Piektdienā, 9.janvārī Losandželosas lidostā mūs sagaidīja dr.Antuāns un Klēra Mansūri, vieni no Vassulas tikšanos organizētājiem. Kopā ar Losandželosas „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupām viņi 18 mēnešu garumā bija gatavojuši šo misiju. Viņi visi ir brīvprātīgie, kas dara visu, kas ir viņu spēkos, lai izplatītu Vissvētākās Trīsvienības dievišķos vēstījumus.

Kāda labi pazīstama sabiedrisko attiecību speciālistu grupa palīdzēja izplatīt informāciju radio un kabeļtelevīzijā kā arī laikrakstos un žurnālos. Tika izplatīti 15000 flaierīšu – gan pa e-pastu, gan arī tieši – pie māju vārtiem, biznesa centros, pie mašīnām un baznīcās. Universitātē un dažās skolās tika izvietoti lieli plakāti.

Misija sākās svētdienā, 11.janvārī Sandjego pie Meksikas robežas, kur Vassula pēc svētās mises bija uzaicināta liecināt svētā Efraima maronītu katoļu baznīcā. Baznīcā Vassulu sagaidīja vietējais priesteris tēvs Muannes Nabils, kurš viņai pateicās par piekrišanu liecināt viņa baznīcā par kristiešu vienotību.

Vassula runā Sandjego sv. Efraima maronītu baznīcā

Tēvs Nabils, kurš pirms tam nebija dzirdējis nedz par Vassulu, nedz par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem, bija patiesi aizkustināts. Viņš mūs aicināja mūs sapulcēties pat Dievmātes statuju baznīcas dārzā – „Patiesas dzīves Dievā” grupa pievienojās draudzes locekļiem uz Rožukroņa lūgšanu. Katrs noslēpums tika lūgts kādā no klātesošo dzimtajām valodām – angļu, aramiešu, arābu, armēņu, kaldejiešu un grieķu. Bija ļoti aizkustinoši sajust dažādu tautu un visdažādāko cilvēku vienotību lūgšanā. Tas bija patiešām brīnišķīgi!

Tūlīt pēc lūgšanas Vassula tika aicināta uz interviju armēņu krievu kabeļtelevīzijā. Intervija notika baznīcā. Žurnāliste iztaujāja Vassulu par viņas saknēm, par vienotību un par pašām svarīgākajām tēmām vēstījumos. Žurnālisti dzirdētais tik ļoti iespaidoja, ka dažkārt viņa aizmirsa uzdot nākamo jautājumu. ..

Draudzes locekļi, kuri bija klausījušies Vassulas liecībā vēlējās uzzināt vairāk par viņu pašu un viņas garīgo ceļu ar Jēzu. Mēs braucēm projām cerībā, ka šī tikšanās ir iesējusi paliekošu sēklu, kura nākotnē nesīs daudz augļu. Tēvu Nabilu bija ļoti aizskāris intervijā dzirdētais un mums braucot projām viņš ar iejūtību sacīja: „Jums ir ļoti smaga misija”.

Pirmdienā, 12.janvārī Vassula saņēma sertifikātu, kurā Kalifornijas štata senatora Rona Kalerona Banku un apdrošināšanas katedra oficiāli atzina Vassulas nopelnus un pūles miera un starpreliģiju dialoga veicināšanā Miera un Vienotības konferencē. Sertifikātu pasniedza Bobs Džimenezs, Kalifornijas štata komunikāciju direktors.

Tajā pašā dienā Vassula sniedza interviju Bobam un Sāronai Džimeneziem (viņi bija tikušiem jau iepriekš, 2006.gadā). Viņi mums pastāstīja, ka pirms diviem gadiem, kad Bobs intervēja Vassulu, Šārona, vēloties pārbaudīt attēla kvalitāti, paskatījās videokameras fokusā. Kad viņa atkal paskatījās uz pašu Vassulu, viņa ieraudzīja, ka viņai ir vīrieša ķermenis un rokas. Šārona saprata, ka Vassulas vietā parādās Jēzus – tas esot bijis tik spēcīgi, ka viņa nebija spējusi ieskatīties Viņa sejā.

Tajā pašā brīdī Bobs bija vaicājis Vassulai vai kāds viņai ir teicis, ka viņas vietā ir redzējis Jēzu. Šāronai tas bija apliecinājums, ka arī viņa ir redzējusi Jēzu parādāmies Vassulas vietā. Filips Lasalle liecināja par piedalīšanos 2008.gada grieķu pareizticīgo Lieldienās Ēģiptē: „Es biju Kairā, svētā Jāzepa katoļu baznīcā. Pēc mises Nātans Maronejs no Austrālijas, kurš pēc profesijas ir aktieris, pēc mises lūdza mani iepazīstināt viņu ar Vassulu. Kad Vassula pienāca pie viņa, Nātans viņai lūdza svētību. Kad viņa svētīja Nātanu, mēs abi redzējām kā uz viņas sejas parādās Jēzus Vaigs. Kad Vassula pagriezās, lai svētītu mani, es viņas sejas vietā redzēju Dieva (Jēzus) Vaigu.” Mēs redzējām, ka runājot par pieredzēto, Filips bija aizkustināts līdz asarām.

"...Es, Dievs, būšu jūsu vidū un jūs uz viņas redzēsiet šo zīmi, jo viņa augs Manā Namā;” 1987.gada 10.janvārī

Šārona, Filips, Klēra, Vassula un Džastins

Losandželosas misija mums neļāva palikt dīkā. Katru dienu piepildīja kāda programma. Otrdien, 13.janvārī Vassulu apmeklēja kāda armēņu „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupas locekle, kura nointervēja Vassulu AABC kanāla 284 programmai „Barev”, kas angliski nozīmē „Sveiki!” Šajā intervijā Vassula pieskārās gandrīz visām „Patiesas dzīves Dievā” tēmām. Vēlētos piebilst, ka Losandželosā dzīvo ļoti plaša armēņu kopiena.

Ceturtdien, 15.janvārī, Vassula sniedza telefoninterviju Ņujorkas „Katoļu Jaunumu” avīzei.

Vairāku dienu garumā Vassula sniedza intervijas un ierakstīja reklāmu jaunajai viena sējuma „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu grāmatai.

Šo dienu laikā es, Ģetzemene, novēroju, kā Vassula atkal un atkal veltī šai misijai vairāk nekā 100% no sevis. Viņa nenogurst nemitīgi atkārtojot kā Kungs sāka dot viņai šos vēstījumus un kā ir sācis viņu lietot, lai nodotu tālāk Savu Vārdu un Gribu, kam ir jāaizskar cilvēku sirdis, lai tās tiktu darītas maigākas un pārveidotas Viņa žēlsirdībā vai mīlestībā.

"...vienmēr esi Man pieejama un atvērta – šādā veidā tu glābsi gan pati sevi, gan tos, kuri tevī klausās; Es tevi esmu darījis par Savu skolnieci;” 2.11.1997

Sestdienā, 17.janvārī, konferences par vienotību priekšvakarā, mēs saņēmām žēlastību piedalīties tēva Struzo svinētajā misē mazajā Mansūru ģimenes mājas kapelā. Tēvs Struzo, kurš bija dzirdējis par Vassulu, pēc mises veltīja laiku personiskai sarunai ar viņu.

Vakarā mēs devāmies uz adorāciju sv. Viktora baznīcā. Baznīcā bija tumšs, tikai ap Vissvētāko Sakramentu bija iedegtas dažas sveces – tas Tabernakula vidū atmirdzēja maigā gaismā. Kāds spēlēja ģitāru un pavadošās balsis maigi dziedāja „Jēzu, apžēlojies par mums.” Baznīca bija pilna un tajā valdīja dievbijības pilna gaisotne – īpaši to varēja just jauniešu vidū starp kuriem bija arī daudzi aktieri.

Losandželosa ir labi pazīstams biznesa, mediju un šovbiznesa centrs, tajā atrodas Holivudas filmu studijas un dzīvo daudzas slavenības, tomēr, ticiet vai ne, šī pilsēta ir garīga. Es tiešām vēlētos slavēt Kungu par to, ka mēs redzējām kā Svētais Gars aizskar visus šos cilvēkus. Viņos ir liela mīlestība un ilgas pēc Jēzus Kristus, priesteri kalpo cilvēkiem kā Jēzus labie gani, kuri spēj pabarot savas avis.

Lielais notikums Losandželosā bija paredzēts 18.janvārī, Santamonikas Malibu vidusskolas Barnuma zālē. Vassulas konferences tēma, atsaucoties uz Kristus vārdiem par Viņa Baznīcu, bija saistīta ar vienotību. Pirmā vienotības nedēļas diena sakrīt ar Vassulas dzimšanas dienu. „Patiesas dzīves Dievā” organizatori bija uzaicinājuši uz tikšanos arī Kalifornijas gubernatoru Arnoldu Švarcenegeru, bet, diemžēl, to viņi bija izdarījuši nedaudz par vēlu. Tomēr viņš pateicās par ielūgumu un lūdza, lai nākamās konferences gadījumā uzaicinājums tiktu izsūtīts nedaudz agrāk un viņš varētu izskatīt iespēju piedalīties konferencē.

Pirms Vassulas uzrunas dr.Antuans Mansūrs teica ievadvārdus, atgādinot, ka pravieši vārdi nav vienīgi pagātnes mantojums – Jahve nekad nav mitējies uzrunāt Savu tautu ar praviešu starpniecību. Viņš piemetināja, ka pravieša Elijas paņemšana debesīs simboliski nozīmē to, ka pravietisms nekad nemirs un Elijas pravietiskā misija turpināsies. Viņš nolasīja klātesošajiem arī bīskapa Oskara Solisa vēstuli, kurā bīskaps deva savu svētību kristiešu vienotības konferencei. Viņš vēstulē pauda nožēlu par to, ka nevar piedalīties konferencē, jo nav pilsētā, tomēr: „Esiet pārliecināti, ka garā es esmu ar jums un lūdzos par visiem konferences dalībniekiem un visiem citiem brāļiem kristiešiem. Kā vienas Dieva ģimenes locekļi mēs tiecamies uz vienu mērķi – vienotību un solidaritāti. Novēlot Dieva pārpilnības pilnās svētības un žēlastības pilnu konferenci, jūsu Kristū, bīskaps Solis”.

Pēc tam sekoja video ar dr. Boba Edgara, bijušā Baznīcu padomes nacionālā sekretāra, uzrunu konferences dalībniekiem – viņš teica gan ievadvārdus, gan arī iepazīstināja klātesošos ar Vassulu Rīdenu (pats personiski ierasties viņš nevarēja). Lūk, viņa iedvesmas pilnie vārdi: …”Pēdējos 23 gadus Vassula Rīdena apceļo pasauli tiecoties pēc miera un kristiešu vienotības. Viņa strādā kopā ar ekumēnistiem visā pasaulē, lai veicinātu mieru, sapratni un dialogu, kā arī palīdzētu cilvēkiem labāk izprast patieso kristietības būtību. Mēs dzīvojam ļoti svarīgā laikmetā. Ja mums nāksies saskarties ar globālās sasilšanas sekām un šīs trauslās planētas, kuru saucam par zemi, pārvaldīšanu, mums ir jāieklausās tādās balsīs kāda ir Vassulas balss. Mēs dzīvojam pasaulē, kura atšķiras no tās, kurā mēs piedzimām. Dievs mūs aicina būt par šī laikmeta mācekļiem un praviešiem. Labā vēsts ir tajā, ka Dievs neparastu lietu veikšanai izvēlas parastus un ikdienišķus cilvēkus… Martins Luters Kings sacīja: „gan jums gan man nāksies nožēlot šis paaudzes grēkus ne tik daudz tās ļauno cilvēku naida pilno vārdu un darbības dēļ, cik daudz tāpēc, ka tā ir apklusinājusi labos…” Es domāju, ka ne mirkli nav iespējams dzīvot bezcerības. Šī ir cerību ceļoša konference. Šī ir iespēja ticēt, ka mūsu dzīves laikā, kad mums izdodas apstādināt nāvi nesošo nabadzību, mēs meklējam pasauli, kurā cilvēki cits citu ļoti mīl…”  

Pēc tam, lai ievadītu cilvēkus lūgšanā, tika parādīts videoieraksts ar Kunga lūgšanu – tajā Vassula lūdzās aramiešu – Jēzus dzimtajā – valodā. Ļoti bieži cilvēkiem patīk dzirdēt šo Jēzus mācīto lūgšanu Viņa paša valodā.

Auditorijā bija klātesoši arī bīskaps Fabers Makdonalds un vairāki citi priesteri no Romas katoļu un armēņu baznīcām. Sapulcējušies bija aptuveni 600 cilvēku gan no Kalifornijas, gan no citiem ASV štatiem.

Vassula kopā ar bīskapu Faberu Makdonaldu.

 

Šīs konferences auditorija veidoja brīnišķīgu visu ādas krāsu buķeti – cilvēku vidū bija gan kristieši, gan nekristieši. Vassula, kā vienmēr, lai arī kur viņa būtu uzaicināta runāt, bez mazākajām noguruma vai apnikuma pazīmēm, deva savu liecību. „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos dominē vienotības vēsts – Jēzus vēlas vienotību baznīcās, tāpat kā vienotību mūsu ģimenēs un kopienās. Vairākas reizes savas uzrunas laikā Vassula runāja par izlīgumu un grēku nožēlu. Lai tas varētu īstenoties, Vassula mums atgādināja, ka ir jāiet mīlestības un pazemības ceļš, atgādinot, cik svarīgi ir nomirt savam „es” un savai gribai. Pats svarīgākais ir sirds atgriešanās. Vienotība nāks vai nu ar miera starpniecību, vai arī Dieva taisnības ugunī.

Tikšanās gaisotne virmoja un bija ļoti iedvesmojoša – to noslēdza bīskapa Makdonalda kopā ar viesiem klātesošajiem nolasītā nožēlas un atbrīvošanas lūgšana. Tad Vassulu lūdza svētīt slimos un invalīdus ratiņkrēslos, tomēr tā vien šķita, ka rindā pēc svētības bija nostājušies visi klātesošie. Pēc divu stundu uzstāšanās Vassula turpināja nenogurstoši ar krustu svētīt ikvienu, kurš to vēlējās. Daudzi cilvēki visdažādākajos veidos un ļoti emocionāli izteica savu mīlestību uz Dievu, pateicās Viņam un slavēja Viņa par Viņa bezgalīgo Žēlsirdību.

 

 

Dažas minūtes pirms Vassulas runas beigām, es no pēdējām zāles rindām izdarīju dažus uzņēmumus ar savu digitālo fotokameru un ievēroju, ka Vassulas fotogrāfijas ir sanākušas ļoti gaišas. Es padomāju, ka kaut kas nav kārtībā ar kameru, tāpēc pamēģināju vēlreiz – rezultāts bija tas pats. Es izdzēsu kādas trīs fotogrāfijas. Vienā brīdī Vassulu aptverošā gaisma izzuda un fotogrāfijās bija redzama viņa pati. Kad es vēlāk, pēc tikšanās parādīju šīs fotogrāfijas Vassulai, viņa sacīja: „Par fotogrāfijām es tagad neko neteikšu. Iepriekšējā vakarā es uzdrīkstējos lūgt, lai Kungs dod zīmi, ka ir klātesošs šajā konferencē. Tomēr, ja nedzirdēšu kādas liecības, kad kāds ir redzējis gaismu pats savām acīm, es šīs fotogrāfijas neuzskatīšu par pārdabiskām.” Nākamajā dienā divi cilvēki atnāca, lai liecinātu, ka ir redzējuši Vassulu ieskautu gaismā un Dievmāti, kura stāvējusi viņās priekšā. Svētais Gars patiešām bija klātesošs un ar Savu dievišķo gaismu apgaismoja arī ikonas. Tālāk jūs varat izlasīt divas no šīm liecībām.

Vissvētākā Jaunava Marija parādās Vassulas priekšā

Sāra sacīja, ka bija pamanījusi, ka auditoriju pildīja spoža zeltaina gaisma, lai arī patiesībā Vassulas uzrunas laikā auditorijā vispār nebija gaismas.

Neatkarīgs šī brīnumainā atgadījuma atstāsts ir atrodams Internetā :www.miracleinlosangeles.info
Tas pats, par šo brīnumu plašāk latv.val. šeit: arhivs

 

Tā bija svētīta diena – Kristus bija atbildējis uz Vassulas lūgšanu. Vēlāk, vakarā, mums bija prieks atkal no jauna sastapties ar „Patiesas dzīves Dievā” draugiem un arī jauniem cilvēkiem, kuri stādā šajā Mūsu Kunga vīna laukā. Mēs kopīgi nosvinējām gan Vassulas dzimšanas dienu, gan arī veiksmīgo tikšanos, kuras sagatavošana bija aizņēmusi 18 mēnešus. Pateicība Losandželosas lūgšanu grupai par brīnišķīgo organizāciju un viņu vienprātīgo darbu!

Svinot Vassulas dzimšanas dienu un Kristus uzvaru

Nākamajā dienā, 19.janvārī, Vassula sniedza vēl vienu interviju Bobam un Šāronai Džimeneziem, kuru bija paredzēts izplatīt vietējos kanālos. Viņu prieks par to, ka viņi caur Vassulu ir ieraudzījuši Dievmāti un viņu ilgas izplatīt vēstījumus aizdedzināja arī mūsu sirdis.

Piektdienā 23.janvārī Vassula sniedza telefoninterviju Kenam Džefrisam no KFWB radiostacijas. Es pamanīju, ka Vassula vienmēr velta laiku liecībai par Dieva vēstījumiem un misijas laikā vienmēr ir ļoti pieejama.

Svētdienā, 24.janvārī, pēdējā lūgšanas par kristiešu vienotību nedēļas dienā, mēs devāmies un sv. Viktora baznīcu, kur reizi mēnesī satiekas „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupa. Īsu brīdi pirms mises sākuma Vassulai, Tonijam Mansūram un man tika palūgts pienest upurdāvanas. Tas bija patīkams pārsteigums – vēl viena simboliska Jēzus dāvana mums, pareizticīgajiem, pienes dāvanas katoļu baznīcā. Cik brīnišķīgs veids kādā Jēzus mums centās pateikt vai drīzāk atgādināt, cik ļoti viņš priecājas redzot mūs vienotus! Pēc mises mums lūdza sastapties ar monsinjoru Džordžu Parnassu, kurš ir cēlies no Metoni ciemata Grieķijā. Viņš bija sajūsmā par to, ka divām pareizticīgo kristietēm tika lūgts pienest dāvanas katoļu mises laikā. Viņš bija dzirdējis par Vassulu un viņas misiju, un lūdza, lai viņa nosūta viņam 18.janvāra konferencē teikto uzrunu.

Vassula un Ģetzemane, divas pareizticīgo kristietes, pienes upurdāvanas katoļu mises laikā

Mēs atstājām Antuāna un Klēras Mansūru ģimeni pateicības pilnas par visu to mīlestību un rūpēm, ko viņi mums izrādīja kā arī par mūsu iemīļoto Losandželosas „Patiesas dzīves Dievā” draugu atbalstu. 28.janvārī mēs devāmies uz Montereju Meksikā un turpinājām Vassulas misiju vairākās Dienvidamerikas valstīs pat nenojaušot kāda odiseja mūs tur sagaida.

Kristū,

Ģetzemane Vlaserū