2004.gada 9.aprīlis
Lielā Piektdiena
Mana Vassula, Es esmu tavas sirds Ceļabiedrs; vai redzi? Es vedu tevi Sev līdzi uz mirgojošām Upēm, pa brīnišķīgiem ceļiem, kur cilvēkam ir ļauts doties tikai tad, ja viņš ir kopā ar Mani... vai zini, ka Es pastāvīgi esmu ar tevi? Mana Vassula, neviens nav atzīts par cienīgu dzirdēt vai redzēt Mani; tomēr Es atklāju tev Savu Sirdi, lai tev parādītu Manu Gribu un ka Es Esmu, kas Es Esmu; Es nekad neesmu tevi atstājis, un Esmu priecīgs, ka tu apzinies savu stāvokli, citādi tu būtu pazaudējusi Manu Sirdi; viss, ko Es vēlos no tevis, ir mīlestība; mīlestība par Mīlestību; Manas Dvēseles svētītā, tā ir Mana garīgā dāvana tev, ka tu vari Mani aicināt jebkurā laikā un Es tev atbildēšu; pat tad, kad apzinies sevi kā nepiemērotu, lai izteiktu Manus Vārdus, Es runāšu tavā vietā;
Mana Vassula, Es tev esmu devis bizantiskus tekstus ar norādījumiem, lai tu sasniegtu augstāko kontemplāciju, lai tu sasniegtu Mani... neskaidrība un stingri formulējumi nav veids, kā Es mācu, bet Mana teoloģija balstīta Patiesībā un dievišķajā Mīlestībā – šī ir Mana teoloģija; Radītājs lūkojas tavos soļos, un kad esi žēlastības stāvoklī, Es ļauju tev būt ceļā kopā ar Mani;
šī Cēlā Oda kādu dienu piepildīs kosmosu... kaut tās vērtību šobrīd tik daudzi neatzīst un paliek nelokāmi; nāc, Vassula, vai atceries, kādā veidā Es samaksāju par tevi pie Krusta? Es mīlu tevi līdz neprātam, tevi, kuru es vēlējos jau no mūžības sūtīt uz zemi un dalīties ar Manu Krustu vienotībā ar Mani, tavu Līgavaini; neuztraucies par to, kas notiks turpmāk; priecājies, ka esi Man blakus un esi dievišķā dialogā ar Mani, savu Dievu; ic
|