Mīlestība liek ciest
1987. gada 6. maijs
Pamazām mācos saprast, ko nozīmē pilnīga paklausība Dievam. Tas nozīmē nepieķerties, būt spējīgai visu atstāt un sekot Viņam. Viņa Vārdi ir simboliski, tiem nav materiāla nozīme. Es paklausu Dievam, ja mīlu Viņu vairāk par visu un, ja manī ir vēlēšanās, lai Viņš mani lietotu. Nepieķeršanās nozīmē arī to, ka nepieķeros pat savai miesai, apzinoties, ka man ir dvēsele, kura ilgojas atrauties no miesas, lai būtu ar Viņu un Viņam sekotu. Nepieķeršanās nozīmē arī ciešanas. Ciešanas par to, ka nevaru būt kopā ar Viņu, jo vēl arvien mājoju šeit, virs zemes, šajā materiālajā miesā, ciešanas par to, ka šeit, virs zemes, jūtos kā atraitne. Ciešanas par materiālās dzīves neizbēgamību, par to, ka nemitīgi ir jāpacieš zinātnes un tehnoloģijas remdinošā balzāma nasta, ciešanas par dzīvi neticīgo un skeptiķu vidū, starp tiem, kuri domā, ka vecuma dēļ esi sācis zaudēt prātu. Ciešanas par to, ka ir jāseko viņu dzīves ritmam un iecerēm. Ciešanas izraisa arī citu jūtas, viņu vēlme pieķerties, ja mana vienīgā vēlme ir atdalīties no šīs pasaules un būt divvientulībā ar Dievu, būt tikai ar Viņu, neesot vēl ar kādu, kura klātbūtne varētu mani atraut Viņa Klātbūtnes.
Pat tagad, rakstot, iepriekš palūdzu Dievam, lai Viņš palīdzētu man uzrakstīt, ko jūtu. Es pati to nespētu, tāpēc Viņš iečukstēja Man ausī pareizos vārdus! Viņš vēlas, lai es dzīvotu staro cilvēkiem un tas ir vēl viens krusts. Šķiet, ka visa miesa sāp!
arī Manējā sāp; tu jūti visu, ko jūtu Es; meitiņ, svētī Mani;
Mans mīļotais Dievs, es Tevi svētīju.
Nedaudz vēlāk:
Vēl arvien jūtos Dieva pārņemta.
vai redzi, ka Es tevi mīlu? mīlestība liek ciest, tā sasaista, mīlestība dāvā pārbagātu spēju būt uzticīgam, mīlestība neizvairās no upuriem;
Vassula, stundas aizlido ātri un tuvojas tavs laiks; upurē sevi, pieaudz pazemībā un ēd no Manas rokas; mīļotā, Es atraisīšu tavas važas un drīz vien tava dvēsele brīvi lidos Man pretim;
Mans Dievs, es Tevi mīlu … |