu, ko nozīmē dzīvot, kustēties un elpot Mūsos.”

No šiem Jēzus vārdiem mēs varam nojaust, ka bezkaislība nozīmē ļoti augstu kontemplācijas pakāpi, kas iet kopsolī ar nepatiku pret pasaulīgo, riebumu pret ļaunām domām un rīcību. Bezkaislība ir stāvoklis, kurā pilnībā tiek noraidīts ļaunums, tas nozīmē, ka ir notikusi pilnīga atraisīšanās no dažāda veida piesaistēm. Kad cilvēks ir atteicies no grēka, no dzīves bez Dieva un pats no savas gribas, starp viņu un Radītāju tiek noslēgta derība un cilvēks var sacīt: „tagad es savu ceļu eju kopā ar Dievu.”

Kā ir teikts augstāk citētajā vēstījumā, Kungs pārvērš mūsu dvēseli Debesīs piebilstot, ka tieši tās ir Debesis, kurās Viņš tiks pagodināts. Dvēselei, kura ir iemantojusi eņģelisko bezkaislības tikumu, šī ir pati augstākā pilnības pakāpe un to var izprast daudz plašāk par vienkāršu bezkaislību. Šāda veida bezkaislība ir atraisīšanās no iekāres un kaislībām, no miesīgu iepriecinājumu meklēšanas un miesīgām vēlmēm. Lūk, kas, saskaņā ar Kunga vēstījumā teikto, notiek, kad radība dzīvo dievišķā vienotībā ar savu Radītāju un ir saņēmusi Svētā Gara svaidījumu:

„Tagad tu kļūsi par daļu no Manis un būsi viens vesels ar Mani. Šī vienotība ietērps ikvienu no taviem locekļiem dievišķībā un gaismā, neiznīcībā un svētībā, un visa kopumā tu piederēsi Man, tavam Dievam un Karalim. Pēkšņi visa agrākā pasaule šķitīs iznīkstam, tās saturs izgaisīs uz mūžīgiem laikiem. Vienā vienīgā mirklī tavā sirdī uzziedēs eņģeliskais bezkaislības tikums. Vienlaikus ar šo tikumu tavā dvēselē parādīsies garīga nojausma par to, ko nozīmē redzēt Svētlaimību un dzīvot tās klātienē.

Sākot ar šo mirkli tevi vainagos visdažādākie eņģeliskie tikumi. Šie tikumi būs Mana dāvana, kurai pateicoties tu sasniegsi pilnību. Tad pats Dievs ar vissmalkākajām smaržām laulību istabā savienosies ar tevi, Viņš tevi ietērps Savā Gaismā līdz tu pats kļūsi gaisma. Kad Tevi ieskaus Mans Svētais Gars, tava mute būs Mana Mute, tavi locekļi būs Mani locekļi, tavas acis būs Manas acis un tu runāsi Manus vārdus. Visa tava rīcība un domas būs dievišķi. Sākot ar to mirkli Es vadīšu un pārvaldīšu visu tavu gaismas pilno būtību un dvēseli – tas būs aizsākums tavai jaunajai dzīvei Manī.”

Citiem vārdiem sakot – brīvība no kaislībām var tikt iegūta caur Svētā Gara brīvību, caur nomiršanu sev un savai gribai.