Ļauj Man tevi sagūstīt

Vakar, pēc vēstījuma saņemšanas es ļoti spēcīgi izjutu, ka Dievs ir manī, bet es – Viņā, jutu, ka nekad nespētu no Viņa šķirties.

Mana draudzene, Vassula, Es tevi mīlu, dāvā Man visu, dāvā Man visu, kas tev pieder;

Kungs, esmu dāvājusi Tev savu mīlestību, esmu atdevusi Tev pati sevi, esmu atbrīvojusies no piesaistīšanās zemei, - vai ir vēl kas tāds, ko varētu Tev dot?

meitiņ, Man patīk Tava pakļāvība un paklausība; ļauj Man tevi sagūstīt;

Šovakar es Jēzu varēju saskatīt daudz skaidrāk nekā citas reizes, es pat spēju atšķirt Viņa sejas vaibstus. Viņā bija tik daudz kvēles, intensitātes un dedzības! Šķita, ka Viņš ar Savu degsmi ir nopietni nolēmis pārliecināt kādu, kurš ir tik tikko remdens.

vai noskūpstīsi Manas brūces?

Es to izdarīju ‘mistiskā’ veidā. Tad es palūdzu Jēzum, lai Viņš apsēstos man blakus uz krēsla. Tai pašā mirklī es atkal sajutos ‘mistiski’ – Viņš palūkojās manī un izstiepa Savu roku uz galda, norādīdams man paņemt manu piezīmju burtnīcu. (Jēzus šos tēlus it kā bija „iespiedis” manā atmiņā.)

Manu ziediņ, pilnībā atdod sevi Man, vai esi gatava Mani uzklausīt?

Jā, Jēzu.

Mana līgava, Manas dvēseles svētītā, tu visu esi saņēmusi par brīvu, tādēļ arī dod bez maksas; esi vienota ar Mani, lai Es un tu esam Viens; palūkojies Manās acīs;

Es to izdarīju; „Jēzu, ko gan vairāk es varētu darīt?”

mīli Mani;

Es Tevi mīlu, esmu to atkārtojusi daudzas jo daudzas reizes un Tu zini, ka tā ir patiesība. Mana dvēsele ilgojas pēc Tevis. Tu vēlējies, lai, atbrīvojusies no visa, es pilnībā piederētu Tev un tagad tas ir noticis.

Vassula, vai Es neilgojos pēc tevis?1 vai arī Es, tavs Dievs, nepiedzīvoju ciešanas?2 mīļotā, mājo Manī un Es tevī, tu Manī un Es tevī, mēs;

piemērojies Man, vienojies ar Mani;

Jēzu, Tu teici, ka esi mūs savienojis!

jā, Es to izdarīju;

Pēkšņi jutu, ka esmu fiziski pilnīgi iztukšota un palūdzu atļauju aiziet.

Jēzu, varbūt mēs varētu iet?

kāpēc, meitiņ?

Jēzu, es jūtos pārgurusi.

mīļotā, Es gribētu, lai tu paliktu ar Mani? vai paliksi?

(Tā bija pirmā reize, kad Jēzus ‘uzstāja’.) Labi, es palikšu …

vientulība plosa Manu Sirdi;

Tu taču esi ar mani, mēs esam kopā …

Es esmu ar tevi, bet tu Mani bieži aizmirsti; ļauj Man būt brīvam un Manām Dievišķajām Rokām veidot tevi tā, kā Man labpatīk; Es darbošos tevī, Es veidošu Tevi pēc Sava tēla; ļauj Man brīvi darboties tevī; Es esmu Jēzus un Mans vārds, meitiņ, nozīmē ‘Pestītājs’; Es tevi mīlu ar greizsirdīgu mīlestību; Es vēlos, lai tu pilnībā piederētu Man, jo Man nepatīk ar kādu sacensties; Es vēlos, lai tu Mani pielūgtu un dzīvotu Man;

elpo Man; mīli Man, ēd Man par godu, smaidi Man, pilnībā ziedojies Man; lai arī ko tu darītu – dari to Man; Es vēlos tevi pilnībā pārņemt un iekvēlināt tevi tik ļoti, lai tu ilgotos tikai pēc Manis; ziediņ, izrotā Mani ar savām ziedlapiņām; liec Man galvā savas mīlestības kroni; noņem no Manas galvas ērkšķu vainagu un tā vietā grezno Mani ar savām maigajām ziedlapiņām; iesmaržini Mani ar savu smaržu, mīli Mani; mīli vienīgi Mani;

Savas cildenās Mīlestības dēļ esmu atdevis par tevi Savu dzīvību; vai tu Manis, Sava Līgavaiņa dēļ, nedarīsi to pašu? līgava, iepriecini savu laulāto Draugu, dari Mani laimīgu! piesaisti sevi Man ar mūžīgām saitēm; dzīvo Man un vienīgi Man; esi Mans upuris, Mans vairogs, esi Mans tīkls; radība, vai tu Mani mīli?

Kā gan lai Tevi nemīlētu, Mans Dievs! Protams, ka es Tevi mīlu!

saki to vēlreiz, atkārto šos vārdus daudzkārtīgi; Es vēlos to dzirdēt, šie vārdi Mani ļoti iepriecina; atkārto to tūkstoš reizes dienā; no rīta, pēc atpūtas Manī, palūkojies Man sejā un saki: Kungs es Tevi mīlu;

Jēzu, es Tevi mīlu, bet kāpēc dažkārt Tu esi tik bargs? (Varbūt es kaut ko daru nepietiekami.)

nepārproti Mani! runā Mīlestībā, tā izsaka Mīlestības vēlmes, tā ir Mīlestības Liesma, tā ir Mīlestības greizsirdīgā mīlestība; Man nepatīk konkurence; patveries savā Svētajā Tēvā, savā Līgavainī, Draugā un Dievā; nāc un atdusēsimies viens otrā; meitiņ, un arī tu, - mācies Mani mīlēt ar greizsirdīgu mīlestību;