Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu. Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu. Mūsu konts: SEB banka: LV04UNLA0050016002675 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102
tik daudzas dvēseles savaino Manu Sirdi, tā pildās ar rūgtumu
1987. gada 14. novembris
Jēzu, vai Tu esi laimīgs, kad nāku pie Tevis šajā īpašajā veidā, kādu esi man atklājis?
protams, kā gan Es nebūtu laimīgs? tu nāc pie Manis, un, kaut arī tu neesi Man pastāstījusi, kas ir tavā sirdī, Vassula, Es jūtu, ka tavu sirdi nomāc skumjas un sāpes; vai zini, kāpēc? Es tev to atklāšu! tu ciet, jo Mīlestība cieš; kad ciešu Es, ciet arī tu, jo esmu tevi apveltījis ar žēlastību ikvienā laikā un situācijā pieskaņoties Man; Es atļauju tev sajust to, ko jūtu Es; dvēseles no jauna caurdur Mani;
(Jutu, kā mana agonija sasniedz savus kalngalus. Lai kā centos apspiest asaras, tas man neizdevās.)
meitiņ, vai tiešām tu domā, ka Manas acis ir sausas?1 tajās riešas tikpat daudz asaru, cik tavējās; Es ciešu… arī Manas acis ir valgas;
ak, Vassula, mazo ziediņ, tu šajā brīdī tik labi izproti, ko Es jūtu, – kopīgi mēs lejam asaras, kopīgi mēs ciešam, kopīgi mēs nesam Manu Krustu;2 tik daudzas dvēseles savaino Manu Sirdi, tā pildās ar rūgtumu; ak, Vassula, tavas asaras ir arī Manējās; nes Manu Krustu, paņem arī šīs naglas, vai atļausi Man nedaudz atpūsties?
Jā, Jēzu! (Mana sirds vēl nekad nebija izjutusi tik dziļas sāpes un agoniju kā pašreiz.)
Vassula, cik ļoti Es baidos tev pateikt kādu lietu, tomēr tev ir jāzina patiesība; uzliec sev galvā Manu ērkšķu kroni, un tu Mani sapratīsi;
Kungs ,man liekas , ka es sapratu! Vai Tu vēlējies teikt, ka tikšu nicināta un apsmieta?
dvēseles neklausīsies Manī, tās grēkos; viņas nevēlēsies ticēt Manai Žēlsirdīgajai vēstij; nepatikā un bailēs tās nevēlēsies atzīt savas vainas;3 paņem un uzvelc Manu Kroni;
(Jēzus uzlika man galvā ērkšķu kroni.)
Paklausies, tu pagodināsi Mani; pienāks laiks, patiesībā tas jau ir pienācis, kad Es tevi mācīšu sēt Manu sēklu un sēt to pārpilnībā; Mīlestība tev iemācīs piepildīt Manus nodomus, Vassula, esi uzvarētāja;
meitiņ, iepriecini Mani un palūkojies uz Mani tā, kā tagad; esmu Tev atļāvis sajust Savu asiņojošo Sirdi, Manu Asiņu lāses ir ielijušas tavā sirdī, Es tev dodu dzert no Sava Biķera; tavu galvu Es esmu greznojis ar Savu ērkšķu Kroni, tavos plecos esmu licis Savu Krustu un esmu tev devis arī Savas naglas; ko gan vairāk Laulātais Draugs var dāvināt? tās ir Manas visvērtīgākās dārglietas; mīļotā, tagad tu Mani izproti, vai vēlies ieiet Manas asiņojošās Miesas dziļumā?4
Jā, Kungs, aizved mani uz turieni!
meitiņ, tad mēs dosimies turp, pieturies pie Manis, svētī Mani;
(Es svētīju Jēzu.)
nāc, arī Es tevi svētīšu, nolaid acis uz leju;
(Jēzus mani svētīja.)
sauc Mani „Abba”, tagad tu zini, ko tas nozīmē;
Abba?
jā! Es tik ļoti tevi mīlu; esmu tevi radījis arī tādēļ, lai būtu kāds, ar kuru dalīties ciešanās; Vassula, tu iepazīsi Mani, tu iemācīsies, kāds ir Tēvs; ziediņ, visdārgākā meitiņ, lai visi zina, cik ļoti Es mīlu Savu radību;5 Vassula, vai zini, kāpēc Es esmu tev devis šo vareno žēlastību aicināt Mani jebkurā brīdī, kad tu vien vēlies?
Tu, Kungs, jau agrāk esi man teicis, kāpēc.
ir vēl kāds iemesls;
Lūdzu, neraksti to, es Tevi dzirdēju.
jā, tu dzirdēji Mani;
Jā, Kungs, bet ‘tas’ nāk no Tevis, nevis no manis.
ziediņ, vai atceries, ka esmu tev atstājis spēju brīvi izvēlēties;
Jā, Mīļotais, bet Tu mums esi devis arī prāta žēlastību, lai mēs saprastu un izvēlētos. Tu pats man to iemācīji!
3 Jēzus mani apgaismoja, lai es spētu izprast šo vēsti, Viņš atklāja, kam ir veltīts šis vēstījums. Tas sniedzas ļoti dziļi Baznīcā.
4 Rakstīšana man sagādāja ļoti lielas pūles, jutos ļoti noskumusi, jo arvien vairāk sapratu, kādēļ Kungs noasiņo un arvien vairāk tuvojos tiem, kuri Viņu caurdur. Šī apziņa ar katru dienu kļuva arvien skaidrāka. Viņš man atļāva ieskatīties dziļāk Viņa Miesā, un es varēju ieraudzīt ērkšķus. Tur bija arī šķēpa uzgalis.
5 Dievs man ļāva saprast, ka nemīl mani vairāk nekā pārējos, bet vienkārši izmanto mani par piemēru. Orģinālizdevuma izdevēja piezīme: Apustulis Pāvils raksta: „Visi, kurus vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal baidītos, bet gan dievbērnības garu, kas jūsos sauc: „Abba, Tēvs!” Vārds „Abba” tulkojumā no aramiešu valodas nozīmē „tētis”. Jēzus, vēršoties pie Dieva, izmanto tieši šo vārdu. (Mk 14, 36).
Saraksts pēc alfabēta 
