Dievišķie darbi ir Gudrības iedvesmoti

miers lai ir ar tevi; Vassula, tev jāiemācās neskriet Man pa priekšu, bet gan jāsaprot, ka Es darbojos maigi, - tikai esi Manā tuvumā; tevi pārklāj Mana Gaisma;

tu nespēj aizskart visus1; tu nevari pieskarties tiem, kuri tev varētu nodarīt ļaunumu vai kaitēt; tev apskauj Mana Gaisma – Manas Pestīšanas oreols;

tava Mīlestība uz Mani dziedina un glābj daudzas pazudušas un neesamībā klīstošas dvēseles; Vassula, tās līdzinās savā vaļā atstātiem bērniem, kuri nezina, kādu ceļu izvēlēties; kad esmu kopā ar viņiem, es tos pabaroju ar Savu Mīlestību, tad daži no tiem Man seko, bet tu, savukārt, tiem palīdzi Man sekot un Mani mīlēt; Es tevi izmantoju šādā veidā;

Vai tādā gadījumā man ar šīm dvēselēm vajadzētu būt pacietīgai un ik dienas lūgties par tām?

jā, esi pacietīga, jo Es viņus mīlu; Vassula, mīli un dziedini viņus; Es mācu tev izprast Gudrību, jo visi dievišķie darbi ir Gudrības iedvesmoti; censties izprast Manas pamācības; nāc, atbalsties pret Mani, - vai tagad tu vēlētos doties projām?

Nē, Jēzu, varam turpināt.

mīļotā meitiņ, Es tevi mīlu; darbojies kopā ar Mani un pagodini Mani; Es mīlu tavu niecīgumu; tu esi Mans ziediņš, kas Mani ir pilnībā absorbējis sevī; bērniņ, vienmēr izjūti vajadzību pēc Manis, jo bez Manis tu iznīksi un pazudīsi; Es, līdz pat beigām, došu tev it visu, kas tev varētu pietrūkt; atļauj Man pilnīgi brīvi darboties tevī, jo Es pazīstu Tavas vajadzības;

Pēkšņi jutu, ka nebūšu spējīga pieņemt Dieva vadību, - tas ir bijis grūti, jo regulāri esmu saņēmusi apvainojumus un sitienus no ļaunā gara. Dažkārt pat ir šķitis, ka Dievs mani ir pilnībā atstājis viņu izpriecām. Laikam ritot, šie apvainojumi kļuva arvien briesmīgāki un man pat šķita, ka Dievs mani ir atstājis. Lamas, tas ir visļaunākais, ko cilvēks savā dzīvē var dzirdēt!

Vassula, vai Es tevi kādreiz atstāšu? Es esmu Uzticamais, vai esi piemirsusi Manus vārdus?

Tā ir mana vaina, - jūtos tik vāja!

Es lūdzu, lai šajā brīdī tu Man atdotu savu vājumu un Mans Spēks liks šim vājumam izsīkt;

nāc un Es pats kļūšu pat tavu Svētumu, tevī ir Mana atpūta, tāpēc kopā ar tevi Es jau esmu aizsniedzis Debesis; neaizmirsti, ka esam cieši saistīti kopā ar miera un mīlestības saitēm; šīs saites, kas saista tavas potītes un plaukstas pie Manējām, ir mūžīgas; tu, iemīļotā, piederi Man; Es pats esmu tevi šķīstījis un savienojis ar Sevi; Es esmu tevi uzvarējis;

Es ilgojos, lai tu Mani mīlētu; nebīsties, jo Es, Jēzus, turu tevi Savās plaukstās; esi ar Mani un izjūti Manu klātbūtni; sagaidu no tevis tikai un vienīgi Mīlestību; vai tu mīli Mani?

Tu, Jēzu, zini, ka es Tevi mīlu.

mīli Mani ar bezgalīgu Mīlestību; paskaties uz Mani un saņem Manu Mieru; vai tu vēlētos man kaut ko teikt?

Jā, Jēzu, (jutos vainīga, ka man tas Viņam bija jāsaka) Jēzu, lai arī man ļoti patīk saņemt šos vēstījumus un būt ar Tevi, tomēr man ir jādara arī citas lietas!

Vassula, - laimīgi tie, kas spēj atturēties no savām nodarbēm, lai sekotu Man; tu patiešām veltī daudz laika vēstījumu pierakstīšanai, taču ļauj Man tev pateikt vēl kādu lietu; Man ļoti patīk nolūkoties tevī, kad tu ar mīlestību pildi pavisam mazus pienākumus, dari ārēji nenozīmīgas lietas; vismazākais un nenozīmīgākais darbs, veikts mīlestībā, iegūst Manās acīs ļoti lielu vērtību un ļoti Mani iepriecina; esi svētīta;

Vakarā pie mums bija atnākuši viesi. Es skaitīju šķīvjus, salvetes un visu pārējo. Es vilcinājos neziņā, pārdomājot, vai esmu visu salikusi uz paplātes un, zinot, ka Jēzus ir ar mani, pavaicāju viņam, kā vēl mums pietrūkst. Viņš, bez vilcināšanās, atteica: „Vassula, mums pietrūkst mīlestības.”