Esmu izslāpis pēc mīlestības

1987. gada 3. aprīlis

Es nolūkojos uz tevi; neaizmirsti, ka esam vienoti; Es esmu Jahve un Es tevi mīlu,

Kungs, arī es Tevi mīlu!

ēd no Manis; Es mīlu tev visu; esmu apsolījis, ka virs zemes, tieši tāpat kā Debesīs, būs Mana Valstība; ikvienu ļaunumu Es izraušu ar saknēm, savukārt stiprināšu Savus uzticamos sekotājus; Es esmu Jahve un uz Manu Vārdu var paļauties; maziņā, nebīsties, Es tevi vadu; Es esmu Visaugstais; Es visai cilvēcei dāvašu Maisi, ka remdēs tās izsalkumu, tomēr vēlos, lai tie savukārt Mani mīlētu; esmu izslāpis pēc mīlestības; pasaki tiem, cik ļoti šai sausumā ir izkaltušas Manas lūpas;

Es ļoti skaidri apzinājos Viņa klātbūtni; Jēzus lūpas bija sausas, sasprēgājušas un pārklājušās ar čulgām. Sausās mutes dēļ Viņš tikai ar mokām varēja parunāt, mēle nespēja izveidot vārdus. Šķita, ka Kungs ir atgriezies no tuksneša, kur dienām ilgi nebūtu dabūjis dzert. Šai tēlā Viņš izskatījās ļoti nožēlojams.