Vai tu tici brīnumiem?

Vassula, vai atceries, kā Es pabaroju Savus ļaudis ar mannu? Es tai liku nonākt no Debesīm, tā tika izņemta no Maniem Debesu apcirkņiem; vai zini, ka Es pāršķēlu jūru, lai Mana tauta varētu nonākt līdz Sinaja kalnam?

Jā, Kungs!

maziņā, Es esmu Visvarens; Es pats apkopoju šos padomus un tos sakārtoju tā, lai tie kļūtu par barību daudziem; Vassula, vai redzi, ka Es visu šo laiku esmu bijis saskarsmē ar tevi?

Bet es, Mans Kungs, vēl arvien uztraucos, ka tas varētu būt manas zemapziņas auglis …

tūdaļ pat varu tev pateikt, ka pati saviem spēkiem tu ar to galā netiktu! vai tu tici brīnumiem?

Jā, ticu!

tad uzlūko notiekošo kā brīnumu; Es tevi mīlu;

Tēvs, es arī Tevi mīlu. Kā lai paskaidroju cilvēkiem kad viņi man vaicā, kādā veidā es Tevi redzu. Es ļoti spēcīgi izjūtu Tavu Klātbūtni, - es to neesmu izfantazējusi.

saki viņiem, ka redzi Mani ar savas dvēseles acīm;

Jēzu, dažkārt man šķiet, ka iedomājoties par Tevi, vēlos novērst Savas acis no šī redzējuma un pārliecināt pati sevi, ka tas neesi Tu …

šāda rīcība, Vassula, Mani aizvaino; Es esmu tev devis šo žēlastību, tādēļ pieņem Manu dāvanu, pieņem, ko vēlos Tev dot!

Dažkārt, Kungs, es vēlētos darīt ko vairāk, bet jūtos ļoti nogurusi, it īpaši – esot Bangladešā, kur ir tik karsts. Dažkārt vēlētos līdzināties amēbai, kura spēj sadalīties vairākās daļās!

Es Tev dodu pietiekami daudz spēka, lai tu spētu Man kalpot; Lūkass reiz sacīja: „Kopš kalpoju Kungam, zinu, ka nekad nepaguršu, jo Kungs pats ir Mans Spēks”; maziņā, Es esmu tevi vadījis kā tēvs, kas aiz rokas ved savu bērnu uz skolu; vai tu novērtē, cik daudz esi saņēmusi esot sadraudzībā ar Mani?

Patiešām, - biju saņēmusi ļoti daudz. Tā kā nekad neaizrāvos ar reliģiju un pēc skolas beigšanas man mājās pat nebija Bībeles, pie tam pēdējo reizi Baznīcā biju bijusi sava dēla Kristībās (pirms 15 gadiem), tad varu teikt, ka Tu man esi iemācījis ļoti daudz. Protams, arī tagad neuzskatu sevi par ļoti zinošu, bet Tu vismaz esi man iemācījis pazīt Tevi, pārliecinājis mani par Savu lielo Mīlestību un mācījis, kā mums savukārt mīlēt Tevi.

Vassula, esmu tev devis augli no Sava dārza; vēlos, lai tu piepildītu savus apcirkņus ar Maniem augļiem;

(Es Viņam pavaicāju kaut ko tādu, ko nevēlējos pierakstīt.)

Vassula, Es zinu, lai tas būtu tā, it kā Es vēlētos, lai tā būtu;

Es nespēju novaldīt smaidu, jo bija tik patīkami sajust, ka varu ar Jēzu vienkārši „papļāpāt”. Šķita, ka sarunājos ar labu draugu, tādēļ sirsnīgi pasmaidīju. (Patiesībā jutos tik laimīga, ka gandrīz vai sāku ķiķināt.)

Es arī priecājos;

Jā, Viņš patiešām priecājās un tas bija brīnišķīgi!

Vassula, vai zini, cik ļoti Mani iepriecina šie brīži, kad tu sarunājies ar Mani kā ar draugu? Vassula, mums priekšā vēl stāv kāds darbiņš; esi svētīta; mīļotā, Es tev došu Savas Klātbūtnes zīmi;

Jēzu, kādu zīmi Tu man dosi, jeb, pareizāk sakot, - kur?

tavās mājās; Es dāvāšu tev Savas Klātbūtnes pierādījumu;

Jēzu, es Tevi mīlu un vēlētos būt Tev tīkama.

upurējies Man; turpini smelties Manī un uzturi sevī dzīvu Manu Liesmu;