Dod Man dvēseles

1987. gada 24. jūlijs

Es pienāku pie galda un nometos ceļos, - esmu Jēzus priekšā, Viņš ir apsēdies uz dīvāna. Ar ilgām Es palūkojos uz Kungu, jo sagaidu no Viņa kādu vārdu.

mīļotā, mīli Mani vairāk un lai šī mīlestība dziedina Manas dvēseles; mīli Mani un atbrīvo šīs dvēseles; pašreiz tu esi atvedusi atpakaļ pie Manis piecas dvēseles; remdē Manas slāpes, dāvinot Man dvēseles, jo Es vēlos atbrīvot visas tās grēcīgās, sātana vārtu rūmē mājojošās dvēseles, kuras mājo sātana vārtu priekšā; Es tevi tik ļoti mīlu!

Nedaudz vēlāk:

Agapa Me, 1

Jēzu?

Es esmu; saki Sirkai Lizai, lai tā mīlētu Mani vairāk; kāpēc viņa neuzdrošinās Man tuvoties? Es esmu viņas Mierinātājs, Es esmu nomodā pār ikvienu no jums, esmu jūsu visu Mierinātājs; vai viņa apzinās, cik dziļš ir Manas Sirds Mīlestības bezdibenis? Vassula, Es viņu mīlu un esmu gatavs viņu gaidīt, Es turpināšu saukt: „dvēsele, atsaucies! atsaucies uz Manu kliedzienu, piesauc Mani savās lūgšanās, sarunājies ar šo Sirdi, kura tevi tik ļoti mīl; Es gaidīšu;”

(Jēzus šo vēstījumu dāvāja kādai no manām draudzenēm.)