Ļauj Man būt tavam Garīgajam Vadītājam

1987. gada 23. jūnijs

Jēzu, Tu jau no paša sākuma esi bijis mans skolotājs, tomēr, vai Tev nešķiet, ka man būtu vajadzīgs kāds garīgais vadītājs? Visi tie, kuriem esmu centusies tuvoties vai nu nav bijuši ieinteresēti, vai pārāk aizņemti, vai, visbeidzot, vienkārši šausmās par to, kas ar mani notiek. Neviens no viņiem nav man laipni pateicis: „bērns, dari to un to”, neatkāpies no tā. Vienīgais no viņiem, kurš ar mani runāja skaidri, bija tas, kurš teica, ka vēstījumi nav radušies Tavā iedvesmā un ieteica man pārtraukt rakstīšanu. Toreiz es viņam paklausīju, līdz kamēr Tu atkal satvēri manu roku un, kamēr es kaut ko rakstīju, Tu izvilki burtus: „Es, Dievs, tevi mīlu, - nekad to neaizmirsti.” Jutos tā, it kā būtu cietumā un tur mani pēkšņi apmeklē kāds ļoti mīlošs cilvēks. Tas bija brīnišķīgi!

bērniņ, ļauj Man būt tavam Garīgajam Vadītājam, - vai Es tev nešķietu pietiekami labs? Es esmu Viss, kā tev pietrūkst; Vassula, iepriecini Mani, izejot Krustaceļa stacijas daudz vienkāršākā veidā – ienes ikvienā no tām gaismu un pagodini Mani, nometoties ceļos; pienākot laikam, Es tevi mācīšu daudz vairāk;

Jēzu, paldies, ka esi ļāvis man sastapties ar Dāvidu.

bērniņ, pastāsti Man un uzdod viņam jautājumu: vai tu atļausi Man tevi lietot?

Kungs, vai Tu šo pašu jautājumu neesi uzdevis jau agrāk? Ko Tu ar to saproti?

Es vēlos uzzināt, vai viņš ir gatavs Man kalpot? Mans Krusts ir smags, - vai tu piekrīti uz kādu brīdi atbrīvot Mani no šīs nastas?

Jā, Kungs.

nāc Man tuvāk;