Es dodu bez maksas

atļauj Man darīt Savu Gribu; ļauj Man tev paskaidro, kā Es darbojos; Es, Vassula, esmu Tev dāvājis daudzas žēlastības, bet Es vēlos, lai atzītu Manas žēlastības; iepriecini Mani un tici Man arvien vairāk;

Baidos, ja nebūšu Tev patīkami, Tu man šīs žēlastības varētu atņemt …

kādēļ gan lai Es aizturētu Savas žēlastības?

Ja, gadījumā, es neprogresētu garīgajā dzīvē vai nevirzītos uz priekšu pietiekami ātri, Tu tās varētu atņemt.

nekad!

Man šķiet, ka tas būtu tikai taisnīgi, - ja kāds nespēj būt Tev patīkams, kāda gan jēga šādu cilvēku apveltīt ar žēlastībām?

bērniņ, tā ir tava taisnība; līdz pat brīdim, kad atbrīvošu tevi no šīs pasaules, Es turpināšu tevi audzēt un barot; Es nekad neatņemu Savu barību; Es gadiem ilgi esmu tvīcis pēc tevis, gadiem ilgi esmu gaidījis, kad beidzot varēšu tevi piekļaut pie Savas Sirds, jau tik sen esmu tevi mīlējis un tagad lai Es tev atrautu barību? nāc, patveries Manī cik vien tu vēlies, atceries, ka Es esmu Mīlestība; Es dodu bez maksas un neatņemu Savas dāvanas; Es tev vienmēr atgādināšu par Saviem ceļiem;