Kontemplācija

Jēzu?

Es esmu;

(Jēzus vīzijā man atkal parādīja Viņa šaustīšanas ainu. Viņa Vaiga labā puse bija uzpampusi. Es jutos tuvu sabrukumam.)

Vassula, Es jūs visus tik ļoti mīlu!

Ātrāk, ātrāk…1

Mans spēks piecels pat mirušos; Vassula, Es vēlētos izskaidrot Savu pagājušās nedēļas vēstījumu; vai apzinies, ka Es uz brīdi atņemu tikai daļu no Savas Gaismas? vai tu to jūti?

Jā.

labi; nedaudz aizklājot Savu Gaismu, Es dāvāju barību tavam prātam, jo šajā nokrēslā tevī rodas lielākas ilgas pēc Manis; tu ar savu prātu Mani meklē dedzīgāk un tas tevi paceļ kontemplācijas augstumos, atdzīvina, liek uzplaukt un nest augļus;

Kādā veidā Tu mani baroji agrāk?

Es tev dāvāju spēju sastapties ar Mani ārpus tavām prāta spējām; tagad Es vēlētos, lai tu iedziļinātos un sasniegtu augstāku meditācijas pakāpi; Vassula, tev ir jāprogresē, - Es tavā ēdienkartē esmu ieviesis tikai nelielas izmaiņas; Es vēlos, lai tu to skaidri apzinātos; vai Es neteicu, ka mācīšu tevi nepieķerties, vai neteicu?

Jā, Kungs, Tu man to esi teicis jau agrāk.

Es izmantošu pašreizējo atsacīšanās posmu, lai atdzīvinātu un darītu auglīgas tavas spējas;

Vai šī ir tā atklāsme par kuru tu runāji?

jā, pateicoties šai atklāsmei, tu saņemsi žēlastības ar kurām varēsi kalpot citiem;

Kādā veidā lai to saprot?

tu spēsi saprast Manus bērnus un, saprotot viņus, spēsi tiem palīdzēt; nedomā, ka nedaudz aizēnojot Savas Gaismas spožumu, būtu tevi pametis! nebūt ne, Vassula, Es vienkārši nesu Tavu dvēseli uz priekšu pa svētuma ceļu;

Kungs, man bija ļoti bail kļūt kā laivai bez airiem, kuru ir viegli aiznest jebkurā virzienā! Man bija bail zaudēt to, ko Tu man biji iemācījis un es ļāvos panikai!

Vassula, Man tevi ir jāšķīstī; izproti, ka dvēsele tiek šķīstīta caur šausmīgām bailēm un sajūtu, ka tai vairs nav droša pamata; vienlaikus vēlos tev sacīt, ka ilgas pēc Manis paceļ tevi pretim svētībai;

Kas tā ir par svētību?

tā ir kontemplācijas žēlastība; Es vēlos, lai tava mīlestība kļūtu pilnīga, nesavtīgi atdodot sevi Manās rokās;

Jēzu, mana dvēsele ir noilgojusies pēc Tevis.

maziņā, vai arī Es neilgojos pēc tevis? „mēs”; nāc, iesim;

Tagad sapratu, ka Jēzus man vēlas iemācīt divas lietas: kontemplāciju un dziļu izpratni gan par sevi, gan Viņu.

Dievs aizsāka mani gatavot šīm izmaiņām jau 26. jūlijā, jo nākamajā dienā es sāku izjust, ka Viņš ir nedaudz atņēmis man Savu Gaismu. Tajā brīdī mani pārņēma panika. Dvēsele nekavējoties sāka meklēt notiekošā iemeslu. Zinot, ka man ir daudz kļūdu un grēku, centos saprast, kuri no tiem būtu varējuši Viņu sadusmot tik ļoti, ka likuši attālināt no manis Viņa Gaismu. Varbūt tas bija ļaunā gara darbs? Es padomāju, ka šādā gadījumā man noteikti ir ciešāk jāpieķeras Manam Pestītājam, vairāk laika nekā parasti jāveltī lūgšanai un pārdomām, pilnīgāk jāizmanto citas, Viņa dotās žēlastības, jāsajūt Viņa Klātbūtne, vairāk ar Viņu jāsarunājas… Iedomājos, ka nekad nedrīkstu aizmirst par Dieva Klātbūtni un ļoti smagi un daudz jāstrādā. Ja tas tiešām būtu sātana darbs, tad, redzot visas manas pūles viņš bēgtu projām tā, ka gaisā no viņa paliktu tikai dūmi un viņš liktu mani mierā. Bet, ja šis ir Dieva uzlikts pārbaudījums, es vēlētos būt laba skolniece! Es gribētu redzēt Viņu pasmaidām.

Pēc dažām dienām nekas vēl arvien nemainījās tikai es pamazām zaudēju spēkus un arvien vairāk ļāvos panikai. Centos Viņam kalpot arvien dedzīgāk, bet vēl arvien nesapratu, kādēļ visas manas pūles šķita tik tukšas un nenesa tos augļus, kurus no tām sagaidīju. Šajā izmisuma situācijā Pestītājs un Skolotājs deva šo vēstījumu, kurā izskaidroja notiekošo. Brīdī, kurā man šķita, ka Viņš ir mani atstājis, patiesībā Kungs mani šķīstīja un pacēla augstāk, attīstot manas spējas sasniegt Viņu arī ar prāta palīdzību. Viņš ielēja manī to liego2 gaismu, kura mani pabarotu ar dziļāku atklāsmi.