6.februārī mēs pametām Santo Domingo – mums aiz muguras palika arī visas nepatikšanas un vajāšanas, kuras nācās piedzīvot šīs misijas laikā. Pēc desmit stundu lidojuma mēs ieradāmies Belo Horizonte, Brazīlijā. Tuvojās noslēgumam Vassulas misija četrās Ziemeļ un Dienvidamerikas valstīs (Losandželosā (ASV), Monterejā (Meksikā) un Santo Domingo). Atlika vienīgi liecība Brazīlijā, Belo Horizonte un Salvadorā.

Visu šīs garās misijas laiku (aptuveni pusotru mēnesi) Vassulas programma bija ļoti intensīva – tikšanās, rekolekcijas, uzrunas, intervijas televīzijā, radio, žurnālos un avīzēs, Beth Myriam apmeklējumi. Tikai pavisam nedaudz no šī laika tika veltīts atpūtai. Daudz laika aizņēma arī lidojumi, kuri bija ilgi, nogurdinoši, ar daudzām pārsēšanās reizēm. Bija tādas dienas, kurās mēs izlidojām no valsts agri no rīta, bet otrā vietā ieradāmies tikai vēlu vakarā, dienas laikā pārsēžoties trīs reizes un vairākkārtīgi ejot cauri bagāžas un dokumentu pārbaudei. Fiziskais nogurums bija ļoti liels un to vēl vairāk pastiprināja dažādie šķēršļi un vajāšanas ar kurām nācās sastapties misijas laikā. 

Šīs misijas laikā mēs ļoti spēcīgi izjutām to, ka necīnāmies ar parastajiem vajātājiem, bet gan tumsības un ļaunuma spēkiem. Vassulu visi šie šķēršļi īpaši neuztrauca. Viņa turpināja savu misiju neskatoties nedz pa labi, nedz pa kreisi. Uzbrukumi viņu atstāj vienaldzīgu un viņa turpina savu misiju neskatoties uz vajāšanu cēloni (klerikāļu vai laju) un viņa šīs vajāšanas iztur pacietīgi vienmēr uzskatot, ka to izraisītāji ir tikuši nepareizi informēti. Viņas paklausība Dievam ir spēcīgāka par paklausību cilvēkiem – 24 misijai veltīto gadu laikā vajāšanas un nievas ir bijušas viņas dienišķā maize.

"...ej un sludini tautām Manus Vārdus; mīļotā dvēsele, Es tev vēlētos atgādināt, ka esmu tevi piecēlis, lai tu liktu atklāties ikvienai netaisnībai un netikumam, un, lai tu apbēdinātu un izkustinātu no vietas visus ļaunos garus ar kuriem sastapsies savā ceļā vai arī pilsētās, kurās liecināsi; tāpēc neesi pārsteigta, ja šie elles spēku sakopo spēku, lai tevi atturētu no tavas pravietiskās kalpošanas; (1996.gada 22.oktobrī)

Lai arī Vassula šo 24 gadu laikā par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem ir liecinājusi daudzās Brazīlijas pilsētās, viņa vienmēr ar lielu prieku pieņem katru jaunu uzaicinājumu liecināt šajā milzīgajā valstī.

Belo Horizonte

6.janvārī Belo Horizonte lidostā mūs sagaidīja Hosē Hipolito Freitas, Larisa Freitas un vairāki citi „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupas locekļi. Viņi Vassulas vizīti uztvēra ar patiesu entuziasmu. Dienu pildīja mirdzoša vasaras saule! Belo Horizonte, kas tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē „skaistais horizonts” , ir trešā lielākā Brazīlijas pilsēta, kurā dzīvo 3 miljoni iedzīvotāju. Tā ir celta uz daudziem pakalniem un to no visām pusēm ieskauj kalni.

Pēc ierašanās Brazīlijā mēs uzreiz pamanījām, ka ienaidnieks turpina vajāt Dieva darbu un Viņa ļaudis. Vienu no ļoti aktīviem „Patiesas dzīves Dievā” locekļiem tieši pirms Vassulas ierašanās Belo Horizonte bija ķērusi trieka un viņš vēl arvien atradās intensīvās terapijas palātā. Viņu sauc Solons un pēc profesijas viņš ir inženieris, tomēr vienlaikus viņam ir ļoti liela loma Belo Horizontes Beth Myriam apustulātā. Viņš brīvprātīgi veica Beth Myriam ēku strukturālo pārbaudi un veica nepieciešamās izmaiņas, lai šīs ēkas pēc drošības noteikumiem atbilstu cilvēku uzņemšanai. Solons ir patstāvīgs lūgšanu grupas apmeklētājs un nekad nav atteicies palīdzēt Beth Myriam. Viņš bija uzņēmies arī mūs sagaidīt lidostā un izvadāt pa pilsētu. Infarkts Solonu piemeklēja tieši tajā pašā dienā, kad San Domingo saplīsa dušas telpas stikls brīnumainā veidā tikai nedaudz ievainojot manu roku. Kad par to uzzināja Vassula, viņa teica, ka mēs dzīvojam grūtos laikos, kuros ļaunais gars uzbrūk visiem, kuri strādā Dieva godam.

Mēs atstājām mūsu bagāžu viesnīcā un gandrīz uzreiz pēc tam Vassulu gaidīja intervija Rádio América, Belo Horizontes katoļu radio stacijā. Žurnālists interesējās par Vassulas pārdabisko Dieva pieredzi un viņas misiju Ziemeļamerikā. Vassula nedaudz pastāstīja par sevi un atbildēja uz vairākiem jautājumiem.

Pēcpusdienas sākumā mēs kopā ar lūgšanu grupas locekļiem piedalījāmies svētajā misē, kas notika vienā no viesnīcas istabām. To svinēja tēvs Antonio Savio. Vēlāk kopā ar Altino Mota dos Santos un Anu Lizarante (no Urugvajas) mēs apmeklējām vienu no divām Belo Horizontes „Beth Myriam”. Pa ceļam mēs apstājāmies arī pie pirmās Beth Myriam ēkas, kura tajā brīdī bija aizvērta. Abas Beth Myriam ēkas atrodas pilsētas ārpusē, graustu rajonā, kurā mājas ir celtas no atkritumos atrastām metāla plāksnēm. Šīs plāksnes kopā satur visdažādākie elektrības un telefona vadi, kā arī notekcauruļu atliekas. Šīs vietas iedzīvotājus skar visdažādākās higiēnas problēmas, piemēram – nav iespējams novadīt notekūdeņus, kā arī krimināla rakstura problēmas, kas saistītas ar narkotikām un bandu savstarpējām cīņām. Šauro un neregulāro ceļu dēļ lielākajā daļā favelu (graustu) nav iespējams iebraukt ar mašīnu.

Par spīti ārsta norādījumiem, kurš viņu bija brīdinājis par muguras problēmu pasliktināšanos, Vassula pieņēma „Patiesas dzīves Dievā” brīvprātīgo aicinājumu apmeklēt Beth Myriam, kura atrodas vienā no Belo Horizonte nabadzīgākajiem rajoniem – Villa Nossa Senhora de Fatima, Serras priekšpilsētas apkaimē. Mēs tur ieradāmies pēc stundas ilga brauciena pa bedrainu un šauru ceļu, kuru no abām pusēm cieši skāra visapkārt saslietās graustu mājas. Beth Myriam Vassulu sagaidīja brīvprātīgie kopā ar lūgšanu grupu locekļiem – kopumā aptuveni 60 cilvēki. Viņi pasniedz Vassulai divus rožu pušķus un eksotisku augļu grozu. Ēka bija tikko pārkrāsota gan no iekšienes, gan ārienes, tajā bija Kristus un Jaunavas Marijas ikonas – galdus klāja tīri galdauti un virtuvē valdīja nevainojama kārtība. Kā to vēstījumos bija lūgusi Jaunava Marija, Viņas mājā valdīja tīrība un kārtība, bet pāri visam – miers un upurgatava mīlestība.

 „… ja kāds saka, ka ir atgriezies un ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu starpniecību ir atradis Dievu, tad viņiem ir jāupurē ne vien sevi, bet jānes daudz vairāk upuru; ir dažādi veidi kā parādīt Dievam mīlestību un nesavtību; lai neviens nesaka, ka „mēs esam „Patiesas dzīves Dievā” cilvēki”, ja viņš neparāda upurgatavu mīlestību; " 2008.gada 7.janvāris

Visus Beth Myriam brīvprātīgos kalpot ir iedvesmojuši „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi un mīlestība uz Jaunavu Mariju, un viņi nes mīlestību ļoti smagā rajonā, kur nabadzība un samaitātība bieži vien cilvēkus pavedina uz narkomāniju un noziedzību. Ar Dievmātes svētību vietējie iedzīvotāji novērtē viņu ikdienas mīlošās pūles pabarot tūkstoti cilvēku – to rezultātā šajā rajonā ir strauji krities noziedzības līmenis.

Daudzie „Patiesas dzīves Dievā” brīvprātīgie, kuri kalpo Belo Horizontes Beth Myriam, praktizē mīlestības bausli, kurš sevī ietver un piepilda visus pārējos Dieva likumus. Minēšu divus piemērus.

Altino Mota de Santos, bijušais ateists, iepazina Dieva mīlestību ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu starpniecību un ar Dievmātes palīdzību atvēra pirmo Belo Horizontes Beth Myriam vienlaikus dibinot šajā pilsētā arī vairākas jauniešu lūgšanu grupas. Viņš ar mīlestību upurē savu laiku Mīlestībai. Mums bija iepazīt viņu labāk, jo viņš mūs pavadīja ceļā uz Salvadoru – nākamo Vassulas misijas punktu Brazīlijā.

Nilza Soares, nesavtīga, dzīvības un mīlestības pilna brazīliete, dzīvo netālu no Beth Myriam. Katru dienu 5:45 no rīta viņa dodas uz Beth Myriam, kur koordinē ēdiena sagatavošanu tūkstoš cilvēkiem – šis ēdiens pēc tam tiek sadalīts uz abām Beth Myriam ēkām, un tikai vēlu vakarā, pēc nogurdinošas dienas atgriežas mājās. Es no visas sirds vēlētos pateikties viņiem visiem par mīlestības stundu, kuru viņi, paši to neapzinoties, mums visiem dāvā.

Sestdien, 7.februārī, Vassulai bija paredzēta uzstāšanās Sesc Contagem, plašā zālē, kas spēj uzņemt 5000 cilvēku. Belo Horizontes un Salvadoras organizatori, kuri pazīst „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus un tajos izcelto vienotības jautājumu, uz tikšanos bija uzaicinājuši visu konfesiju pārstāvjus, kā arī citu reliģiju un sektu pārstāvjus. Aptuveni 2500 cilvēku, no kuriem vairākums bija jauni brazīlieši, uz tikšanās vietu ieradās krietnu brīdi pirms pasākuma sākuma.

Īsu brīdi pirms Vassulas uzrunas daudzskaitlīgs koris aizsāka dziedāt slavēšanas dziesmas, bet tūlīt pēc tam Hozē Hipolito Freitas, viens no galvenajiem pasākuma organizatoriem kā arī lūgšanu grupas un Beth Myriam aktīvs loceklis, nolasīja īsu ievadu Vassulas biogrāfijā un pateicās viņai par to, ka viņa ir veikusi tik tālu ceļu, lai liecinātu par dzīvā Dieva vārdu. Viņš arī pateicās par to svētību, ko ir nesusi viņas atbraukšanu uz Belo Horizonte.

Vassula visus sveica portugāļu valodā un pēc tam runāja par vēstījumu svarīgākajām tēmām: grēku nožēlu, lūgšanu, Svētā Gara dāvanām, pazemību, sadraudzību, mīlestību un visiem tikumiem, kuri izplūst no mīlestības. Brazīlieši viņas teiktajā noklausījās ar bijību – plašajā stadionā valdīja dziļš klusums. Viņi sadzirdēja svētos vārdus: ‘kāpēc Dievs nāk pie mums ar šī pravieša starpniecību? Ko Dievs no mums sagaida? Cik gatavi mēs esam atbildēt viņa aicinājumam un iepazīt Viņu labāk? Cik gatavi mēs esam iemācīties mīlēt, piedot, lūgties? Cik ļoti Kungs ilgojas pēc vienotības Viņa Baznīcā?’ Dieva Vārds ir pravietisks un Vassulas teiktais ir pravietojums.

Uzrunas beigās tēvs Oskars Piloni no „Gospa Mira” kopienas nolasīja ‘Grēku nožēlas un atbrīvošanas lūgšanu” savukārt Vassula svētīja klātesošos ar ekzorcizētu krustu. Viņa visiem atgādināja, ka Kristus svētī ikvienu no klausītājiem kā arī viņu ģimenes, jo šī tikšanās notiek Viņa Godam. Brazīlieši ir ticīgi cilvēki, tāpēc Vassulas sludināto Kristus mīlestības vēsti uzklausīja ar prieku un entuziasmu.

Tikšanās bija veiksmīga – cilvēkus dziļi aizskāra Dieva vēstījums un arī Vassula izskatījās laimīga – tā mums ir zīme, ka arī Jēzus ir laimīgs. Mēs atzīmējām dažu klātesošo reakciju uz Vassula teikto – viņi visi izrādīja vēlmi nekavējoties izmainīt savas dzīves. Bija arī tādi, kuri vēlējās pievienoties lūgšanu grupām. Lūk, dažas liecības:

 „Es nekad nebiju sajutusi kaut ko tik skaistu. Es vienmēr centīšos līdzināties Vassulai, lai kļūtu par svēto. Lai viņa lūdzas par mani savukārt es vienmēr lūgšos par viņu.” Helēna Marija

 „Ir grūti izteikt vārdos to, ko piedzīvojām. Visai mūsu draudzei tika piedāvāta iespēja ierasties uz tikšanos un vairākums arī izteica vēlmi šo iespēju izmantot. Tie, kuri jau ir lasījuši vēstījumus, saprot, cik liela dāvana ir Vassulas atbraukšana uz Belo Horizonte. Viņa ir atbraukusi, lai caur savu liecību par Jēzu sniegtu mums gaismu un labumu.” Gilherme no Nossa Sinjora Raina draudzes

 „Tā ir liela svētība ieraudzīt un sajust viņas vienkāršajā liecībā Dieva labumu un pēc tam rīkoties saskaņā ar saņemto žēlastību. Šī tikšanās bija brīnišķīga.” Monika, Nossa Sinjora Raina draudze

 „Es jau biju pazīstama ar Vassulas pierakstītajiem Kunga vēstījumiem un mani tie ļoti ietekmēja. Tajos ir arī lūgšana, kuru es katru dienu lūdzos par savu ģimeni. Mani visvairāk šodien aizskāra tas, ka līdzās Vassulai es sajutu Dievmātes klātbūtni. Dažkārt man šķita, ka Vassula un Dievmāte ir viena un tā pati persona. Viņas teiktais mani aizskāra pašos sirds dziļumos – it īpaši to varētu attiecināt uz viņas aicinājumu mainīt dzīvi. Es daudz domāju par dažādām lietām un par manu aicinājumu, un vienmēr vaicāju par to Jēzum. Tagad man ir skaidrs, ko darīt – es patiešām esmu Viņam atdevusi savu sirdi. Manā ceļā ir daži šķēršļi, tomēr esmu gatava darīt visu, lai sasniegtu mērķi. Šodien izteikto lūgšanu vārdi bija ļoti spēcīgi, tie izmainīja dzīvi. Lūk, ko vēlos pateikt visiem, kuri ir dzirdējuši Vassulu vai vēl viņu dzirdēs: es ceru, ka viņi sapratīs, ka Jēzus mūs vienmēr uzrunā caur kādu cilvēku, caur eņģeļiem, kurus Viņš noliek mūsu ceļā, lai pastāstītu mums par Savu Gribu, tomēr mēs vēl arvien neesam to sapratuši.” Marija

 „Tikšanās bija brīnišķīga. Viņai runājot visu sirdis un prāti sāka atvērties šai vēstij. Vassula sludināja ko tādu, kas, kā varētu šķist, ir mums visiem sen zināms, tomēr liekas, ka līdz šim mēs esam gulējuši. Šķita, ka mostamies un paceļamies pretim Dieva mīlestībai. Mēs sajutām, cik brīnišķīga ir šī mīlestība un mēs vēlamies paturēt ikvienu viņas teikto vārdu, izdzīvojot Dieva Mīlestības likuma brīnumu savās dzīvēs.” Adolto

Vēlāk pēc tikšanās Vassulu intervēja Belo Horizontes „Gospa Mira” katoļu radio stacija. Reportieris bija piedalījies tikšanā, tāpēc bija prieka pilns par iespēju sastapties ar Vassulu personīgi un intervēt viņu.

Nākamajā dienā, 8.februārī, pienāca ardievu mirklis. Mēs no sirds pateicāmies mūsu draugiem no Belo Horizonto „Patiesas dzīves Dievā” grupas, Hozē Hipolito Freitam, Larisas meitai un visiem lūgšanu grupu locekļiem par viņu mīlestību un uzmanību, ko viņi bija parādījuši gan Dieva vēstnesei Vassulai, gan man. Mēs pateicāmies arī par brīnišķīgo misijas organizāciju. Kopā ar Altino mēs devāmies uz Salvadoru, lielu pilsētu Brazīlijas ziemeļu krastā – Vassulas misijas Dienvidamerikā pēdējo punktu.

SALVADORA

Salvadoras lidostā mūs sagaidīja prieka pilnas sejas – vairākas no tām mums jau bija pazīstamas no „Patiesas dzīves Dievā” svētceļojumiem, citus mēs nepazinām, tomēr jutām to savstarpējo tuvību un mīlestību, kuras dāvā Svētais Gars. Mūsu visu sirdis un prātus taču piepilda tas pats Kristus! Polīna no Kurtibas, Rozelīna, kura atbild par Jonevillas Beth Myriam, Sonja, Mario, Kristiāna, Marselo, Marina, kura ir Vassulas tulks uz portugāļu valodu, Ana Maria no Sanpaulo, Altino no Belo Horizonte – visi kopā ar organizatoriem kopīgi nodrošināja Vassulas misijas veiksmi Salvadorā. Mēs ļoti priecājāmies satikt arī arhibīskapu Jeremiju Ferensu, kurš mūsu dēļ bija atbraucis no Kurtibas un pavadīja kopā ar mums visu mūsu misijas laiku Salvadorā.

Vassulas uzstāšanās notika tās pašas dienas pēcpusdienā Eskola Park. Uz tikšanos bija atnākuši aptuveni 400 cilvēki vairākums no kuriem par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem dzirdēja pirmo reizi. Pateikusies visiem klātesošajiem par viņu klātbūtni Vassula paskaidroja kā ir aizsākusies viņas pārdabiskā pieredze vispirms ar sargeņģeli, bet pēc tam ar Kristu. Visa pārējā starpā Vassula paskaidroja kā „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi māca mūs attīstīt mūsu spēju mīlēt, kas ir visu tikumu sakne. Vassula runāja par piedošanu un pavaicāja klātesošajiem, vai viņi vēlētos saņemt Svēto Garu. Visi vienbalsīgi atbildēja „Jā!” Vassula sacīja: „Tas nav iespējams bez grēku nožēlas… un kā lai to panāk? Grēku nožēla ir dvēseles vārti no tumsības gaismā.” Vassula turpināja uzdot jautājumus uz kuriem cilvēki dedzīgi atbildēja. Viņa runāja par izlīgumu, par Svēto Garu un Baznīcas vienotību, uzsverot, ka divas stundas ir tikai pile mīlestības okeānā, kuru mēs saņemam ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu starpniecību. Savu uzrunu viņa noslēdza ar vārdiem no Kunga vēstījuma:  "...Mana mīļotā, atrodi Mani sirds šķīstībā, meklē Mani ar nesavtīgas mīlestības starpniecību; atrodi Mani svētumā – Es no tevis sagaidu sevis veltīšanos; tu Mani sastapsi pildot Manus baušļus un aizvietojot ļaunumu ar mīlestību, tu Mani atradīsi sirds vienkāršībā; negrēko vairs, nedari vairs ļaunu, bet gan iemācies darīt labo; meklē taisnību un palīdzi apspiestajam; (08.07.1989)

Kāds priecīgs pārsteigums tikšanās beigās sagaidīja gan Vassulu, gan visus klātesošos. Piecpadsmit cilvēku grupa vecumā no 15 – 23 gadiem, visi nabadzīgi un strādājoši studenti no Joao Pessoa, pilsētas Brazīlijas ziemeļos, bija rītausmā izbraukuši no savas pilsētas īrētā furgoniņa un pavadījuši ceļā 12 stundas, lai varētu noklausīties Vassulas runu Salvadorā. Šie piecpadsmit jaunieši dalījās savā starpā ar pirmo vēstījumu sējumu, jo viņiem nebija pietiekami daudz naudas, lai nopirktu pārējos vai arī citas grāmatas. Ar vienu sējumu pietika, lai tas ienestu gaismu viņu dvēselēs un ar dedzību un vienkāršību liktu viņiem meklēt Jēzu. Viņi bija strādājuši par saldējuma pārdevējiem, lai iekrātu pietiekami daudz naudas braucienam uz Salvadoru. Daudzi no viņiem bija ļoti muzikāli, tāpēc jaunieši bija izveidojuši nelielu mūzikas grupu un nodziedāja klātesošajiem vairākas dziesmas. Viens no jauniešiem bija uzrakstījis dzejoli par to kā viņš bija atgriezies ar vēstījumu starpniecību, un bija šo dzejoli pārvērtis dziesmā.

Tikšanās beigās viņi visi līdzīgi cālīšiem sapulcējās ap Vassulu un sacīja: „Pat visneprātīgākajos sapņos mēs nevarējām iedomāties, ka varēsim personiski piedalīties kādā no jūsu liecībām un sastapties ar instrumentu, kuru Dievs mūsdienās lieto, lai zvejotu dvēseles. Tagad, tam notiekot, vēl arvien šķiet, ka sapņojam!”. Šos jauniešus Vassula dēvē par pēdējo dienu apustuļiem, kuri ir līdzdalīgi Dieva pestīšanas plānā. Viņi ir „Patiesas dzīves Dievā” jauniešu lūgšanu grupas dalībnieki un brīvprātīgie Beth Myriam savā mītnes mājā Joao Pessoa. Vai tas nav brīnišķīgi? Viņiem tajā pašā vakarā bija jāatgriežas mājās, jo nākamajā rītā, pirmdienā, tiem bija jābūt darbā. Vassula viņiem novēlēja ardievas un ieteica atpakaļceļā atpūsties, lai vismaz nākamajā dienā viņi spētu nokļūt darbā. Jaunieši savukārt visi vienbalsīgi sacīja: „Mēs visu nakti dziedāsim un slavēsim Dievu par žēlastību, kuru Viņš mums ir dāvājis!” Mēs no viņiem atvadījāmies ar dalītām jūtām – šī tikšanās mūs bija piepildījusi gan ar prieku, gan ar dziļu aizkustinājumu.

Lūk, Herberta, viena no jauniešiem, liecība: „Es vēl arvien nespēju noticēt, ka mums bija iespēja tikties ar Vassulu!!! Tā bija brīnišķīga pieredze. Es nezinu kā to paskaidrot, bet mēs visi esam žēlastības stāvoklī un mūs piepilda ļoti dziļš aizkustinājums. No Salvadoras mēs atgriezāmies ar neizsakāmas tuvības un vienotības izjūtu. Mēs ļoti izmainījāmies – Dievam vairāk nekā jebkad agrāk ir pirmā vieta mūsu dzīvēs. Katru reizi satiekoties vienīgā lieta, ko pārrunājam ir „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi. Vissvarīgākais, ko Vassula mums pateica, ir tas, ka esam šo dienu apustuļi un, ka mums ikvienam ir jāstāsta par Jēzu. Mēs nebijām cienīgi saņemt norādījumus tieši no Vassulas, jo zinām, ka viņas teiktais nāk tieši no Dieva.

Vassula tiešām neticami līdzinās Jēzum – gan viņas seja, gan Miers, kas no viņas izstaro. Tas patiešām bija brīnums, ka varējām uz turieni aizbraukt. Dievs zina, ka mums pirms tam nācās sastapties ar neskaitāmies šķēršļiem, tomēr Jēzus un Marija tos pārvarēja. Mēs būtu gatavi to visu atkārtot vēlreiz, jo Jēzus neatgriezeniskā veidā ir kļuvis par mūsu lielo Mīlestību. Mūsu dzīvēs nav citas jēgas kā strādāt „Patiesai dzīvei Dievā” – mēs tai atdodam visu mūsu spēku, mūsu dvēseli un sirdi.” Herberts

Pirmdienā, 9.februārī, „Patiesas dzīves Dievā” organizatori Salvadorā uzaicināja mūs ceļojumā ar kuģīti, kurš mūs aizveda uz divām ļoti skaistām salām stundas brauciena attālumā no krasta. Tā bija atpūtas diena un tā pienāca tieši vajadzīgajā laikā. Mēs priecājāmies par sauli, jūru, garajām baltajām pludmalēm un palmām, pavadot patiesa prieka pilnus mirkļus kopā ar arhibīskapu Jeremiju Ferensu un mūsu mīļajiem draugiem no „Patiesas dzīves Dievā”.

Svētā Gara darbība ir neticama!

Nākamajā dienā, 10.februārī, Vassula ieturēja brokastis kopā ar Altino un Marinu. Vassulai bija sajūta, ka Altino, kurš ar Dieva žēlastību bija atvēris pirmo Beth Myriam Belo Horizonte un kurš pats par saviem līdzekļiem bija atbraucis kopā ar mums uz Salvadoru, lai piedalītos jaunās, šajā pilsētā paredzētās Beth Myriam, atvēršanā, ir vispiemērotākā persona visu Brazīlijas Beth Myriam darba koordinācijai un pārraudzībai.

Marina Hoskins, Vassulas tulks, kura iepriekšējā dienā bija izlasījusi Vassulas vēstuli Fondam par visu, kas attiecas uz Beth Myriam, paskaidroja Altino (kurš nerunā angliski), kas viņam būtu jādara. Altino pārsteigums un prieks bija acīmredzami. Ar lielu aizkustinājumu viņš pieņēma šo dāvanu pārraudzīt Beth Myriam darbību visā Brazīlijā. Svētais Gars neapšaubāmi bija vadījis Vassulu šī lēmuma pieņemšanā. Līdz šim tikai Ana Lizarante bija atbildīga par šī žēlsirdības darba attīstību un norisi visā Dienvidamerikā. Svētā Gara darbība ir neticama.

Tajā pašā dienā, nedaudz vēlāk mēs devāmies ekskursijā pa Salvadoras vecpilsētu. Salvadora ir viena no senākajām Brazīlijas un visas jaunās pasaules pilsētām. Mēs apmeklējām sv. Benedikta, sv. Franciska un sv. Dominika klosterus. Bijām arī senajā tirgus laukumā un nokāpām mitrajos pagrabos, kuros tika turēti no Āfrikas atvestie vergi.

Pusdienas laikā mēs visi desmit nelielā furgoniņā devāmies uz Beth Myriam, kas atrodas Salvadoras nabadzīgajā rajonā. Mēs nogriezāmies no galvenā ceļa un nokļuvām uz šaurāka, augu un dažādu atkritumu piemesta celiņa, kurš pēc kilometru ilga brauciena aizveda mūs līdz nelielai pļaviņai tieši pretim kādam no graustu rajoniem. Pirms izkāpšanas no furgona Vassulai palūdza apklāt viņas blondos matus, kā arī mums visiem ieteica noņemt saulesbrilles un rotaslietas. Šis ir bīstams rajons, kurā narkotiku tirgotāji un bandīti ar aizdomām uzlūko ikvienu svešinieku.

Beth Myriam mūs sagaidīja jaunas māmiņas ar bērniem savukārt lielākie bērni priecīgi steidzās mums pretim. „Patiesas dzīves Dievā” brīvprātīgie bija atveduši saldumus, kas bērniem noteikti sagādāja lielu prieku. Viņi mums parādīja zāli kā arī nelielu telpu ar Jaunavas Marijas un Jēzus statujām – tajā bija paredzēts izveidot kapelu – un vēl vienu lielāku telpu, kurā „Patiesas dzīves Dievā” brīvprātīgie cer izveidot vienkāršu zupas virtuvi. Vietējie cilvēki ir nabadzīgi, viņiem neviens nepalīdz, tāpēc nodibināt kontaktus ir samērā sarežģīti. Sonja labi pazīst šo domāšanas veidu, tāpēc kopā ar Mario un dažiem citiem brīvprātīgajiem viņiem ir izdevies iekarot cilvēku uzticību, un viņi visi kopā liek savu artavu šajā Beth Myriam.

Katru svētdienu un brīvdienās – Ziemassvētkos, Lieldienās un svēto piemiņas dienās – brīvprātīgie gatavo karstu ēdienu un ved to bērniem. Brīvprātīgie savu mīlestību uz Dievu pierāda darbos un kalpo Viņam dāvājot šo mīlestību bērniem un viņu ģimenēm. Ir ļoti aizkustinoši redzēt šīs mīlestības atspulgu bērnu sejās. Es atcerējos, ka mūsu ekskursijas laika pa vecpilsētu kāds bērns pienāca pie mums, lai pārdotu brīnišķīgus amatnieka darinājumus. Viņš atpazina Sonju, kura bija kopā ar mums un apsveicinājās ar viņu tik sirsnīgi it kā viņa būtu kāda tuva radiniece. Sonja šo puisi apskāva un iepazīstināja ar mums – tas bija viens no Beth Myriam bērniem.

Trešdienas, 11.februāra agrā rītā mēs teicām ardievas šai Dienvidamerikas misijai – mūsu mīļajiem „Patiesas dzīves Dievā” draugiem, arhibīskapam Jeremijam Ferensam un visiem organizatoriem, kuri ar mīlestību bija strādājuši Vassulas tikšanos veiksmīgai norisei un „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu izplatīšanai Brazīlijā. Ar dažiem no viņiem mēs ceram sastapties nākamā svētceļojuma laikā.

Vassulas misija Ziemeļu un Dienvidamerikā neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem un grūtībām, tai skaitā arī fiziskiem uzbrukumiem, bija beigusies veiksmīgi. Šī Kristus darba laikā saņemtā prieka un svētību ir bijis daudz, daudz vairāk!

Kristū,

Ģetzemane Vlaserū