|
2009.gada 28.novembrī
Kungs, šeit ir tava kalpone; mazgā mani tīru no manām kļūdām, jo vienīgi Tu vari atklāt manus trūkumus;
Mans bērns, miers lai ir ar tevi; ļauj Man, tavam Dievam, tagad runāt ar tevi; - atbalsties pret Mani; kad Es runāju, Mans sauciens skan pār visu zemi; tavi draugi ir Mani draugi, kas veltī sevi šai kalpošanai; šodien Es vēlreiz atjaunoju Savu aicinājumu viņiem visiem; Es atgādinu viņiem, ka viņu Skolotājs un Dievs ir pie viņu durvīm un gaida;
tas, kas šodien nepieciešams, ir dedzīgs gars, vēstneša sirds; tāds, kas nevienam ne par ko neuzbrūk, vajadzīga lēnprātīga sirds, daudz pacietības pārbaudījumos, jūtīgums pret tiem, kas nožēlojami, pamācība šaubīgajiem; Man vajadzīga mācekļa valoda, Es viņos ieliešu Savu Garu un došu jaunu sirdi; tad Es pavairošu šī Vīnadārza augļus; jā?
kā Tu to zini, mums pretojas;
mūsu darbam nepārtraukti uzbrūk;
mums pastāvīgi ceļ neslavu;
uzlūko manus ienaidniekus; jo viņu skaits
aizvien pieaug; daži patiesi
mani ienīst ar netaisnīgu naidīgumu;
tie, kas nevainīgi un taisnīgi, ir sekojoši
Taviem norādījumiem; jā, ir daži,
kas kļuvuši par vēstnešiem,
jo viņi ticējuši Tavam Aicinājumam;
Kungs, Tu daudzus pagātnē
esi izglābis no apspiedējiem;
cik ilgi mums vēl gaidīt?
Tu esi pārbaudījis mani un citus,
Tu esi izpētījis mūs ar uguni
un mēs visi esam devušies ceļā ticībā;
mēs vienmēr esam gatavi būt Tavā kalpošanā,
lai dzirdētu Tavu Balsi, lai nodotu tālāk
brīnumaino Logos1
Vassula, mans bērns, vai tava pacietība kļūst trauslāka?
es nezinu, varbūt…
Vassula, Mans tabernākuls, uzticies Man, neviens ienaidnieks nekad netriumfēs pār tevi;
domāju, ka es nekad neesmu padevusies un
esmu izturējusies manu vajātājāju priekšā tā,
it kā viņi būtu mani draugi; es nelūdzu
pēc atzinības vai goda, bet es lūdzu
Tevi, Kungs, pēc stiprinājuma;
Mana arfa, kad esi savā postā, Es tevi izdaiļoju; Es izjaucu tavu vajātāju plānus, apklusinot viņu uzņemto toni;
tad lai viņu nodomi paliek izjaukti;
lai viņi paliek apmulsuši;
stiprinājumu tu saņemsi; Es sūtīšu Savu Eņģeli, lai tas viņiem sekotu; klausies uz Mani: Es tevi atbalstīšu ar Savu Roku; Es turpināšu likt tavā mutē Manus Vārdus; un kas attiecas uz tevi, - lūdzies par viņiem; lūdz, lai Es viņiem dotu gaismu un Manu Patiesību; tāpēc tagad, meitiņ, vēlīgi uzklausi Mani, sadzirdi Manas Sirds pukstus; Mani ir aizkaitinājuši Mani ļaudis2, kuri atkal svinēs Ziemsvētkus bez Mana Svētā Vārda; daudzi ir novērsušies, visi ir vienādi sabojāti; vai viņi nav lasījuši: „Dievs izkaisa neuzticīgo kaulus, viņi tiek apkaunoti, jo Dievs viņus atstumj”3; pasaulei nav ko piedāvāt; tās mīlestība balstīta uz nepatiesību, tā balstīta uz patmīlību, iekāri, miesisku mīlestību, mīlestību uz Mamonu, mīlestību, kas veicina sliktu morāli; augstprātīgie skatieni! viņu mūža mājas būs kapi; viņu mūžīgā uzturēšanās vieta, un tomēr Man sāp Sirds redzot šīs paaudzes sabrukumu un iznīcību; tā aizvien mēģina izgudrot jaunus dumpīguma nodomus, pastāvīgi pretojoties Svētajam Garam;
Tiesas dienā Es atprasīšu no tiem, kuri, laikā kad Es biju ar tevi saziņā, nepareizi izskaidroja Manus tev dotos Vārdus un pārveidoja tos par izsmieklu; Es esmu uzticējis tev Manus Dzīvības Vārdus, lai tu tos nodotu tālāk Manām Baznīcām; viņi, savukārt, atteicās Mani uzklausīt; viņi vīpsnāja par tevi un, tev piedraudot, viņi tevi nostūma malā;
Es vaicāju Savām Baznīcām: vai jūs ziniet kādu pravieti, kuru jūsu priekšteči nekad nebūtu vajājuši? Esmu nolicis jūsu priekšā nespēcīgu instrumentu, kuram uzdots gādāt par Manu Namu; instrumentu no Ēģiptes, lai rūpētos par Manām Interesēm; tas nāk no tuksneša, kas ir zīme pašreizējai postažai Manā Baznīcā, lai sludinātu Manu Valstību un pulcinātu Manu tautu ap vienu Altāri;
daudzu cilvēku acu priekšā Es esmu pierādījis Savu Spēku un Savu veikumu; Es modināju tautas, kā Esmu to jums iepriekš vēstījis, un pulcināju tās zem Mana Vārda, no Austrumiem līdz Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem līdz pat šai dienai;
laimīgs ir cilvēks, kurš sevi pazemina un ar to apstiprina savu nabadzību garā; viņi ir sapratuši Manu Žēlastību daudzumu un to garīgo barību, kuru Esmu bagātīgi sagādājis šai izsalkušajai paaudzei;
- vērsies pie Manis, Vassula, šādi:
„Maigais Tēvs, neļauj Savām dusmām
nākt pār šo paaudzi, ka tā visa
neietu bojā,
neļauj nākt pār Tavu ganāmpulku
bēdām un ciešanām; jo ūdeņi
izžūs un daba iznīks,
viss sačokurosies un Tavas dusmas
neatstās pēc viņiem nekādas pēdas;
Tavas Elpas karstums aizdedzinās
zemi, to pārvēršot par tuksnesi!
pie horizonta būs redzama zvaigzne;
visu pārņems nakts, un pelni
kritīs kā sniegs ziemā pārklājot
cilvēkus kā spokus;
Dievs, dāvā mums Žēlastību un
nesodi mūs bargi;
piemini sirdis, kuras priecājas
Tevī un Tu viņās!
piemini Sev uzticīgos un neļauj
Tavai Rokai krist pār mums ar spēku,
bet drīzāk Savā Žēlastībā piecel mūs
un liec Savus noteikumus katrā
sirdī; Āmen”
kad Es pārmetīšu šai paaudzei, Manas dusmas kvēlos pār neuzticīgajiem; Es varu piedot viņu ļaunos darbus un viņu grēkus, bet vēl daudz kas ir jālabo; tagad Visaugstais ir vēlreiz pasludinājis Savus Vārdus un pasludinātais Spriedums būs atkarīgs no tavām lūgšanām, paaudze, taviem žēlastības darbiem, tavas mīlestības un tavas dalīšanās ar to, kas tev ir;
nāc, Vassula, atklāj tā visa būtību Manis dēļ; Mīlestība tevi mīl ic
|
Saraksts pēc alfabēta 
