Es tev uzdāvināšu Savu Krustu

Jutos tā, it kā Dieva Vārds būtu uzgūlies pār mani līdzīgi smagai nastai, kuru man nav kur novelt. Nezināju ko darīt un jutos viena, pavisam viena,  bezgalīgi bezspēcīga tikt galā ar šo, pār mani nogūlušos smagumu.

Vassula, vai Es tevi kādreiz pametu; Es esmu Dievs; atbalsties pret Mani; uzticies Man;

Zinu, ka tas būtu pareizākais risinājums, bet dažkārt es nespēju to īstenot. Nevaru neko darīt, un jūtu ļoti lielu atbildību.

Mans bērns, esi pacietīga, paļaujies uz Mani, nāc pie Mani un Es tevi mierināšu;

Tēvs, Es Tevi mīlu ar vārdos neizsakāmu mīlestību. (Jutu, ka Viņš vēlas mani mierināt.)

meitiņ, Es tevi mīlu; Es ļaušu tev sajust Manas ciešanas; tuvojoties Manas Krustāsišanas laikam, Es tev atstāšu savas naglas un ērkšķu kroni; Es tev uzdāvināšu Savu Krustu; mīļotā, dalies ar Mani Manās ciešanās; tava dvēsele izjutīs tās pašas izbailes, kuras izjutu Es, bet tavas pēdas un plaukstas – tās pašas sāpēs, ko Es piedzīvoju tiekot piekalts krustā; Vassula, Es tevi mīlu, tu esi Mana līgava, tādēļ vēlos dalīties ar tevi visā, kas Man ir; tici Man – tu patiešām būsi ar Mani; Vassula, nebīsties, jo Es, Jēzus, esmu ar tevi,

nāc un pamazām, soli pa solim tu sapratīsi, kā Es strādāju; saņem Manu mieru; mīļotā, esmu tev sagatavojis īpašu vietu;