Kārdinājumus

nāc, ieklausies Manī, paklausi Man; Es priecājos, ka tu vēlies paklausīt, šī pakļāvība, maziņā, ielīksmo Manu Sirdi! lūdz Man, lai es tevi lietotu …

Tēvs, ja es kaut kādā veidā varu būt Tev noderīga, tad lieto mani!

Es tevi mīlu; nāc, vai vēlies rakstīt?

Es rakstīšu, ja Tu to vēlies.

tad raksti;

lai ir zināms, ka Es, Jahve, esmu tevi apgaismojis; tikai Es esmu tavs Palīgs un Glābiņš; Mana Sirds ir Mīlestības un Žēlsirdības bezdibenis; maziņā, Es esmu tevi apgaismojis, tāpēc tagad arī tu apgaismo tos, kuri Mani meklē; nāc, Vassula, esi Man tuvāk; vai esi gatava saņemt Mani …

(es klusēju)

neapbēdini Mani;

(es klusēju)

esi ar Mani; ļauj sevi šķīstīt; mīli Mani;

(klusums)

mīļotā, neapbēdini Mani;

(klusums)

vai saņemsi Mani? … piepildi Mani ar prieku – esi ar Mani; mīli Mani, Es tevi mīlu; nāc pie Manis biežāk, saņem Mani biežāk; Es tevi mīlu; vai lūgsies kopā ar Mani?1 nesāpini Mani;

Es piekritu.

Mīļotais Tēvs, šķīstī mani Sava Mīļotā Dēla Asinīs, šķīstī Mani ar Sava Dēla Miesu. Tēvs, šajā mirklī atvairi no manis ļaunā gara kārdinājumus. Amen.

Kamēr Jēzus rakstīja šos vārdus, es vienlaicīgi tos izteicu. Pēkšņi, pēc šīs Jēzus lūgšanas es it kā pamodos. Es sapratu, kas notiek jau no paša rīta, kopš brīža, kad esmu sākusi saņemt šīsdienas vēstījumu. Jēzus mani aicināja iet pie svētās Komūnijas, bet es izlikos, ka nesaprotu, es pat nespēju atbildēt. Es Viņu sāpināju un, kamēr izvairījos no atbildes, Viņš bija spiests Savu lūgumu atkārtot ļoti tiešā veidā. Jēzus steidzās man palīgā, jo es jutos kā pakritusi. Uzreiz pēc Viņa lūgšanas (Jēzus lūdzās kopā ar mani), jutu, ka uz mani iedarbojas kāds no ļaunajiem gariem. Izsakot vārdus: „Tēvs, šajā mirklī, atvairi no manis ļaunā gara kārdinājumus”, man šķita, ka velns atlaiž savas spīles.

Jēzus manā rokā bija ielicis tik daudz spēka, ka tā šķita smaga, bet vienlaikus bija sajūta, ka mani stiprina varens spēks. Jutos kā visspēcīgākais milzis. Pēc lūgšanas bija sajūta, ka būtu atmodusies.

nāc Man tuvāk; svētdari sevi; Es tevi mīlu un Es pacelšu tevi no kritiena; Es nevēlos tevi redzēt pazudušu; lai zieds saglabātu savu skaistumu, tas ir jālaista un jākopj; Es esmu tavs uzticamais Sargs; Es tevi mīlu;

Es arī Tevi mīlu;

(Jēzus bija pamanījis ļaunā gara centienus, bet es nē, tāpēc, kamēr viņš man centās uzbrukt, es jutos kā pēdējā muļķe. Jēzus nekavējoties steidzās man palīgā, bet es sapratu, ka esmu bijusi tuvu kritienam tikai tad, kad ļaunais savas spīles jau bija atlaidis!) Es nespēju noticēt, ka tā var būt!