Ciešanas tevi šķīstī

Vassula, vai tagad tu nesīsi Manu Krustu?

Jēzu, Es rīkošos saskaņā ar Tavu Gribu.

sajūti to, sajūti, cik smags ir šis Krusts; Man ir vajadzīga atpūta; seko Man; nāc Man tuvāk, - Es Savu dārgos Krustu uzticēšu tev;

Šai pašā dienā, tikai nedaudz vēlāk, sāku izjust neizsakāmas ciešanas. Mani pārņēma melanholisks noskaņojums, es ļoti ilgojos, lai kāds mani mierinātu, bet nespēju šo mierinājumu atrast.

tu uz brīdi izjuti šo tik smago nastu; nekad neatsakies no Mana Krusta; Mana nasta ir smaga; Vassula, necenties saprast, kāpēc esmu tevi pacēlis pie Sevis1; atļauj Man brīvi rīkoties ar tevi pēc Savas labpatikas, līdz beidzot Es tevi atbrīvošu; mīļotā, arī šim garīgajam ceļam piemīt sava veida moceklība, - meklējot tajā patiesību, bet to neatrodot, tu ciet; ciet Manis dēļ, ciešanas tevi šķīstī; upurē sevi Man, bet necenties saprast2; vienkārši tici;

atļauj Man brīvi rīkoties tevī un caur tevi atklāt arī citiem Savu Vārdu, kurš spēj dziedināt Manus bērnus; tici Manai pestījošajai Mīlestībai;

Mans Krusts patiešām ir smags un Es bieži vien nākšu, lai to atkal uzticētu tev; tu esi Mana līgava, Mana iemīļotā, Mans ziediņš; nesot Krustu manā vietā, tu atvieglo Mani; šajās atklāsmēs, kuras Es leju tavā dvēselē, no Manas Dvēseles dziļumiem izplūst arī rūgtas sāpju ciešanas; nāc un vēlreiz ieklausies Manā Sirdī un sajūti tās postu; sajūti, cik izmisīgi tā meklē ikvienu no jums!

Tad, it kā Viņš vairs nebūtu spējīgs ciest, no Viņa sāpošās Dvēseles dziļumiem izlauzās kliedziens, - izklausījās, ka Kungs no sāpēm ir tuvu nāvei!!

radība! Mans Tēvs ir tevi radījis savām paša rokām, kādēļ, kādēļ tu tik ļoti sāpini Mani?

Tad, vēlēdamies kaut ko teikt, Viņš pievērsās Man; Viņa Seja un balss tonis bija ļoti skumji.

vai agrāk, pirms sastapšanās ar Mani, tu kādreiz iedomājies par Manu klātbūtni?

(Sajutos vainīga.) Nē, nekad.

(Kungs turpināja runāt tikpat nopietni.)

vai tu nāktu pie Manis, ja Es pats nebūtu tevi meklējis un atradis?

Nē, domāju, ka nē. (Sajutu vēl lielāku vainas apziņu.)

bet tagad tu Mani mīli;

Jā, Kungs, es Tevi mīlu.

Mana Klātbūtne un vadība ir tevi mainījušas, vai ne tā?

Jā, tā tas ir3.

vai sapulcināsi un pabarosi Manus bērnus?

(Sajutos bezpalīdzīga.) Mans Dievs, kā lai to paveicu un ar kādiem līdzekļiem?! Es vēlētos būt Tev pateicīga un kaut kā arī to parādīt, bet nespēju, nezinu, kā.

paļaujies uz Mani; Vassula, ļauj Man tevi vadīt; ļauj Man sapulcināt Savus bērnus; Es zinu, ka esi bezpalīdzīga un vāja; tu redzi, ka bez Manis neko nespēj; vai ļausi Man tevi lietot, līdz būšu pabeidzis Savus Vēstījumus?

Jā, es pieņemšu vēstījumus, kuri ir no Tevis.

Es esmu Jēzus, - nekad par to nešaubies; nepamet rakstīšanu; ikviens vārds, kuru izrunā Manas lūpas, liks Tev izjust Manu Brūču sāpes; Es tevi aizvedu Sava ienaidnieka tumšajā valstībā, lai parādītu tev dvēseļu ciešanas4; Es izleju pār tevi visas tās Savas ciešanas, kuras Mani pašu dziļi sāpina un ievaino; Mans priesteri, - jo tu esi Mans priesteris, - mēs šo ceļu veiksim kopīgi; Es nekad tevi neatstāšu; Krusts būs mūsu kopīgais īpašums; mēs kopīgi cietīsim un cīnīsimies; tu atpūtīsies Manī, bet Es – tevī;