Vassula, Es redzu, kā Tu audz un veidojies; klausies un raksti; šodienas Ābels dzīvos, tikai vajadzīga pilnīga atkarība no Dieva, Ābels dzīvos! šoreiz Ābels izdzīvos; mīļotā, pasaule tās vājumā ir pārpildīta ar Kainiem, vai tiešām Man vēl ilgi vajadzētu mierīgi noskatīties, kā tie nolād un nogalina Manus Ābelus? cik vēl no viņiem nāktos iznīkt Manu acu priekšā? nē, Vassula, Manas Brūces atkal ir atvērušās; tāda ir Kainu suga,– ik reizes, parādoties Ābelam, Kains, nemaz neminstinoties, atkārto savu noziegumu; maziņā, vai tagad tu saproti?
(Šķita, ka Dievs, sakot man šos vārdus, noskuma, un līdz ar Viņu arī es.) Kādēļ tā notiek?
tādēļ, ka Ābeli ir Mana sēkla, viņi ir cēlušies no Manis;
Bet kā tad Kaini?
Kaini? tie pieder pasaulei; tie ir cēlušies no cilvēka; šoreiz Es nostāšos starp Kainu un Manu Ābelu, Es iznīcināšu visu, kas nāk no Kaina; Es izraušu ieroci no Kaina rokām un atstāšu viņu kailu, viņam Ābela priekšā nāksies nostāties atbruņotam; Vassula, Es tev izskaidrošu visu, ko tikko esmu sacījis, tikai raugies Manī, uzlūko Manas lūpas un tu sapratīsi; vai Tu vēl kalposi Man?
Jā, mans Dievs, ja vien Tu man to atļauj… Jēzu?
Es esmu Jēzus Kristus, Dieva mīļotais Dēls un jūsu Pestītājs;
ΙΧΘΥΣ
mēs?
Jā, Kungs. (Es esmu laimīga, un arī Viņš smaida!)
tad nāc, un mēs kopīgi strādāsim;
|