Honkonga - Pasaulīgā bagātība - Aids

Vakar, pa ceļam uz Honkongu, kur pašreiz pavadām brīvdienas, Bangkokas lidostā gadījās kāds atgadījums. Es sēdēju uzgaidāmajā zālē un lasīju grāmatu. Pēkšņi manā priekšā nostājās kāds arābs, izritināja paklājiņu un, pilnīgi ignorējot manu klātbūtni, vēl ar diviem citiem cilvēkiem nometās zemē, lai slavētu Dievu. Lūgšanas bija samērā skaļas un piesaistīja daudzu uzmanību. Es jutos neērti, jo manā tuvumā neviena cita nebija, jutu, ka viņi man traucē. Es nekustējos. Vīrieši sāka lūgties vēl skaļāk un daži no pasažieriem man aizmugurē nofotografēja šo mulsinošo ainu.

Vēlāk Dievs mani uzrunāja, sacīdams: „šis vīrs lūdzās pietiekami skaļi, lai piesaistītu visu uzmanību, viņa balss bija dzirdama uzgaidāmajās telpās, bet Manā zālē to sadzirdēja vienīgi šīs sienas. Mana Sirds nav dzirdējusi ne skaņas, jo izteiktie vārdi palika vienīgi uz viņa lūpām; bet Es sadzirdēju tavu balsi, kuru nedzirdēja neviens cits; šī balss izplūda no tavas sirds, nevis no lūpām;”

Es negribēju pierakstīt šos teikumus, jo baidījos kādu aizskart, bet Dievs sacīja: „no kā tu baidies, - Es esmu Patiesība; vai šādas lietas nenotiek arī kristiešu vidū?”

Šodien ar autobusu devāmies ekskursijā pa pilsētu un tās apkaimi. Piepeši debesskrāpju vietā es ieraudzīju lielus, melnus Krustus1. Sākumā man šķita, ka tas ir iztēles auglis, bet tad sadzirdēju Dieva balsi man sakām: „tā nav tava iztēle, tie ir Mani Krusti;” Skatoties uz šo ‘patērētāju sabiedrības paradīzi’, es sapratu, ka es tajā izdzīvot nespētu, tās man būtu lielas mokas, bet tad atcerējos, ka vēl pirms gada es šo vietu uzskatīju par debešķīgu!

Jāsaka, ka Dievs mani necenšas īpaši aizkavēt no savu domu izteikšanas. Ekskursijas laikā autobusa gids mums parādīja Honkongas bagātākā cilvēka villu un izstāstīja, ka pilsētā ir divi ļoti pazīstami miljonāri; pēkšņi man ausīs atskanēja Dieva balss: „bet Es viņus nepazīstu, jo viņi pieder pasaulei:”

viņu bagātība ir pasaulīga un Manā Valstībā viņiem nekas nepieder,

(Dievs satvēra manu roku, pats pierakstīdams šos vārdus.)

mīļotā , Es dodu tev zīmes; Vassula, esi nomodā, tici tam, ko Es tev saku;

Es domāju par to arābu vīrieti.

viņam pietrūka svētuma; pat tu to saskatīji;

Vēlāk:

Vassula, kā tev šķiet, vai Es nebūtu pelnījis vairāk cieņas?

(Es biju ļoti baidījusies no šiem vārdiem. Man nebija iespējas būt ar Dievu, pierakstot Viņa vēstījumus. Es biju viesnīcas istabā kopā ar vīru un dēlu, bija ieslēgts televizors un man nebija, kur iet. Es aiztaisīju ausis ar pleijera austiņām … )

Es pats uz mirkli atņēmu tev visas ērtības;

Kāpēc, Kungs?

lai tevi iemācītu ilgoties pēc Manis; pagaidi, kamēr būsi vienatnē;

piedod man …

Vassula, Es tev piedodu; iemācies strādāt arī tad, ja tevi traucē;

Kungs, kā lai to izdaru?

atļauj Man iečukstēt tavā ausī visas Manas ilgas; Vassula, ilgojies pēc Manis; izmanto tās žēlastības, kuras Es esmu tevī izlējis; neaizmirsti, ka tā nav tikai Mana roka, kas izmanto tavējo; esmu atvēris arī tavas ausis, esmu tev atklājis, kā Mani ieraudzīt un sajust, - izmanto arī šīs pārējās žēlastības; Es tevi mīlu;

Jēzu?

Vassula, Es esmu;

Mums atkal ir jādodas ceļā visiem kopā.

jā, bet tas nebūs ilgstoši; neatliec būšanu kopā ar Mani uz vēlāku laiku, īpaši tāpēc, ka tavs dzīvesveids tagad ir savādāks; ņem Mani visur līdz – bērns, ieslēdz Mani dziļi savā sirdī;

Kungs, vai man nāksies piedzīvot arī lielākus pārbaudījumus?

jā, tev nāksies sastapties ar daudz nopietnākiem pārbaudījumiem;

(Es nopūtos.)

paļaujies uz Mani; Es būšu tev līdzās; tu esi Mans upuris, - vai ne tā? jā nē, kāpēc gan tādā gadījumā tu Man būtu bijusi vajadzīga ļaunuma vidū? Es tevi upurēju viņiem, tev rir jābūt grēcīguma vidū;

Bet es arī esmu grēcīga, - es ne ar ko neatšķiros no viņiem.

vai tiešām? tad kādēļ tu vēlies būt ar Mani un mājot Manā Namā?

Tāpēc, ka Tevi mīlu.

esmu tevi radījis un veidojis līdzīgu Sev, lai tu spētu tuvināt Man arī citus cilvēkus; Es atbrīvošu tevi arvien vairāk no zemes raizēm; gaidi un tu redzēsi; jā, Vassula;

(Es sev priekšā redzēju tikai Viņu.)

mīli Mani; nāc un tāpat kā vakar satver Manu roku;

Vēlāk:

Vassula, uzraksti vārdu ‘aids’;

Tu domā ‘AIDS’?

jā, aizvieto to ar vārdus ‘Taisnība’2; Mans Žēlsirdības biķeris plūst pāri malām, bet Taisnības kauss ir piepildīts, - neļaujiet tam izlīt! Es jau agrāk esmu jums sacījis, ka pasaule Mani aizvaino; Es esmu Mīlestības Dievs, bet vienlaikus esmu arī Taisnīgais; Es ienīstu ateismu!

Vēlāk:

mīļotā, tu iegremdēsies Manā Miesā un Es ļaušu tev ieraudzīt Savus ērkšķus un naglas;

Kungs, kā es tos ieraudzīšu?

Es Tev došu acis, kas spēj redzēt; Es došu tev spēku, lai izrautu Manus ērkšķus un naglas; Es no jauna esmu piesists krustā;

Kungs, bet kāpēc Tu esi pieļāvis, ka ar Tevi izrīkojas šādā veidā?

Vassula, Vassula, - mani ir notvēruši savējie, bet mani iemīļotie ir Mani panicinājuši3; tuvojies Man, mīli Mani, cieni Mani!

Es Tevi mīlu un esmu Tev pieķērusies. Kad tas notiks?

Vassula, nesteidzies Man pa priekšu; viss notiks īstajā laikā,

Kungs, Tu taču zini, ka es esmu no citas sabiedrības, es neesmu Baznīcas cilvēks. Es pat nezinu, kas notiek Tevis pieminētajās vietās. Kurš vispār gribēs redzēt manus papīrus (Tavus vēstījumus)? Tie man tos ar izsmieklu atsviedīs atpakaļ vai aptīs ap mani līdzīgi serpentīnam. Es taču esmu tikai ‘profesionāla grēciniece’!

neaizmirsti, kurš Tevi vada! Es esmu Dievs, - vai atceries, ko toreiz pateici kādam no saviem neticīgajiem draugiem? tie bija Mani vārdi; tu līdzinies pelei, kas cenšas aizbēgt no Milža, tu pati esi tikai putekļu saujiņa;

(Dievs runāja taisnību. Kāds no mūsu neticīgajiem draugiem saņēma vēstījumu no Dieva un, kā vēlāk pats atzinās: „pusminūtē šis vēstījums sagrāva 20 gadus celtos, pamatīgos uzskatus. Kāpēc, lai es, ‘profesionāls grēcinieks’, saņemtu vēstījumu no Dieva, - tas mani tikai atbaidītu.” Es toreiz sāku smieties un pateicu viņam Dieva vārdus.)

Vassula, paļaujies uz Mani,

Kungs, es jau paļaujos, bet problēma ir manī – Tev nevajadzētu paļauties uz mani. Lai gan manī ir daudz labās gribas, bet Tu pats esi teicis, ka esmu ļoti vāja! Esmu ļoti grēcīga.

Vassula, tu esi neizsakāmi vāja un Es to zināju jau kopš mūžības; tomēr esi nekas, Es vēlos, lai tu būtu nekas; kā gan savādāk Es varētu atklāt Sevi Vienīgo, ja mēs būtu divi? Atstāj Mani brīvu un Es darbošos tevī; nāc, atbalsties pret Mani!