Deli bīskapa uzruna „Patiesas dzīves Dievā” svētceļniekiem 2005.gada maijā

 (…) Man jums nav jāsaka, ka svētā Katrīna no Sjēnas un citi izcili svētie ir ļoti ietekmējuši vēstures gaitu. Daži no viņiem ir pārliecinājuši pāvestus atgriezties pie Evaņģēlija mācības.

Jāatzīstas, ka pašā sākumā es nebiju īpašs „Patiesas dzīves Dievā” piekritējs. Ar Vassulu es sastapos 1990.gadā Indijā – toreiz biju atgriezies no Romas, kur studēju ekumenismu. Toreiz mums bija ļoti jauka tikšanās ar protestantu mācītājiem. Tomēr vēstījumus es īpaši nopietni neuztvēru – uzskatīju, ka pasaulē patlaban ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri piedzīvo ko līdzīgu. Tomēr, kad sāku lasīt vēstījumus, sapratu, ka tie ir patiesi un, ka vienīgais ceļš uz vienotību ir grēku nožēla, pazemība un mīlestība, kā arī spēja saprast un pieņemt vienam otru sirds līmenī.

Šādas pārdomas manī raisās šo pēdējo četru dienu laikā un es domāju – ko līdzīgu piedzīvo daudzi no mums. Pirmo reizi mūsu dzīvē mēs visi – katoļi, pareizticīgie, anglikāņi - svinam kopīgu Euharistiju. Protams, šeit nav pārstāvētas visas protestantu grupas, tomēr, ja viņi būtu šeit, arī viņi varētu piedalīties Euharistijā – mēs centīsimies viņus uzaicināt uz nākamo svētceļojumu, kura galvenā tēma būs Dieva Vārds. Ja viņi varētu ieraudzīt, cik ļoti Dieva Vārds, ticība Jēzum Kristum, Kristus mācekļu pieredze mūs visus vienot, tas viņus noteikti ievestu arī svētās Euharistijas noslēpumā, kā arī palīdzētu izprast katolisko tradīciju. Tomēr mēs visi dalāmies arī Baznīcas pieredzē un ir svarīgi, lai arī citi kristieši saprastu, kas ir Baznīca un tās Tradīcijas pilnība.

Tāds varētu būt nākamā svētceļojuma plāns – sapulcināt tos, kuri netic Euharistijai kā vienotības sirdij, bet gan par vienojošo momentu uzskata Dieva Vārdu un tas patiešām vieno. To es īpaši spēcīgi piedzīvoju Deli, kad pēc Jāņa Pāvila II nāves mēs rīkojām kopīgu ekumēnisko lūgšanu. Bija sapulcējušies visdažādāko konfesiju pārstāvji un viņi patiešām izcili skaisti runāja par nāves un augšāmcelšanās realitāti, kā arī par mūsu kopīgo ticību. Tad es sapratu – pat, ja nespējam vienoties ap Euharistijas galdu, mēs varam būt vienoti ap Vārda galdu. Tāpēc ir svarīgi sapulcināt arī protestantus un tad mēs varam dalīties mūsu kopējā ticībā – tas arī viņiem dotu iespēju izjust vajadzību vienoties Vienā, Svētā, katoliskā un apustuliskā Baznīcā.

Vassula, paldies, ka esat man devusi šo iespēju.