Esi Mans upuris

Kungs, reiz Tu teici, ka vēlētos, lai es būtu Tavs upuris. Vai tā ir?

jā, Vassula, esi Mans upuris;

Mans Dievs, es saprotu, ka neapzinos, ko nozīmē būt upurim. Es varu mainīties, bet saprotu, ka šādā gadījumā man nāksies ciest. Tu esi mani aicinājis piederēt Tev – lai tā notiek, bet, lai būtu par upuri Dievam, man vajadzētu būt vērtīgākai un spējīgākai Tevi pagodināt. Apzinoties, ka esmu tikai putekļu sauja un visgrēcīgākā no cilvēkiem – vai šis upuris var būt piemērots Tevi? Tātad – lai būtu par Dievam piemērotu upuri – vai nevajadzētu būt kādā Viņam cienīgākā un piemērotākā stāvoklī? Mans Dievs, es Tev nevaru piedāvāt pat to, ja nu vienīgi Tev pašam ir jādara mani par cienīgāku un piemērotāku upuri.

Vassula, vai atceries to brīdi, kad lūdzu, lai tu Mani mīlētu? vai atceries to mirkli, kad pie tevi negaidīti patraucēja eņģelis1? Es vienmēr tuvojos tieši šādi, tāpēc esi nomodā, neguli; Es esmu nācis pie tevis negaidīti, lūgdams tavu mīlestību; Es ilgojos, lai tu Mani godātu, ilgojos satvert tavu mīlestību, būt tavs Kungs un Valdnieks; vēlējos būt tev vajadzīgs; cik ļoti esmu ilgojies pēc tavas mīlestības, „loma sabachtani?”2; Es Tev tuvojos, bet tu Mani atgrūdi;

(Sākumā, uzzinājusi, ka tas ir Dievs, es Viņu noliedzu un atgrūdu.)

Vassula, esmu tev mācījis nepieķerties un esmu tevi no daudz kā atbrīvojis, tomēr darīšu to arvien vairāk; saņem Manu Mieru;

mīļotā, labo citu kļūdas, labo un gandari; Es esmu piecēlis tevi no mirušajiem, lai tu apvienotu Manu Baznīcu;

(Es nopūtos.)

ļauj Man parādīt tev ceļu; par spīti tavām šaubām, Es atklāšu tev Savas Sirds ilgas; nekad nepagursti, pierakstot vēstījumus, neļauj sevi pārņemt apnikumam; Es darbošos tevī; pilnībā patveries Manī;

Jēzu, nesen kāds cilvēks ieminējās, ka Tu vairs nedod zīmes, - to pašu Tu reiz teici farizejiem. To šis cilvēks sacīja attiecībā uz vēstījumiem, kad es viņam biju pateikusi, ka tie ir radušies Tavā iedvesmā.

Vassula, šie farizejiem teiktie vārdi attiecās uz brīnumiem, kurus darīju, dzīvodams miesā; ja viņi neuztver nopietni Manus pašreizējos, dievišķos, Darbus, tas tikai norāda uz viņu sirds cietību u sausumu; Es vienmēr rādīšu zīmes; Mana Klātbūtne piepildīs pasauli un Es turpināšu atklāt Sevi zīmēs;

mazticīgie, - ticiet, ticiet arvien vairāk un neizkropļojiet Manis teikto, kā tas notika ar Fatimas vēstījumiem; vai jūs pārbijāties, domājot, ka Es jums esmu devis šīs zīmes? ak, mazticīgie, ko gan jūs neizdomāsiet, lai tikai nepieņemtu, ka šīs zīmes ir Mans dievišķais Darbs! mīliet Manus Darbus un pieņemiet tos; ticiet Man, ticiet – ES esmu bezgalīgā Bagātība un Žēlsirdība; Es dodu zīmes, lai jūs redzētu, ka Mīlestība nav jūs aizmirsusi; Mīlestība nav attālinājusies, lai priecātos tikai pati Savā Godībā; Mīlestība ir jūsu vidū, tā nekad jūs neatstāj;