Manā vārdu krājumā nav vārda ‘palaimējās’
1987. gada 10. jūlijs
pamazām, soli pa solim tu sapratīsi;
Jēzu? (Jutos bezpalīdzīga un kaut ko Viņam izstāstīju.)
Es zinu, bet, - vai līdz šim Es neesmu tevi vadījis? Es tev došu redzējumus un tev tie būs jāpieraksta; esi ar savu Dievu, - arī Viņš cieš!
radība, Mana radība! šodien Tu noliedz, ka esmu Dievs, bet rīt tu Mani slavēsi, tu Mani slavēsi un ilgosies pēc Manis!
Vassula, nāc; nekad neaizmirsti, kas Es esmu; paļaujies uz Mani un sauc uz Mani tieši tā, kā tu darīji vakar1 un Es steigšos tev palīgā; Es tevi mīlu; mīli Mani tā, lai tava mīlestība vairotu Manu godu; līdzīgās situācijās daudzi no jums, aizmirstot par Mani, to nosauktu par veiksmi! Manā vārdu krājumā nav vārda ‘palaimējās’! radība, Es esmu Tas, kurš tev palīdz!
1 Mūsu jaunajā dzīvoklī durvju sardze pēc 22:00 aizslēdz ārdurvis, bet mēs bijām aizmirsuši atslēgu un sapratām, ka esam palikuši aiz durvīm. Es sāku lūgties: „Ak, Kungs, nesaki man, ka durvis ir aizslēgtas, lūdzu, dari kaut ko, lai tās atvērtos!” Nākamajā mirklī parādījās kaimiņš ar atslēgām!
|