Kuram namam tu esi vajadzīga vairāk

1986. gada 23. oktobris

Vassula, kuram namam tu esi vajadzīga vairāk? Es vēlos, lai tu izdarītu izvēli;

Jēzu, ja Tu man vaicātu, kurš no namiem – manējais vai Tavējais, ir svarīgāki, es, protams, atbildētu, ka Tavs Nams ir nozīmīgāks un būtiskāks; ja man ir jāizvēlas, es izvēlos Tavu Namu.

Es tevi svētīju;

(Man šķita, ka Jēzus ir ļoti iepriecināts!)

maziņā, Es tevi vadīšu,

     nāc, ņem Manu Krustu uz sevis un seko Man; neaizmirsti, ka Es tev palīdzēšu, tu būsi mana mācekle; Es palīdzēšu tev atklāt Mani citiem; Es esmu Svēts, Es esmu Svēts, tādēļ esi arī tu svēta un dzīvo svēti; Es tevi atbalstīšu; Vassula, vai vēlies strādāt Man?

Lūdzu, nosauc vēlreiz Savu Vārdu.

Jēzus Kristus;

Jā, es kalpošu Tev.

Es tevi mīlu; aicini Mani ik reizes, kad vien to vēlies;

(Es piekritu, lai gan īsti neizpratu, ko nozīmē kalpot Dievam. Tā kā biju iemīlējusi Dievu, tad vēlējos Viņam būt patīkama. Es vēl neapzinājos savu nespēju to izdarīt!)
uzklausi Mani, klausies Manos aicinājumos, klausies tajos, - vai redzi Manu Krustu? Es, Jēzus, tev rādu šo redzējumu;1 Es tevi aicinu, Es ciešu, Mana iemīļotā, jo rēķinos ar tevi; Es ciešu, redzot, ka neapzinies ļaunā gara izliktās lamatas un nokļūstot tajās, sāc svārstīties; Mana Sirds cieš, redzot tevi esam tik tālu no Manis!

Apmēram mēnesi Jēzus man dāvāja vīzijas, kurās redzēju Viņa Krustu. Lai arī uz kuru pusi es palūkotos – savu acu priekšā es redzēju lielu, tumši brūnu krustu. Ēšanas laikā, paceļot acis no šķīvja, es redzēju šo milzīgo Krustu, šo pašu Krustu es redzēju arī skatoties cauri savam moskītu tīklam., Krusts man sekoja arī tad, ja gāju uz citu istabu vai pārvietojos. Tā tas turpinājās aptuveni mēnesi – radās iespaids, ka šis Krusts mani vajā.

Tad mani sāka vajāt kaut kas cits un tas varēja arī nebūt Dieva darbs. Ja tas bija no ļaunā gara – cik muļķīgi tas varētu būt? Sāku baidīties no cilvēku izsmiekla, no tā ko citi teiks un kas ar mani notiks!

meitiņ, meitiņ, dzīvo mierā!

(šajā balsī es klausījos ar aizdomām) kas tu esi?

tas esmu Es, Jēzus, - paliec Manā tuvumā; esmu tevi aicinājis jau gadiem ilgi; Es ilgojos, lai tu, Vassula, Mani mīlētu …

Jēzu, kad Tu mani aicināji pirmo reizi?

tas notika ceļā uz Libānu; Es tevi aicināju sapnī; tu Mani redzēji; vai atceries, kā, aicinādams, Es pievilku tevi pie Sevis?

Atceros gan. Toreiz mani ļoti sabiedēja šis spēks, ar kādu Tu mani pievilki pie Sevis. Sajutu tādu kā spēcīgu strāvu, tā, it kā spēcīgs magnēts vilktu pie sevis mazāku magnētu. Centos pretoties un atgrūsties, bet nespēju, līdz sajutu sevi it kā pielīpam pie Tevis, un tad es pamodos. Man šķita dīvaini gan tas, ka Jēzus man atgādina par šo sapni, gan arī tas, ka vispār to atceros.