mīļotā, tas esmu Es, Jēzus, satver Manu Krustu tieši tā, kā tev iemācīju darīt tavas atdusas laikā; 3 neatstāj Mani nekad, pat ne uz mirkli, jo Es esmu Viss; turot rokā Manu Krustu, tu Mani vienlaikus gan cieni, gan pagodini; Mans bērns, Es, tavs Dievs, tevi šķīstu un tevi mierinu, tādēļ pagodini Savu Tēvu; kad tu biji aizmaldījusies tālu projām no Manis, kad tu biji atstājusi Manus dievišķos ceļus, Es tevi neatlaidīgi meklēju; redzi, bērniņ, tu vienmēr esi Man piederējusi, un tagad, kad esmu tevi atradis, vēlos tevi apslēpt Savā apmetnī; paskaties! (Es ieraudzīju Jēzu Kristu, kurš bija tērpies koši sarkanā apmetnī. Viņš to pavēra vaļā un es ieraudzīju, kā no Viņa Krūtīm atmirdz spoža blāzma. Pēkšņi šī gaisma pārvērtās spožā ugunīgā starā, kas vienā brīdī caurdūra arī mani. Tas nebija sāpīgi, bet gan vēl vairāk aizdedzināja manu mīlestību uz Viņu, liekot man ilgoties pēc Viņa tik ļoti, kā nekad agrāk nebiju ilgojusies.)
Mana Liesma iekvēlinās tavu sirdi, šai liesmai vienmēr ir jādeg uz tava altāra; Es savu Liesmu tevī esmu aizdedzinājis no jauna, lai tu spētu nest Manu dievišķo vēsti; tā kā tu pati nespēj pasmelt Manī, tad Es pats būšu nomodā, lai šī liesma tevī neapdzistu; nāc, jo Es mīlu tavu nespēju un vājumu, jo pats esmu tevi apveltījis ar spēju piepildīt tev uzticēto sūtību; kad tu it visā izjūti vajadzību pēc Manis, Es jūtos pagodināts; tavs vājums pievelk Manu Spēku, tava nožēlojamība – Manu līdzjūtību; Vassula, mīli Mani, dalies Manos ērkšķos un naglās, dalies Manā Krustā, vainago Mani ar savu mīlestību, pagodini ar savu ticību, ļauj tevi vadīt akli pa ceļu, uz kura esmu tevi nolicis, jo Es tevi uz tā nekad nepametīšu! tici ikvienam Svētajos Rakstos rakstītajam vārdam.
3 Jēzus man iemācīja, kā nakts miega laikā turēt rokās krucifiksu. Tāpēc pamostoties pirmā lieta, ko sajūtu savā rokā, ir šis krucifikss, un tas man palīdz nemitīgi domāt par Viņu.
|
Saraksts pēc alfabēta 
