|
Publicēšanai pakāpeniski tiek nodoti vēstījumi, kas pierakstīti pēc 2003.gada februāra.
2005.gada 23.septembris
Tava mīlestība uz cilvēku ir pilnīgi neprātīga, Tava dziļā labvēlība uz mums, kas esam notraipīti ar grēku, ir neizskaidrojama; kā gan kāds varētu paziņot, ka pilnībā saprot tavu labestību? To varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš gribētu satvert savā rokā miglu, vai arī gaismu, kas nav taustāma…
Sākumā, kad Tu man atklāji manu dvēseli, manu patieso būtību, kas kā spitālīgais slēpās krūmos, Tu man nepārmeti; tā vietā Tu lūdzi pēc manas draudzības; Tu mēģināji attaisnot manu šausmīgo stāvokli sakot:
„vai tas nav tādēļ, ka tev blakus nebija neviena, kurš tevi pamācītu?”1
mans nožēlojamais stāvoklis pievilka Tavu Žēlsirdību; mana nabadzībā nonākusī un kailā dvēsele pievilka Tavas simpātijas un Tavu piedošanu, ak, Svētais; mana vēlēšanās tapt glābtai plosīja Tevi un Tu teici:
„Es vairs nevaru izturēt redzot Manu ziediņu šādā stāvoklī!”
Tavi žēlsirdīgie vārdi nonāca pār manu kailo dvēseli kā rīta rasa;
„Es vedīšu tevi pa nožēlas ceļu un nemirstīgā dzīvē Manī, ja tu arī to vēlies…”
šos vārdus Tu iečukstēji manā ausī un tā tas viss sākās…
un tu esi atteikusies no savas gribas un pieņēmusi Manējo un tas tevi glāba… ja kāds ir noenkurojis sevi pasaulē, nevis Manī, viņš nekad mani neatradīs… atsakies no savas gribas un pasaules kaislībām, un nāc, lai iegūtu Mani; iegūstot Mani, mēs noslēgsim miera derību, kas pastāvēs mūžīgi; Es atklājos tev, Mana Vassula, un tevi dziedināju;
Es tev dāvāju iespēju staigāt pa safīriem, kas tevi vadīja Manā Valstībā; Es ikvienu aicinu pie Sevis, pirms pār šo pasauli nāk Mana atmaksa; šīs dienas tuvojas, jo Es vairs nevaru paciest2 šo atkrišanu; kad zeme drebēs, ziniet, ka tas ir tikai sākums tam, kas nāks pār šo ļauno paaudzi; Esmu nonācis lielā kapsētā, staigājot starp kapakmeņiem, lai jūs augšāmceltu; Es saucu, lai kapi atdarītos un tie atdarījās; - piecelt Manus dēlus un meitas un atjaunot viņus bija Manas Mīlestības dāvana; Mana dedzīgā vēlēšanās viņus augšāmcelt lika man nokāpt kapos un, pirms tu to zināji, Es pacēlu mirušos no viņu kapavietām un viņus apskāvu: „šī ir Mana jums dotā dāvana, kam jāpaliek nemainīgai; tie, kas paliks uzticīgi, iegūs Manu svētību kā balvu; tagad ejiet un rītausmā pasludiniet Manu Mīlestību…”
meitiņ, Es nekad nevienam neesmu uzspiedis Savu Likumu vai Savu Klātbūtni; Esmu nācis, lai atgādinātu ieviest kārtību šajā nekārtībā; un tomēr, neskatoties uz visiem Maniem redzamajiem brīnumiem un zīmēm, neskatoties uz Maniem daudzajiem aicinājumiem, neskatoties uz acīmredzamām Svētā Gara žēlastībām un dāvanām visai cilvēcei, neskatoties uz visām Manām Odām tev, paaudze, neskatoties uz Manu žēlsirdības pilno tuvošanos, kā atbildi Es saņēmu vienaldzību, vajāšanas un neticību, no dažiem – izsmieklu un apzinātu atraidījumu Maniem Aicinājumiem uz nožēlu; spļāvienus uz Manām svētībām; kaut Esmu augšāmcēlis viņu acu priekšā – viņi pavairojuši anatēmas, viņi augšāmcelšanos uzņēmuši ar nievām, vai vismaz to ignorējuši: viņi lasa Rakstus ar neredzošām acīm;
meitiņ, Esmu viņus iepriekš brīdinājis par nelaimēm, kas var notikt uz zemes viņu grēku un izdarīto postījumu dēļ un tās ir notikušas, un tomēr viņi vilcinās neticot, ka iemesls notikušajam ir viņu rīcība, nevis apkārtējā daba… kad Es teicu, ka zeme nodrebēs un novirzīsies no tās ass3, un ka salas mainīs savu atrašanās vietu, neviens Man neticēja; neviens neklausījās; viņi nepieņemtu no Manis nevienu padomu; viņi izturējās nicinoši pret visiem Maniem brīdinājumiem; kad Es šodien teiktu, ka šīs paaudzes ļaunprātības un atkrišanas dēļ viss kosmoss ir apdraudēts, viņi joprojām neticētu; kad viņi redzēs Manis radīto zemi saplosītu gabalos, šīs stūrgalvīgās dvēseles pārņems bailes; Plūdi4 nebūs nekas salīdzinot ar postu, kas nāks pār šo pasauli Manas Uguns dēļ; no zemes dzīlēm izšausies Uguns un no plaisām, pildītām ar šķidru Uguni, veidosies upes, Uguns upes, kas izšļāksies un izplatīsies ikvienā pilsētā aizdedzinot zemi; visas anatēmas, ko jūs uzlikāt pār Manis sūtītajiem, nāks atpakaļ pār jūsu galvām; Es pievienoju Savu Svētību tev, Mana Vassula, svētību, kuru viņš5 atteicās tev dot; ic
1 Jēzus pēkšņi satvēra manu roku, lai Pats uzrakstītu šo daļu.
2 Vienlaicīgi dzirdēju: „turpināt atbalstīt”
3 Pirmais cunami Indonēzijā
5 Patriarhs Bartolomejs Konstantinopolē, kad es piegāju, lai iedotu viņam manu Farfā, Itālijā teikto runu par Vienotību, kuru biju iedevusi monsinjoram Fortino, kardinālam Kasperam un kardinālam Kassidi, kuri izrādīja interesi.
2006.gada 3.janvārī
miers lai ir ar tevi; paskaties uz Mani; Mana draudzene un Mans darbabiedri, paskaties uz savu Karali un stiprini savu soļus… parādi cieņu Manam Svētajam Vārdam, jo Esmu ļāvis tev atrasties Manā Svētajā Sirdī un Manos Pagalmos; Esmu svaidījis tavu galvu ar eļļu, lai tu sludinātu Manu Vārdu un Manu Godību mūžīgi;
tas patiešām ir Mans iepriecinājums sniegt veldzi vientulīgām un tuksnešainām vietām un likt kokiem plaukt tur, kur viss ir miris; Es priecājos dāvāt dzīvību! spēkā un žēlsirdībā visvarenākais Es esmu; apceri, meitiņ, Manus brīnumus; tu esi ceļojusi pa pasauli kopā ar Mani, kurš norādīja, kas tev jārunā; tas ir pareizi katrā tikšanās reizē teikt, ka mēs ceļojām kopā; kāpēc gan vienā mirklī tu padomāji, ka Gans pametīs Savu avi? Esmu tevi pilnvarojis runāt Manā Vārdā, atkārtot Manus Vārdus un darīt cilvēkiem zināmu Manu Gribu, mierināt un iedrošināt viņus, Esmu tev devis Savu Garu, kas sasaista ļaunos garus; tev ir tikai jāatver mute un Es to piepildu…
ir labi zināms, ka šķīsto mute ir dzīvību dodošs avots; šķīstas dvēseles lūpas pabaro ļoti daudzus; šo laiku sacelšanās ir tā, ka Mani neatzīst kā dzīvu Dievu; šo tumsas garu spēks ir apslēpts cēlonis, kas atrodas tajā pašā zemē, kur jūs dzīvojat; Es atrodos pāri tam visam un esmu joprojām sašutuma pilns, jo galu galā tie ir Mani dēli un meitas!1 grēks viņus ir padarījis aklus, tāpēc viņi savā prātā nekad neaptver savas kļūdas; šie ļaunie spēki rada sacelšanos un savās ikdienas sarunās viņi noliedz Manu eksistenci; bet Es tev saku: no Austrumiem atspīdēs Mana Godība, Mana Svētā Gara Elpas mudināta; Austrumi piecelsies; Mans bērns, gaidi un tu redzēsi;
savest kopā no tālienes Manus dēlus un meitas, kas trauksies atpakaļ pie Manis – tā būs mazākā dāvana Manai Baznīcai, jo lielāka dāvana būs, kad Mana Baznīca izlīgs un apvienosies; jo tagad Manā Baznīcā ir nemieri un ļaunais to mētā no vienas puses uz otru; kad nākas runāt par vienotību, starp ganiem ir neuzticēšanās; daudzi no viņiem nerunā patiesību; Es tev sākumā atklāju, cik ļoti viņi ir izkropļojuši Manu Ķermeni;
Debesis sēro un daudzi Mani gani neapzinās, kā Manas Acis pildās ar asins asarām; zīmes! ko gan viņi ar tām izdara? vai kāds no viņiem ir mēģinājis saprast to nozīmi?
Esmu licis tevi šajā šo laiku cīņā pret grēku, tāpēc, meitiņ, nenokar degunu, Es nolīdzinu ceļu, pa kuru tu dodies nesot savās rokās Manus Vēstījumus, kas dod dzīvību, un ja pretestība tev kļūst smagāka, nes šo krustu Manis dēļ; Es esmu šeit, lai vadītu tavus soļus, vai redzi? Es visu laiku turēšu Savus Vārtus atvērtus tiem, kas atgriezīsies pie Manis; pasludini nožēlas Vēstījumu un turpini atgādināt patiesības, kuras Esmu tev devis; vadi manus ļaudis, lai viņi dzīvotu Patiesu Dzīvi Manī; paļaujies, jo Esmu tev blakus ic
nāc!2 pielūdz mūsu Kungu; es esmu Daniels, tavs sargeņģelis un tas kurš sargā Taisnīguma durvis; Kungs dos tev spēku uzvarēt savus vajātājus; Varenais un Godības pilnais vadīs tevi ar Mīlestības saitēm, lai uzvarētu vajātājus un arī tos, kas apspiež visus Viņa Darbus; Emmanuels uz visiem laikiem paturēs tevi Savā Kvēlojošajā Apskāvienā, kamēr tu turpināsi palikt pie Viņa, lai taptu pabarota; un es turpināšu priecāties redzot tevi mūžīgi savienotu ar Visaugsto, un kad lūkojos uz tevi, Manas acis pildās ar prieka asarām, priecājies! jo tev nav nojausmas, ko Kungs, Dievs, tev ir dāvājis tajā svētajā dienā, kad Viņš tev tuvojās tik satraukts un Viņa Skatiens ne uz brīdi tevi nepameta, un no Viņa Rokām pilēja svaidāmā eļļa, lai tevi svaidītu; un kad es skatījos uz šo iespaidīgo skatu, kad Glābējs, kurā redzama žēlastības pilnība, tuvojas Savai mīļotajai, arī es biju satraukuma pārņemts, redzot šo godbijību iedvesošo skatu; tad tikpat maigi Karalis pārliecās pār tevi un svaidīja tevi atdzīvinot; - Viņš tevi uzziedināja; -
Ak, Dievs, tik ļoti žēlsirdīgais un ar tik maigu sirdi! es godinu Tevi, Mans Kungs! ikviens Tavs Darbs ir Godības un Majestātiskuma pilns un Tavs Taisnīgums nekad nemainās! laimīgi visi tie, kuri gūst pajumti Tevī! jo Tu dari brīnumus tiem, kuri Tevi mīl…
Vassiliki, arī es esmu tavs sargs; lai cik smagi neticīgie tevi mocītu, Es tevi vienmēr mierināšu un tevi svētīšu… no svaidītā sirds nākušās lūgšanas ir ļoti spēcīgas; tāpēc lūdz ar paļāvību; es, Daniels, tev nododu mūsu Kunga Mieru; jūties Viņa mīlēta! Daniels -
1 tumsas spēki, kas pastāvīgi min mums uz papēžiem, lai mūs kārdinātu un sagrautu: „galu galā” šeit nozīmē: aiz visa, visā iedziļinoties u.c.
2 runāja mans eņģelis Daniels
2003.gada 31.maijs
Mana Vassula, lai miers ir tavai dvēselei; ņem šos vārdus un liec tos dziļi savā sirdī un prātā; Es esmu šeit!1 ieskaties sevī... raksti:
Savu vārdu Es sūtīju tev, lai tu to nodotu tālāk; tā bija Manis tev dotā pavēle; tad es ieliku šo ļoti vērtīgo bagātību tavās rokās; Augstākais Valdnieks Es Esmu un Es pieņemu lēmumus un dodu padomus, tāpēc neviena radība nevar nākt pie manis, lai teiktu, kad Man apstrādāt savu zemi vai arī to nedarīt; neviens no jums nevar Man teikt, ko Man darīt; ja Es jūtu, ka ir nepieciešams atspirdzināt Manus priesterus ar bagātīgu ēdienu un redzu, ka šai paaudzei ir tik ļoti nepieciešams piepildīties ar labām lietām no Manis un atjaunoties, Es to darīšu, kā būšu nolēmis; Man nav vajadzīgi padomi no mirušajiem; ir rakstīts, ka negarīgs cilvēks ir tas, kurš nepieņem neko no Mana Gara: viņš to visu uzskata par muļķībām; tas ir pāri viņa saprašanai, jo to var saprast tikai ar Gara palīdzību;
tajā Dienā, kad tevi apmeklēju, Es nomazgāju tavu vainu; toreiz, pirms Manas Dienas, Es lūkojos uz Savu dārzu un redzēju novārtā pamestu zemi; Es pazinu tevi visos sīkumos; Es biju izpētījis ikvienu tavu rīcību, katra bija ierakstīta manā grāmatā; tavas dienas bija uzskaitītas un noteiktas pat pirms tavas pašas pirmās dienas ausmas; Manas Klātbūtnes priekšā atradās bezgalīga novārtā pamesta zeme; Es teicu: „Es apmeklēšu viņu ar liesmojošu uguni un Es šīs akmens sirds vietā došu miesas sirdi, lai tā godātu Manu Vārdu; tad to paveicis, Es pārņemšu viņu ar Savu Garu un viņa dzīvos zem Manas Žēlastības2 un Es došu viņai spēka, neatlaidības un izturības, Manis bijības un Mana Mīlestības likuma ievērošanas Garu; tad Es nojaukšu viņas dzīvi līdz pašiem pamatiem vadot viņu tuksnesī, kurp vadu Manus svaidītos; tur atrodoties, Es atgādināšu viņas izlaidīgo izturēšanos, lai radītu viņā riebumu pret grēkiem un pārkāpumiem, ko viņa Man nodarījusi; Es iedvesīšu viņā rūgtu nožēlu par vienaldzību pret Mani, savu Radītāju un Tēvu; tajā Dienā, kad atklāšu viņas kailumu, viņa beidzot pazeminās sevi noliecoties līdz zemei;” un tad ar līdzjūtību un lielu maigumu Es tevi pacēlu pie Sevis un turēju tevi Savā Apskāvienā; Mani Eņģeļi un Svētie, kā liecinieki redzot šo brīnumu, teica:
„kāds brīnums! Debesu un zemes un visas radības Kungs tagad ir triumfējis pār to, kas nožēlojams; šī sausā zeme, kas vēl nesen bija izpostīta, tagad dod labumu mūsu Kungam, lai Viņš tajā varētu atpūsties un caur to īstenot savus nodomus; mūsu Kungs savā žēlastībā ir atjaunojis un pārstādījis to, kas bija drupās, gods un slava Visvarenajam! Ak, radība, līksmo, jo mūsu Kungs un Karalis izteiks savas vēlmes, vēršoties pie tevis caur savu instrumentu un paužot savu Cildeno Vēsti; tas viss devīgi tiks dots jums visiem...”
lai svētīts Dievs par to, ka saņēmu palīdzību un mana miesa
atkal ir uzplaukusi Viņa Dievišķajā Klātbūtnē;
pateicos mūsu Kungam no visas savas sirds;
mūžīgi svētīšu savu Dievu;
manas lūpas vienmēr teiks slavu par to, ka man ļauts
atrasties Viņa Ķēnišķīgajos pagalmos...
tam, kurš ir svētīts, lai Tevi kontemplētu,
vairs nav citas vēlmes kā būt Tevī
un mīlēt Tevi;
man vairs nedod gandarījumu
atrasties blakus Strūklakai,
bet jutīšos piepildīta līdz sātam tikai tad,
kad Tu mani vedīsi Strūklakas iekšienē
iegremdējot mani Savā Avotā...
Es esmu Dzīvības eliksīrs un visa kosmosa pamats; un visos laikmetos un mūžīgi būšu...
Godbijību iedvesošs Noslēpums...
bet Es esmu tavs Tēvs un tu esi kauls no Mana Kaula un miesa no Manas Miesas, par kuru Es priecājos... tev jānostiprina visas Manas pamācības vienmēr atceroties pašu sākumu, lai tu varētu dziļāk iepazīt Mani, savu Dievu; no šīm Odām ikviens varēs mācīties no Gudrības un saprast Svētos Rakstus Svētā Gara Gaismā, kurš dod Gaismu pār Manu Vārdu, lai varētu iegūt glābšanu caur ticību Manam Dēlam, Jēzum Kristum; jā, Vassiliki, Esmu šeit, lai atgādinātu tev un ikvienam, kā Es pārvēršu tuksnešus par ūdeņainām zemēm un izkaltušas valstis par plūstošiem avotiem;
Es esmu tavas sirds Avots, paaudze, un ikvienā krīzes stundā Esmu vienmēr ar tevi, lai mierinātu un dotu tev cerību; paskatieties uz sevi jūs, kas esat ļāvuši man jūsos uzziedēt; vai atceraties, kā kādreiz arī jūs nīkuļojāt kā ēnas starp ēnām? Ja jūs būtu palikuši savā iepriekšējā stāvoklī, Es nebūtu Sevi jums atklājis; svētīgi tie, kuriem bija vesela apziņa un kuri ļāvās Manai Klātbūtnei, saprotot, ka savu patieso brīvību var iegūt apskaujot Manu Svēto Garu; visi Mani Darbi ir cildeni un majestātiski; ak, Manas Acis ir vienmēr pār tiem, kuri apcer visu, ko satur Mans Vārds, pārdomājot tā nozīmi; viņi atradīs prieku un savas esības jēgu, tādā veidā tuvinot debesis3 zemei un tuvinot tās sevī; ir rakstīts:
„kas bīstas Kunga, rīkosies šādā veidā un kas bauslībā vingrinājies, iegūs gudrību;”4 jā! Arī tu vari sastapt Manu Svēto Garu un iegūt Viņu un Viņš pieņems tevi līdzīgi kā cilvēks, kurš pieņem jaunavīgu līgavu; un tad, esot kopā Laulību gultā, Viņš atklās tev Savus Dievišķos nodomus; Savā pāri plūstošajā Mīlestībā uz tevi Viņš sniegs tev ēst sapratnes maizi un dzert gudrības ūdeni, tādējādi Viņš pārklās tevi ar nemirstības mirdzumu Savā nemirstīgajā krāšņumā; cilvēci Mīlošais tev atklās, kā tu dosies Viņam kalpot un Mīlēt Trīsvienīgo Dievu; Mēs sātināsim tevi ar Dievišķu maigumu, Mēs savīsimies ar tevi Mūsu apskāvienā; Mēs skaidri un precīzi no jauna izsekosim tavam dzīves ceļam;
nāc un skaļi pateicies slavējot Mani sapulcēs un lai tava sirds ir vienmēr gatava saņemt Manus norādījumus;
jā, Kungs! Ko gan lai es saku?
Tavi Noteikumi, Kungs, tagad ir melodiski psalmi
manās ausīs,
un tavi Likumi ir Mīlestības Oda, jo
Tu esi mani apmeklējis...
vienība un saruna ar manu Dievu
pārspēj pilnīgi visus šīs pasaules jaukumus;
esmu piepildīta ar Tavu Mīlestību un es slavēju
Tavu Svēto Vārdu, kurš ļauj man būt līdzdalīgai
Tavā Gaismā;
Zināšanu apjoms, kuras Tu manī iedves,
pārņem manu dvēseli,
Tavas Pavēles ietver uzticību;
Tu esi apņēmis mani ar liesmām un
manī deg vienīgā vēlēšanās - plūst Tevī;
kad Tu ar maigumu atver Savu Muti lai runātu,
kad Tavs Vārds sevi atklāj, Tas apgaismo
ne tikai manu dvēseli,
bet visu man apkārt,
jo tā būtība ir uzticība...
es gan bieži esmu nomodā
visu nakti
sev vaicājot:
- kāpēc gan tik daudzi cilvēki,Tevis radīti, ir pārstājuši Tev ticēt un ir tik ļoti atkrituši?
- šo atkritēju daudzums mani nomāc, daudzi no viņiem vajā Tevi, dara pāri Tavai Dievišķajai Mīlestībai, viņi sauc Tevi par „lētu mītu”...
- katrs no viņiem nāk ar savu dīvaino filozofiju pasludinot to pa visu pasauli ar nekaunīgiem vārdiem; viņi ignorē Tavu Likumu, liekot lamatas vājajiem un šaubīgajiem; apdraudot visu zemi ar sabrukumu;
„kaut Viņš Pats piepilda viņu mājas ar labumiem;”5
- agrāk man bija jācieš Tavā ugunī un es sarāvos čokurā tuksnesī un tik dažādos citos veidos... arī šajās dienās es joprojām ciešu un sēroju par ticības trūkumu visā pasaulē un par to, cik nežēlīgi viņi atkal un atkal no jauna sit krustā Tavu Vārdu;
- viņi ar lepnumu izrāda savu bezdievību tā, it kā viņi būtu atklājuši bagātību, bet patiesībā viņi ir atklājuši darvu un sodrējus un viņu notraipītās rokas grib notraipīt visu pasauli;
- ļaunums izplatījies visur... un tad, Savā lielajā līdzjūtībā, Tu aicināji vienu no Saviem pazudušajiem dēliem, Tu aicināji vienu no viņiem, un pēc tam, kad biji viņu pilnībā izvētījis, Tu viņu svaidīji ar pravietisku garu, lai viņš ietu un cīnītos ar ļaunumu un ar savām kailajām rokām notīrītu darvu, kas pārklājusi pasauli;
- viņš varbūt ir nenozīmīgs un nesvarīgs, bet viņa stiprums ir Svētā Gara spēks; viņa vienīgais nodoms ir paklausīt Dievam un darīt Tēva Gribu, tāpēc viņš nepievērš nekādu uzmanību saviem vajātājiem;
- kā karavīrs, kas aicināts drosmīgi cīnīties un aizstāvēt Baznīcu, viņš nedreb, bet dodas uz priekšu pasludinot, ka Dievs ir Varens, Visvarenākais... pasludinot Dieva Valstību...
- Tu dod viņam Savu Vārdu, lai atdzīvinātu un apgaismotu viņu sirdi, kurā mājojis ļaunums un lai nomazgātu netīrību, bet viss, ko viņš saņem ir ‘apātija’, ‘noraidījums’ un ‘pamestība’...
es palieku nomodā sev vaicājot:
- kāpēc Jahve aizklājis Savu Seju tik daudziem no Savas radības?
- kāpēc Viņš atņēmis šiem filozofiem spēju redzēt un kontemplēt Savu Seju?
- kāpēc Viņš neapklusina viņus?
zināms, ka Jahve ielūkojas katras dvēseles apēnotajā tumsā un es vēlos zināt, vai šīm dvēselēm ir kāda glābšanās iespēja? Vai arī tās visas ies bojā elles ugunīs?
vai tās kaut kādā veidā, pateicoties Tavai īpašajai žēlastībai, izlīgs un gūs mieru Tevī?
vai tās jebkad atjēgsies un uzņems Tavu Vārdu kā Dzīvo Vārdu?
šo atkritēju skaits turpina palielināties un viņi ne no kā nebaidās, jo viņiem ir vara;
ja viņi šodien publiski noliedz Tevi, mans Dievs, ir pilnīgi droši, ka viņiem aplaudēs un viņus paaugstinās amatā un statusā viņiem līdzīgie...
bet viņi sabiedrības acīs grauj to reputāciju, kuri seko Tev, un tos izsmej; no viņiem atgaiņājas kā no mušas...
viņi ar pašpaļāvību un lepnumu saka:
„kur ir šis jūsu Kungs? Kur ir Viņa Godība? Un kas noticis ar vareno Kunga Namu? Vai vispār tāds Nams ir bijis?”
tagad apstājies un ļauj Man atbildēt uz taviem daudzajiem jautājumiem! Tā patiešām ir, ka man nav nekādas patikas pret bezdievību, bet vispirms ļaušu Sev uzdot arī Manus jautājumus pirms atbildēšu uz tavējiem;
saki Man, kas ir spožāks par sauli? un saki Man, kas atvēsina argumentu karstumu? kurš noliek sargu pie ikviena mutes? vai tu vari pastāstīt, kā Es uzraugu visas lietas? vai ir kāds, kurš var pateikt, kas katrā cilvēkā ir labais un kas sliktais? un kā Es to varu pateikt un kādā veidā Es to zinu? izvaicā sevi un atbildi Man...
tas ir Svētais Gars, kurš ir spožāks par sauli un Viņš ir tas, kurš apgaismo katru sirdi...
jā, varenākais spēkā un taisnīgumā, tomēr neapspiežot; Svētais Gars var vadīt ikvienu no šiem atkritējiem atpakaļ esībā no nebūtības; Viņš var atjaunot viņus caur citu cilvēku upuriem un rīcību un caur Manu svēto dāvātajām lūgšanām; redzi, Mana Vassula, cilvēka līdzjūtība ir ierobežota un tā neizplešas kā Manējā; bet Mana līdzjūtība aptver visu, kas dzīvo; Es norāju, laboju un Es mācu, maigi vedot viņus atpakaļ ganāmpulkā;
vai tas, kas atvēsina argumentu karstumu, ir lēnprātīgs vārds?
jā, ar mīlestību izteikts vārds var pārveidot visu situāciju; tas var apturēt karu; tas var izkausēt ledu un klusināt vētru; tas var nodzēst uguni; Raksti saka: "tev jābūt lēnprātīgam, kad tu izsaki labojumus cilvēkiem, kuri pretojas tam, ko tu saki; nekad neaizmirsti, ka Dievs var dot tiem prāta pārmaiņu, lai viņi atpazītu patiesību un attaptos, reiz būdami brīvi no velna izliktajām lamatām, kurās viņi bija sagūstīti...”6
tāpēc labs vārds ir vērtīgāks par zelta gabalu
es domāju, es ticu, ka Tu esi mums blakus licis Aizstāvi, kas mūs pieskata un izsaka mūsu lūgumu veidā, kas nav izsakāms vārdos;
jā, ir rakstīts, ka Esmu devis Svētā Gara apsolījumu; Viņš nāk, lai ikvienam vājumā palīdzētu, atgādinot cilvēkam to, kas viņam jādara un paliekot cilvēka Aizstāvis, Viņš lūdz Man, Tēvam, sakot: „atbrīvo viņu no nogrimšanas bedrē, jo Esmu atradis izpirkšanas maksu7 par viņa dzīvību;” un tādējādi viņš ir pasargāts, pasargāts no nonākšanas mūžīgajā ugunī, Es8 ļauju, lai viņa dzīve tiek vadīta Gaismā;9 tad viņš Mani slavēs un dos Man godu... tiem, kuri nožēlo, es ļauju atgriezties... Es mīlestībā lūkojos uz šādu cilvēku kā uz skolnieku, kurš ir zem Mana Skatiena...
ko lai atbildu uz citiem jautājumiem, Tēvs, es nezinu; es nezinu, kā Tu uzraugi lietas, un es to nekad nezināšu...
es arī nezinu, kas ir cilvēka iekšienē, ja vien Tu man nedāvā caur žēlastību izpratni; es arī nevaru pieprasīt zināt to, kā Tu zini; Tu esi Godbijību iedvesošs Noslēpums, šīs Mīlestības Himnas Autors, atklāsmju autors, tādas rīcības Autors, kura glābj un šie darbi ir redzami visā pasaulē;
pati būdama nožēlojama, es saucu visas zemes cilvēkiem pacelt acis uz Tevi; visiem, kuri mīl Tavu glābjošo spēku, ir pastāvīgs iemesls teikt: „Dievs ir Varens!”
kas attiecas uz mani, kas esmu Tavas Mīlestības ievainota, es palieku par Tavā rīcībā esošu verdzeni, vienmēr cerot, vienmēr ilgojoties pēc Tava Svētā Gara dāvātas atjaunotnes visai cilvēcei...
Es esmu apžēlojies par šo paaudzi, tāpēc Esmu tevi aicinājis un stiprinājis, lai tu pierakstītu Manus Vārdus; šādā veidā ikviens var tos izlasīt, ikviens varēs gūt labumu no manis teiktā; Es vēlējos, lai Tu sludinātu par Tēvišķīgo Mīlestību, par Manu labestību un Manu līdzjūtību uz visu pasauli, un to, kā Es parādu žēlastību tiem, kuri patiesi nožēlo... tagad ļauj Man tev atbildēt:
Esmu Visuresošs; un kā tu pareizi saki, Esmu Godbijību iedvesošs Noslēpums; bet ir tādi, kas izaicina šo Noslēpumu; un tomēr Mans Svētais Gars, visa esošā avots, Zināšanu avots, vēlas izdalīt Savas dāvanas visai cilvēcei, dodot viņiem10 zīmes un pamācības caur Savu neaprakstāmo Gaismu; ļauj Man atgādināt tev Savu Vārdu; ir rakstīts, ka Es, Dievs, varu ielūkoties cilvēka visdziļākajās dzīlēs un nemitīgi vēroju viņa sirdi, klausoties, ko runā viņa mēle; patiesi, Mans Gars piepilda visu kosmosu un notur visas lietas to kopībā; Es zinu, kas ir cilvēka sirdī; atceries, ka Mana Gaisma ir tik tīra, ka tā izplatās un iespiežas pilnīgi visur uz zemes, debesīs un visā kosmosā...11 Es pazīstu visus cilvēkus un pat pie sevis nomurmināta sūdzēšanās ir Manis pamanīta...
Gars ir ticības devējs caur žēlastību, Viņš ir spēks, kurā Viņš ietver visu radību; ir veltīgi ticēt, ka cilvēks pats spētu sasniegt Dievu vai pat spētu saprast to, kas ir Noslēpums un nav saprotams; tikai tad tas ir iespējams, ja Mans Gars nonāk pār viņiem dāvājot viņiem sapratnes gaismu, atklājot viņiem apslēptos noslēpumus caur atklāsmi; citādi tas nav nekas cits kā pieņēmums; tu esi redzējusi sev apkārt postu, miesas cilvēkus, tādus, uz kuru rokām ir viņu vaina12, uzdzīvotājus un viņiem līdzīgus;
ļauj Man tev atbildēt: vergs, kad viņš tiek aicināts Kungā, kļūst par Kunga atbrīvoto cilvēku un brīvais cilvēks, kurš aicināts Kungā, kļūst par Kristus vergu; bet tie, kuri šodien saceļas pret Mani, savā dumpīgumā kļūst par ļaunā vergiem un savā dumpīgajā garā ir naidā ar Mani, savu Dievu; tu vaicā: „kāpēc Jahve tik daudzu priekšā ir aizklājis savu Seju?” Esmu vienmēr aizklājis Savu Seju grēka priekšā; Es nevaru būt klātesošs kopā ar nešķīstību13 vai ar bezdievību; kas attiecas uz jūsu filozofiem, kuri piesaka karu Man, tas ir ne tikai tāpēc, ka viņi nepacieš nevienu, kas būtu pār viņiem; lepnuma pilni viņi saka:
„es sēžu uz Dieva troņa;”14
tad viņi noslēpjas gaidot šķīstu cilvēku garām ejot, lai viņu apšaudītu un iznīcinātu to, kas ir pretējs viņu dzīvesveidam; tu Man vaicāji, Mana Vassula, vai būs jebkāda glābšana arī šiem cilvēkiem; Es priecājos parādīt Savu Žēlastību, jo lai arī cik daudz kāds būtu grēkojis, žēlastība ir lielāka; Es varu dāvāt viņiem saskatīt Manu uzticību un gatavību piedot viņu noziegumus; ir rakstīts, ka Es taisnīgi tiesāšu pasauli un pasludināšu tautām patiesu spriedumu;
ak! Kas gan ir cilvēks, ka Tu
domā par viņu?
tomēr Tu esi veidojis mūs tikai nedaudz mazākus par dievu;
lai visi cilvēki teic Tavu slavu un līksmo par
Tavu Glābjošo palīdzību...
šodien Es dodu jums Savas Žēlastības dāvanu; tas tev nenāks par labu, paaudze, ja tu celsi neslavu Maniem Vārdiem; jūsu dienās Es noraugos no debesīm uz jums visiem; vai jūs to neesat pamanījuši? Jūs esat kļuvuši par caurām cisternām, kuras nesatur ūdeni; daudzi ir pametuši Mani un debesis ir sastingušas redzot šo dumpi; kad jūs piedzimāt, Es biju piepildījis jūsu sirdi ar dzīvā ūdens avotu; Es biju piepildījis jūsu sirdi ar Savu Klātbūtni; tagad kā caura cisterna jūs esat sausi un izkaltuši; jūs esat kā ieplaka izskaloti; vai tad Man nav jāiejaucas? Es atjaunoju Savu radību, Mana Vassula; šis ir atjaunotnes sākums;
Es tagad šajā milzīgajā kapsētā eju garām kapakmeņiem, Mana garāmiešana pārvērtīs kapakmeņus krāšņās Katedrālēs ar Manas Mīlestības Uguni to iekšienē! Manas Klātbūtnes spožums to iekšienē iedvesīs godbijību; pirms tam bija nebūtība kapā un kapa tumsībā, bet Mana garāmiešana jūsu vidū būs tik mirdzoša un spoža kā saule; nāves ēna un ļaunuma tumsa izklīdīs kā migla Manā starojošajā Klātbūtnē; neskaitāmi ir Mani Aicinājumi un Svētā Gara žēlastība nekad agrāk nav bijusi tik acīmredzama kā jūsu laikos;
miesas cilvēki var teikt to, ko viņi vēlas teikt, paziņot, ko vēlas paziņot, bet Es pārspēšu viņu sakāmo un apgalvojumus, jo Es lieku celties apustuļiem un svētajiem, kuri ar Svētā Gara žēlastību spīdēs pāri visai cilvēcei; Es viņus mācīšu, Es Pats, lai viņi sasniegtu liela svētuma līmeni, neskatoties uz viņu ienaidnieku uzsvērto kakofoniju, kuri neizrādīs viņiem ne līdzjūtību, ne žēlsirdību; tomēr Es došu viņiem neatlaidības garu, tik drosmīgu garu, ka viņu klātbūtne vien jau satricinās elles pamatus, jo viņi būs ietērpti Mana Dēla, Jēzus Kristus, godības pilnajā spožumā, un viņu valoda būs abpus griezīgs zobens; viņi spoži spīdēs pār ikvienu, gan pār labajiem, gan ļaunajiem, lai sasildītu viņu sirdi un atdzīvinātu ar Manu Vārdu visus izkaisītos līķus; no viņu rokām nāks mūžīga svētība; viņi daudzus atbrīvos no pasaules kaislībām, kas turējušas viņus ieslodzījumā un iesakņotus grēkā; un „Patiesas dzīves Dievā” Oda tiks dziedāta Manās Sapulcēs, bērns; lai visus pārveidotu par dieviem, jo viņi ir līdzdalīgi; viņi lasīs priekšā daudzus tekstus, jo Manis teiktais ir bizantiski lasījumi, kas jūs pārveido no tādiem, kas ir nekas, par dieviem15, vadot jūs askētiska garīguma un prakses augstos līmeņos; mistisko dzīvi var iegūt un sasniegt ikviens cilvēks;
Es, Kungs, mīlu Savu radību un nevēlos, ka tā ietu bojā!
Manas Sirds nemitīgais prieks, Mana Vassula, saņem vairāk to Uguni, ar kuru Es tevi svētīju Savam apustuliskajam darbam, uz ko Es tevi esmu pilnvarojis; neatlaid Manu Roku; nekad nebaidies! Es apveltīju tavu dvēseli ar Manu Garu, lai atjaunotu tavu garu; Mīlestība ir tev līdzās;
(šo vēstījumu pierakstīju vairākus mēnešus)
1 runā Tēvs
2 vienlaicīgi dzirdēju: zem mana skatiena
3 vienlaicīgi dzirdēju „Manu Valstību”
4 Sīr 15:1-2
5 pēkšņi ierunājās eņģeļi
6 2Tim 2:25-26
7 ko devusi dvēsele, kas uzupurējusies; vai: izpirkšanas maksu, kas nākusi no cēlsirdīgām dvēselēm, kas dāvājušas Dievam upurus, nožēlu un lūgšanas par grēcinieku atgriešanos...
8 Dievs Tēvs
9 Svētais Gars
10 cilvēcei
11 Kungs deva man šajā brīdī vīziju par kādu, līdzīgu Cilvēka Dēlam, kurš viens pats stāvēja ar atvērtām, horizontāli izplestām rokām un kura Ķermenis ietvēra sevī visas lietas, visu, pilnīgi visu kosmosu. Nekas nebija ārpus Viņa.
12 sodrējiem un darvu
13 Sāl 1:4-5
14 Ech 28:2
15 par dieviem caur līdzdalību Dieva dzīvē: Visaugstā adoptētiem dēliem un meitām
2003.gada 30.oktobris
Savu Mieru Es dodu jums visiem; Manas dvēseles svētītie, strādājiet harmonijā Manā Vārdā; Esmu jūsu pusē un kopā ar jums; ja kāds jums pretojas jūsu darbā, viņš pretojas Maniem nodomiem; vairs nešaubieties, bet atveriet savas acis un līksmojiet! tā kā jūs esat aicināti dzīvot patiesu dzīvi Manī, jums jālūkojas1, kādas ir Manas Intereses; esiet atkarīgi no Manis, un Es Savu Gaismu jūsos sūtīšu visās malās; esiet derīgiMan, jūsu Kungam, nekad nepārstājot darīt labu; paļaujieties uz Mani un jūs dzīvosiet; esiet viens;
Vēlāk
Es, Kungs Jēzus, kurš tevi piecēlu, tev saku:
- lai ikvienas tavas pūles dod augļus un lai tavi darbi, kas darīti Manā Vārdā ir auglīgi;
- lai tavu apspiedēju grēki krīt atpakaļ uz viņu galvām, šie apspiedēji savā iedomībā paceļas pāri Maniem nodomiem bez žēlastības tevi apsūdzot, jo viņiem trūkst veselīgas spriestspējas; esi mierā;
Es esmu ar tevi, Vassula no Manas Svētās Sirds… ic
________
1 Vienlaicīgi dzirdēju vārdu „jāuzrauga”
2003.gada decembra vidus
jūties brīva lai nāktu pie manis, Mana mīļotā; viņš1 ir neapdomīgs un turpina uzkurināt uguni; vai man vienmēr būtu jānoskatās uz vienaldzību? viņa ceļi ir pret Mani dumpīgi... tagad dāvā Man savu laiku, meitiņ, rūpējies par Manām interesēm un godini Mani; mīli Mani un dzīvo Manā Gaismā! Mēs esam tev blakus, lai tevi svētdarītu un svētītu; Mēs esam tev blakus un kopā ar tevi, lai tevi vadītu;
Es esmu Gaisma un tas, kurš dzīvo Gaismā, kļūst par daļu no Gaismas... Manī nav ne mazākās tumsības, ne ēnas; žēlastība ir daļa no Manis un tā arī ir gaisma; kad attiecībā uz kādu, kurš pastāvīgi Man pretojas, žēlastība tiek mazināta, tad viņam dāvātā gaisma samazinās un pakāpeniski izdziest... ja cilvēks paliek Manā želastībā, viņš paliek Manā Gaismā, kas paplašina viņa zināšanas par garīgo realitāti un bagātībām, jo Gaismā notiek spēcīga pārveidošanās, kas vada viņu augstākos līmeņos, dziļāk Manī, savā Dievā, attīstot viņa dvēseli, atdzīvinot viņu, darot viņu liesmojošu, un līdzīgi kā salmiņu paceļ gaisā uguns, tāpat Es paceļu viņu augstākos svētuma līmeņos; bet tie, kas atkrīt no žēlastības, pazūd no Mana redzesloka un kāda gan tā ir pazušana! viņi iekrīt stāvoklī, kad viss ir pilnīgi neskaidrs, zem tumsas plīvuriem...
visiem jums ir dota pieeja kļūt par daļu no Manas Gaismas un kļūt par vienu liesmu; tāpat kā želastība ir Gaisma, tāpat arī tikumi, kas ir Gaismā; tos iegūst tie, kas mājo Manī, Manā Gaismā, un ir intīmi personiskās attiecībās ar Mani; tie2 jūs atdzīvinās darot par gaismu, ļaujot jums augt dievbijībā, patiesi līdzinoties Man, pārveidojot jūs par dievu3 un pārveidojot jūsu prātu, dvēseli un sirdi, lai tie izstarotu Manu Godību, jo jūsos pašos būs Pats Cildenums4, Mana Valstība un Mans Tronis; un ikviens, kurš redzēs jūs, saskatīs Mani, nevis jūs; visi kopā mēs būsim viens; Mana Gaisma, Mana žēlastība un Mani tikumi, kas iegūti caur to, ka jūs būsiet izzuduši, plūdīs jūsos, pārplūdinot jūsu dvēseli tādā pakāpē, ka jūsu gars apzināsies Manu Dievišķību; tieši kā Es reiz tev skaidroju: līdzīgi kā līgavai, kura ienāca kāzu Istabā, bija atļauts pacelt sava Līgavaiņa šķidrautu, tāpat tas notiek, kad žēlastībā Es vedu tavu dvēseli Savos Gaismas dziļumos, kad Esmu tev parādījis labvēlību ieraudzīt Manu Svēto Vaigu, tas ir ārkārtīgi iespaidīgs redzējums;
atkrītot no žēlastības un no Gaismas, dvēselē rodas tāda tumsa un nespēja izšķirt pareizo un nepareizo, ka tā kļūst par šķērsli žēlastībai un ja dvēsele netiek vadīta5, tā paliek tumsā; lai dvēsele atgūtu žēlastību un Gaismu, tai nemitīgi jāpūlas; tas ir grūts garīgs kāpiens, bet nav neiespējams; Vassula, Es un tu turpināsim šādā veidā strādāt Manas Baznīcas labumam; Mana Dvēsele sāp par visu to, ko redzu Sev visapkārt6; dari savu darbu kopā ar Mani, Es priecājos, ka esi nekas; atceries, ka Esmu Žēlastības Bezgalīgs Okeāns; Es Esmu ar tevi; ic
_________
1 teikts par priesteri, ar kuru Kungs bija neapmierināts kopš 1985.gada, lai gan Kungs žēlsirdīgi mēģināja viņu izlabot. Mums bija no viņa jāšķiras...
2 tikumi
3 par dievu caur līdzdalību Dieva dzīvē: Visaugstā adoptētiem dēliem un meitām
4 Dievs
5 ar garīgo vadītāju
6 Jēzus Kristus ir sāpēs par pasauli, par Baznīcas (cilvēku) stāvokli un arī par atsevišķu cilvēku mūsu grupās uzvedību un neuzticību
2004.gada 9.aprīlis
Lielā Piektdiena
Mana Vassula, Es esmu tavas sirds Ceļabiedrs; vai redzi? Es vedu tevi Sev līdzi uz mirgojošām Upēm, pa brīnišķīgiem ceļiem, kur cilvēkam ir ļauts doties tikai tad, ja viņš ir kopā ar Mani... vai zini, ka Es pastāvīgi esmu ar tevi? neviens, Mana Vassula, nav atzīts par cienīgu dzirdēt vai redzēt Mani; tomēr Es atklāju tev Savu Sirdi, lai parādītu tev Manu Gribu un ka Es Esmu kas Es Esmu; Es nekad neesmu tevi atstājis, un Esmu priecīgs, ka tu apzinies savu stāvokli, citādi tu būtu pazaudējusi Manu Sirdi; viss, ko Es vēlos no tevis, ir mīlestība; mīlestība par Mīlestību; Manas Dvēseles svētītā, tā ir Mana garīgā dāvana tev, ka tu vari Mani aicināt jebkurā laikā un Es tev atbildēšu; pat tad, kad apzinies sevi kā nepiemērotu, lai izteiktu Manus Vārdus, Es runāšu tavā vietā;
Es, Mana Vassula, esmu tev devis bizantiskus tekstus ar norādījumiem, lai tu sasniegtu augstāko kontemplāciju, lai tu sasniegtu Mani... neskaidrība un stingri formulējumi nav veids, kā Es mācu, bet Mana teoloģija balstīta Patiesībā un dievišķajā Mīlestībā – šī ir Mana teoloģija; Radītājs lūkojas tavos soļos, un kad esi žēlastības stāvoklī, Es ļauju tev būt ceļā kopā ar Mani;
šī Cēlā Oda kādu dienu piepildīs kosmosu... kaut tās vērtību šobrīd tik daudzi neatzīst un paliek nelokāmi; nāc, Vassula, vai atceries, kā Es samaksāju par tevi pie Krusta? Es mīlu tevi līdz neprātam, tevi, kuru es vēlējos no visas mūžības sūtīt uz zemi un dalīties ar Manu Krustu vienotībā ar Mani, tavu Līgavaini; neuztraucies par to, kas notiks turpmāk; esi priecīga, ka esi Man blakus un ka esi dievišķā dialogā ar Mani, tavu Dievu; ic
2004.gada 12.aprīlis
Kungs, Es piesaucu Tevi un Tu man atbildi;
Tu runā ar mani,
un viss man apkārt vienā mirklī uzzied;
kad esmu grūtībās, Tu noliecies, lai uzklausītu mani,
kad es saucu, Tu steidzies man atbildēt...
Lai svētīts Tavs Vārds!
Mana Vassula, kopš Esmu tevi atjaunojis, Es esmu tev devis mācekļa valodu, lai tu sludinātu, aizrādītu, mācītu un slavētu; Esmu iedvesis tevī dievišķas iedvesmas, kas nākušas no Manas Sirds, lai tu uzticīgi liecinātu; pirms Es tevi mācīju, Es salaulājos ar tevi un devu tev Savas Klātbūtnes žēlastību; ar prieku Es esmu tev ļāvis piekļūt Manam Cildenumam, lai tu baudītu Manu Klātbūtni; bet pēdējā laikā Es redzēju, ko Es redzēju; Man dodoties uz priekšu, Manu ceļu aizšķērso cilvēku nodomi un vēlmes; starp viņiem es pamanīju, ka daudziem ir acis, kuras neredz; meitiņ, Es esmu tevi kronējis ar mīlestību un maigumu, piepildot tavas ausis ar Gudrības mācībām, to cilvēku labumam, kuri tagad min tevi ar kājām; tas, kurš min tevi ar kājām, min ar kājām Manus norādījumus; vai viņi nekad nav zinājuši, ka Mana izredzētā ir vienota ar Manu Vēstījumu? varbūt viņu galvā neienāk tas, ka tu tiki zīdīta pie Manas Krūts? cilvēku, kurš slepenībā ceļ tev neslavu, Es apklusinu; Manā Namā nav vietas nevienai lepnai sirdij; neviens melis nepatur savu vietu... tava klātbūtne pati par sevi ir Mans Vēstījums; mēs esam līdzstrādnieki...
tā kā viņi ir sākuši mazināt Mana Darba nozīmi, nevērīgi izturoties pret Gudrības ceļu, apšaubot Manu Suverēno Varu attiecībā uz to, kuru Es izvēlējos, lai svaidītu ar pravietošanu, Es, kā Tēvs, pacelšu Manu bērnu prom no tiem, kuri apgrūtina viņu;
šodien Es saku: kopš šī brīža Es uz laiku paturēšu Manus Vēstījumus apslēptus, jo Mans Aicinājums nav ņemts vērā un arī Mani norādījumi netiek pielietoti dzīvē; arī Mana šāda veida Klātbūtne netiek novērtēta un ja Es uzskatīšu to par nepieciešamu, es atsaukšu arī mūsu apmeklējumus; Mana Vassula, Es esmu svētījis un svaidījis tevi šai apustuliskajai misijai; Esmu tevi svētījis, lai tu augtu un sasniegtu pilnību Manā Garā, lai tu augtu augstu kā ciedri un cipreses, izplešot savus zarus; Esmu tev iepriekš teicis, ka Es tevī iedvesīšu vēl daudzas atklāsmes; Esmu sagatavojis tevi Savos karaliskajos pagalmos un, vēl svaigi pārklātu ar debesu rasas pilieniem, Es esmu sūtījis tevi būt visas cilvēces vidū; Esmu sūtījis tevi pie viņiem visiem kā Manu īpašumu, Manis paša dāvanu, kas nes manas mācības, lai tās dotu cilvēkiem viņu labumam; bet viņu attieksme pret tevi un Manām mācībām bija kā pret kaut ko nenozīmīgu; viņi attiecās pret Maniem Vārdiem un to, kura šos vārdus vēstī, virspusēji, daudzi no viņiem bez vajadzības ir tevi apgrūtinājuši, neņemot vērā Manu dāvanu un attiecoties pret to pēc savas labpatikas; vai man tādēļ nav jāiejaucas?
Es atņemšu no viņiem Savu uzticamo vārdu, kas nācis caur tevi, jo viņu sirds kļuvusi noraidoša pret tevi un Manis sacīto;
Es reiz teicu, ka ja jūs viņu apgrūtināsiet, Es došu viņai pietiekami daudz spēka, lai nogāztu jūs no jūsu troņiem un atgādinātu jums, ka viņas grūtības būs Manas grūtības; Es ikvienam esmu teicis, ka tu nāc no Manis un ka Es būšu jūsu vidū un šī zīme būs redzama uz tevis1; ak vai, tik daudz reižu Esmu dzirdējis daudzus vīpsnājot tev aiz muguras, atdalot tevi no Mana Vēstījuma! ar šķeltu mēli spļaujot tev virsū indi… laimīgi tie, kuri nebija šo cilvēku pulkā un kuri bija tik godprātīgi, lai cienītu Manas mācības un to, kura tās vēstī, viņiem es atvēršu tikumu vārtus;
un tev, meitiņ, Es saku, ka Mani Aicinājumi tev turpināsies; Es tev neatņemšu Savu Klātbūtni; ja kādi tev uzdod jautājumus par šo liecību, saki viņiem:
„no šūnām pilēja medus visus šos gadus, bet jūs meklējāt citas lietas un nepapūlējāties to nobaudīt;” jūs ne mazākajā mērā nebijāt apmierināti ar Manis dāvāto, alkatīgi jūs skrējāt pēc pēdējiem jaunumiem, vācot kopā citus vēstījumus atbilstoši savam skatījumam, jūs nevis uzklausījāt patiesību, bet pievērsāties mītiem…2
Es esmu stādījis šo Vīnadārzu un nosaucis to: patiesa dzīve Dievā, Es neesmu to stādījis augstu kalnos, bet ielejās, lai tas būtu pieejams ikvienam; bija pienākušas norēķina dienas; atmaksas dienas bija iestājušās; Es nonācu pie Sava Vīnadārza un, ejot tam cauri Es ieelpoju dziļu elpu, pilnu ar skumjām; „vai šī ir tā vieta, kur bija jābūt tūkstošiem vīnogulāju?” Es pamanīju zem vīnogulājiem paslēpušās augošas nātres un kazenājus, kuri visi traucēja maniem vīnogulājiem; „ak vai, tagad Man ir iespēja Pašam izveidot iespaidīgu vietu, lai tos pārspētu;” – pilns sašutuma Es pavēlēju Savam sūtnim izdot rīkojumu, kurā Es pilnvaroju izraut ar saknēm visas šīs nātres un kazenājus, kas pastāvīgi postīja Manus vīnogulājus;
Es esmu Vīnogulāju saimnieks, kurš ienāks Savā Vīnadārzā tad, kad Pats to vēlēsies un pārbaudīs tā attīstību; Es esmu viņiem parādījis Savu Valstību un mācījis viņiem Zināšanas par svētām lietām, bet viņi nav Man pilnībā atgriezuši tās žēlastības, ko Esmu viņiem devis; Es viņus baroju, bet viņi nebija apmierināti ar Manis doto barību; Es devu viņiem dzert, bet savā muļķīgumā viņi to aizvietoja ar dzīvsudrabu dodot priekšroku nevis Manai Godībai, bet savējai; kaut arī reiz viņi teica: „Es neaizstāšu Dieva Godību ar cita godību,” tomēr viņi aizstāja Manu Godību ar savu godību; tagad viņu vietā es iedēstīšu pazemīgos; lepnums nebija radīts priekš cilvēkiem; par ko gan lepoties pīšļiem un putekļiem?
un Es kopā ar Svēto Garu turpināšu tevi apciemot šajā mierīgajā veidā, tāpat kā asinis nepārtraukti plūst cilvēka vēnās bez ārējas skaņas, tāpat Es apciemošu tevi; paliec kā klosterī iekļauta Manī, mana Vassula; ic
1 kad mūsu Kunga Seja ir redzama uz manējās
2 mūsdienās kļūst vairāk viltus praviešu, kurus nav sūtījis Dievs un tomēr viņi spēj maldināt cilvēkus imitējot Dieva vēstījumus; viņu vēstījumi tiek iespiesti grāmatās. Šie cilvēki dzīvo ilūzijās un tādu ir daudz, īpaši Francijā…
2004.gada 20.augusts
Vassula, dāvā Man savu uzmanību un klausies uzmanīgi; pieraksti katru vārdu, kuru dzirdi…
Rītausma nāks no Austrumiem; Manus Vārdus nevis čuksti, bet pasludini tos ar spēku; neviena šāda veida atklāsme nepaliks apslēpta; tavām galvenajām rūpēm jābūt mīlēt savu tuvāko; lai tava mute tiek piepildīta ar Maniem Vārdiem izelpojot Manu aromātu, iesmaržinot kosmosu; tāpēc atklāj Mani citiem, lai arī viņi gūtu labumu un priecātos; sniedz liecību un neļauj nocietinātām sirdīm un cilvēkiem ar mazu dvēseli atņemt tev drosmi; arī Man bija jāsastop šādi cilvēki tajā laikā, kad Es dzīvoju uz zemes!
Es esmu Augšāmcelšanās un Dzīvība, un kur vien Es eju garām, Es atdzīvinu un dāvāju mūžīgu gaismu; ikvienam, kurš ir uz Mana ceļa, Es dāvāju drošību, bet ak vai tiem, kuri saceļas pret Manu klātbūtni, kad pārstaigāju zemi; Es sodīšu viņu neticību un skepsi Tiesas Dienā! Vassula, es savācu Savas mirres un balzāmu, kas ir katrā sirdī, kas atgriežas; tāpēc tu jau no šī fakta vien vari gūt drosmi; Esmu jau tagad ieguvis lielu skaitu dvēseļu, tāpēc nepievērs uzmanību kādiem signāliem, vairāk skaties uz Mana Darba augļiem; Mans Darbs ir atgādināt ikvienam par kristieša autentisko dzīvi; šī mirstošā paaudze pazaudēja savu cieņu; visi cilvēki, kuriem ir vara, melo viens otram, un ir palicis tikai pa kādam dievlūdzējam, vai lai Es palieku klusējošs?
no Maniem svētajiem un eņģeļiem ir dzirdami priecīgi saucieni, kas izskan pār Manu augli; jā, meitiņ, Es esmu tevi augšāmcēlis, lai tu dēstītu; vienmēr ir bijis zināms, ka velns mudina sev līdzīgos un karo pret Manu Darbu un karo pret tiem, kurus Esmu izvēlējies un svaidījis; tie, kuri tevi apsūdz, ir tie, kuri sagroza Manu Likumu un Evaņģēliju nosaucot par ļaunu to, kas ir labs; bet Es esmu atnācis pie tevis ar Savu Scepteri, lai tu atdarinātu Mani, lai tu sapulcinātu un apvienotu, lai iedrošinātu un dotu cerību, lai mīlētu un dziedinātu; Es esmu atnācis, lai nostiprinātu Savu Baznīcu; Es esmu tevi svaidījis, lai tu runātu Manā Vārdā; varbūt tu neesi spīdoša oratore, bet Es esmu tevi izgreznojis ar Zināšanām, lai tu šādā veidā izgreznotu Manu Baznīcu un vadītu to uz vienotību;
dienu pēc dienas Es esmu neatlaidīgi sūtījis tevi liecināt taviem ļaudīm1, bet viņi nav klausījušies uz Mani, nav pievērsuši uzmanību; aizlūdz par viņiem…
Vassula, tā kā ar neizsakāmu žēlastību tev bija ļauts pacelt Līgavaiņa šķidrautu un atklāt Viņa Dievišķību, kopš tā brīža tava seja atspoguļo Manu spožumu tad, kad tu esi saskaņā ar Manu Gribu; Raksti saka, ka ikvienai dvēselei, kas vēlas atklāt Mani2 patiesībā, vispirms būs jānožēlo grēki, citādi viņu apklātais prāts tāds arī paliks, ja vien viņi nepievērsīsies Man; ja Mani Vārdi neiekļūst aiz aizsega, tad aizsegs ir pār tiem, kuri nav uz glābšanas ceļa; viņu aptumšotais prāts vienmēr paliks tumsā un neiegūs Dieva zināšanu gaismu un viņi nespēs redzēt Manu Godību; Svētā Gara gaisma, kas aptver visu un noņem aizsegu no tiem, kas nožēlo un lūdz, ir brīvība; Svēto Garu piesaistīs patiesums, kas izskanēs šajās sirds lūgšanās un Viņš3 kļūs par jūsu Padomdevēju, jūsu Draugu, jūsu nemitīgo lūgšanu, šo nemitīgo lūgšanu, kuru Es tik ļoti novērtēju, jo tā nāk no sirds un satur to, ko jūs darāt visas dienas laikā;
kā jau Es teicu sākumā4, lai tavs prāts ir pievērsts Austrumiem; gaisma ausīs no turienes un viss pārvērtīsies par ziedošu dārzu; Es esmu pievērsis Savu Sirdi Austrumiem jau no paša sākuma; Es esmu mēģinājis caur Saviem Aicinājumiem pasauli attīrīt, bet tā joprojām paliek savos izlaidības netīrumos; Es saucu nenogurstoši, bet šī paaudze neklausās un neļauj Man tās netīrību nomazgāt; tā Kunga Diena, kad tā nāks pār viņiem, tā viņus pārsteigs... Es pieņemu upuri, ko Austrumi Man pienes, jo viņi godina Mani ar lielu dedzību un cēlsirdību; aizmugurē paliks iemītā taka kā sudraba pavediens, kā paraugs, kas palīdzēs pārējai pasaulei sekot; tāpat kā Ārona svētība iespaidoja Manu tautu, tāpat Austrumi iespaidos pārējo pasauli, lai tā atzītu Mani kā mūžīgo Dievu;
Manā Baznīcā nekas nav pazaudēts, drīzāk cilvēki ir pazaudējuši Manas Baznīcas klātbūtni savās sirdī; pasaule šodien tās galējā izlaidībā ir pilna ne tikai ar kļūdām, bet tā acīmredzami izaicina Manu Dievišķību un Manu Likumu; kā lai es atpazīstu Savu Baznīcu viņos? Es esmu atnācis šādā veidā, Mana Vassula, lai atdzīvinātu to mazo dzīvības atlikumu, kas palicis šajā paaudzē; Es atnācu, lai parādītu ar visu gudrību un sapratni, cik Es esmu bezgalīgi Žēlsirdīgs; lūdz, lai viņi redzētu un lai viņu gara acis tiktu apgaismotas, lai caur šo gaismu viņi varētu redzēt, kādu cerību jums visiem šajā laikā dod tas, ka Es pārstaigāju šo zemi! Māci viņiem, Mana Vassula, ko nozīmē „esiet mierā ar Dievu”; māci viņiem, ko nozīmē būt par daļu no Manas saimes5; kas attiecas uz tevi, neattālinies no Manis; paliec Manī un esi kā Man, tavam Dievam, dāvāta smarža; Es esmu devis tevi šai paaudzei kā Zīmi, kas liecina par Manu lielo Mīlestību uz jums visiem;
saki Man, vai kāds spēj izmērīt Manu varenību? visas vēstures gaitā Es rādu Savu spēcīgo Roku, Savu spožumu un godību tiem, kas ir nabadzīgi garā; Es nonāku no godības augstumiem, lai staigātu jūsu vidū un būtu jūsu vidū; laimīgas tās tautas, kas Mani dzirdējušas! laimīgas ir tautas, kas atpazinušas Manus mīlestības darbus! laimīgas ir tautas, kas uzņēmušas Mani kā lietu, kas nolīst uz ganībām padzirdot izslāpušo augsni! lai ikviena no tām ir svētīta Manī; Mans Vārds ir Jēzus Kristus un Es patiešām nepārtraukti daru brīnumus; to pasakot, Es svētīju tevi, jo tu, Vassiliki, esi brīnums, kas paveikts visas pasaules acu priekšā; - mīli Mani, Mans bērns, un caur savu mīlestību atjauno visas dvēseles, kuras ir vienaldzīgas pret Mani un neieredz Mani kopā ar Manu Likumu un atjauno visus tos, kas nepārtraukti sāpina un dara pāri Manai Sirdij! Saņem Manu Mieru un Manu Svētību; ic
1 pie grieķu pareizticīgo hierarhijas un lajiem
2 Kungs domājis arī: „noņemt no Viņa šķidrautu”
3 Svētais Gars
4 šī vēstījuma sākumā
5 Ef 2:19
2005.gada Lieldienu nedēļas otrdienā (22.03.2005.)
Es Esmu; viss, ko vēlos, ir uzticība un mīlestība; rūpējies par Manu Vārdu;
Kungs! Kā lai man joprojām būtu spēks uzlūkot un kontemplēt To, kurš iekšēji ievainojis manu sirdi? Tu zini, Kungs Jēzu, kas es neesmu lējusi sviedrus, lai studētu un mācītos teoloģiju, Zināšanas vai Svēto Gudrību; man trūka Gudrības, kas nāk no Tevis; man trūka jebkā Svēta, mani arī nekad nav pazinuši kā tikumiem pilnu, bet drīzāk pretēji; un tomēr šajā manā nožēlojamā stāvoklī, Tu nesi mani uz Saviem Spārniem, lai es nenogurtu; Tu dāvāji man neizmērojamas žēlastības, lai dzirdētu Tevi, redzētu Tevi, sarunātos ar Tevi; - un abi kopā, Majestāte, Padomdevējs un Visa Kungs, mēs pacēlāmies debesīs un Tu mani ievedi Savos Debesu Pagalmos un garīgajā dzīvē Tevī!
Tava Valstība ir atnākusi pie manis bez maksas… augšupejošs ceļš uz dzīvību. Ir zināms, ka Tu pārbaudi sirdis, tāpēc es ieaicinu Tevi pārbaudīt manu sirdi, jo es zinu, ka neesmu veikusi nevienu svētu darbību; es jūtu, ka vēl neesmu nolobījusi savus trūkumus, bet man ir iespaids, ka tie aug lielāki; un kas attiecas uz Tavām pavēlēm, man ir aizdomas, ka esmu pārkāpusi vairākas;
Dzīvības ceļš ir ievērot kārtību – vai esmu ievērojusi Tev dotos solījumus? vai es vispār esmu pildījusi savus svinīgos solījumus? arī par to es šaubos; un tomēr, Tu joprojām esi ar mani, neskatoties uz visām manām neveiksmēm, Tava Gaisma joprojām mani apskauj, apburot mani ar Tavu dievišķīgo Klātbūtni un ar to, kā Tu uzlūko mani;
Tu liec man justies tā, it kā neviens cits Tev nebūtu svarīgs, it kā es pasaulē būtu vienīgā un es būtu Tava vienīgā mīlestība – izvēlētā! Raksti saka:1 „cilvēka gars ir Jahves Gaismeklis, kas meklē viņa dziļāko būtību;” man nepieciešams rūpīgi izsvērts spriedums no Tevis, lai Tu man dotu padomu tur, kur man tā trūkst un tur, kur esmu cietusi neveiksmi; Visžēlsirdīgais Dievs, mūsu dzīves Aizstāvis, apžēlojies par mani, grēcinieci;
Esmu tevi uzpotējis uz Sevis, lai tu augtu Manā Garā un Manā Mīlestībā; Vassula, mīlestība ir pāri visam; tā atdzīvina visus citus tikumus; tu redzi, ka Mana Suverenitāte pāri visam dara Mani saudzīgu pret visiem; Es valdu pār ikvienu ar lielu iecietību, jūs visi variet būt necienīgi grēcinieki, bet Mana iecietība ir ļoti liela, lai mācītu, kā jums būtu jāizturas pret citiem: pārdomāt par Manu laipnību tad, kad jūs tiesājat, meklēt žēlsirdību tad, kad tiesā jūs; jā, Es ļauju Sev jūs pārbaudīt, lai jūs varētu tikt atzīti par cienīgiem būt ar Mani; tāpēc neļaujiet savai cerībai būt tukšai; Es vēlos, lai jūs visi kļūtu pilnīgi; meklējiet, kā būt Man patīkamiem, jo to Es vēlos, esiet neatlaidīgi ceļā uz to, lai būtu taisnoti, un Es, Visaugstais, parūpēšos par jums; vēlreiz, nebaidieties no bangojošas jūras2; Mana Godība būs redzama nākot no Austrumiem;
Baznīca jūsu laikā ir apdraudēta; rietumu pasaule ir atteikusies no ticības; velns iedrošina viņus veicināt relatīvismu, sekulārismu, liberālismu, materiālismu un pilnīgu cieņas trūkumu pret dzīvību; šie ļaunumi nāk no velna, kurš mēģina sagraut Manu Baznīcu, Manas Pavēles, Manus Noteikumus un Manu Likumu un visas dzīves vērtības; Mana Baznīca ir tādā sajukumā tās sašķeltības dēļ un ja Viņa ir vāja, tas ir hierarhijas sašķeltības dēļ; viņu gars ir vienaldzīgs uz Maniem aicinājumiem nožēlot grēkus un izlīgt; viņu dižmanīgā lepnuma gars ir jāaizstāj ar pazemības un lēnprātības garu; viņu aizspriedumu gars – ar objektivitātes garu; viņu baiļu gars – ar uzticēšanās garu; viņu stūrgalvības gars – ar iecietības garu; Es vēlos, lai viņi izlīgtu; Baznīcai nepieciešams nostiprināties un vienotība atklās visas viņu kļūdas un apturēs to3 attīstību; uz šīm kļūdām ar spēku uzstāj no ticības atkritušie, lai tās dziļāk nostiprinātu Manā Baznīcā; Manā Baznīcā vairāk kā jebkad agrāk ir vajadzīgi patiesi garīgie vadītāji; lai sludinātāji Manā Baznīcā sludina tā, kā Es to vēlos; lai neviens nekoncentrējas uz negarīgā izlabošanu, jo šādi cilvēki nav Man patīkami; Esmu ārkārtīgi noskumis, kad dzirdu negarīgus sprediķus bez dzīvības; ko lai Es šodien saku? vai lai viņus apsveicu? vai lai apsveicu, kaut viņu gars ir pilns ar mirušiem vārdiem? ar pārmetumiem no pagātnes? esiet vienoti, tā ir Mana Pavēle un tāda tā ir vienmēr bijusi visām Baznīcām; dzīvojiet mierā4, un miers nonāks pār visu zemi; atzīstiet, ka esat aplami izturējušies pret Mani, un tādējādi atvieglojiet savu grēka smagumu; vai jūs visi neesat kristīti Mūsos? vai neesat visi ietērpti Manī? tad kur starp jums ir jūsu atšķirības? jūs visi esat viens Manī; sludini, Mana Vassula, Manus Vārdus un rīkojies saskaņā ar tiem; Savu Gribu Esmu izteicis tevī; tev Es uzdodu uzdevumu darīt visu, ko Esmu tev teicis; nešaubies nemaz par Manu Varu un Manu Autoritāti; Es ļauju tev piedzīvot grūtības, bet tās nebūs šķērslis Manai Varai un Manai Autoritātei; Mana Griba beigās tiks īstenota pretēji tam, ko vairums tavu pretinieku domā… Es pabeigšu Manu Darbu tevī; vienmēr godini Mani pirms tu godini cilvēkus; esi patiesa pret Mani un paliec uzticīga, Mans bērns, tāpat kā Es esmu uzticīgs tev; pieķeries Man un turpini palikt vāja, lai Es varētu turpināt būt tavs spēks; mīli Mani pāri visam; Es, Jēzus, Dieva Dēls un Glābējs, tevi svētīju; ic
Vēlāk
Kungs?
Es Esmu; klausies uz Savu Skolotāju; jā; izturi visu ar mīlestību; meitiņ, sauc Mani, kad vien vēlies; būs cilvēki, kas atzīs šos Darbus, bet citi neatzīs; visu laiku apzinies manu Spēcīgo Klātbūtni; visu atstāj Manās Rokās un lai tevī ir ticība un uzticēšanās; neviens no Maniem Vārdiem nav veltīgs; nāc, Es un tu, kopā; atļauj Man lietot tevi Savam Godam, un atceries: Es Esmu kas Es Esmu;
smalkjūtīgā radība, tikai viena iemesla dēļ – Manas uzticīgās mīlestības dēļ Es izglābu tevi un citus ar Savu šķīstījošo Uguni un ar Svētā Gara atjaunotni… atceries, Es esmu šīs atklāsmes Autors; lieli ir Mani ticības Noslēpumi; liela ir Mana Mīlestība uz jums visiem; nekad nešaubies; šīs Mīlestības Himnas Aizstāvis un Autors ir: Mans Svētais Gars; ak, Vassula, aicini Mani; jā! veldzē Manas slāpes un lai tava mīlestība uz Mani kļūst lielāka; pieņem Manu Kausu vienmēr; mēs, mūs? ic
2 es sapratu, ka tas ir simbols vārdam „iedzīvotāji”
4 es sapratu, ka Kungs vēlas, lai hierarhija izlīgtu un būtu mierā viens ar otru
2005.gada 23.septembris
Tava mīlestība uz cilvēku ir pilnīgi neprātīga, Tava dziļā labvēlība uz mums, kas esam notraipīti ar grēku, ir neizskaidrojama; kā gan kāds varētu paziņot, ka pilnībā saprot tavu labestību? To varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš gribētu satvert savā rokā miglu, vai arī gaismu, kas nav taustāma…
Sākumā, kad Tu man atklāji manu dvēseli, manu patieso būtību, kas kā spitālīgais slēpās krūmos, Tu man nepārmeti; tā vietā Tu lūdzi pēc manas draudzības; Tu mēģināji attaisnot manu šausmīgo stāvokli sakot:
„vai tas nav tādēļ, ka tev blakus nebija neviena, kurš tevi pamācītu?”1
mans nožēlojamais stāvoklis pievilka Tavu Žēlsirdību; mana nabadzībā nonākusī un kailā dvēsele pievilka Tavas simpātijas un Tavu piedošanu, ak, Svētais; mana vēlēšanās tapt glābtai plosīja Tevi un Tu teici:
„Es vairs nevaru izturēt redzot Manu ziediņu šādā stāvoklī!”
Tavi žēlsirdīgie vārdi nonāca pār manu kailo dvēseli kā rīta rasa;
„Es vedīšu tevi pa nožēlas ceļu un nemirstīgā dzīvē Manī, ja tu arī to vēlies…”
šos vārdus Tu iečukstēji manā ausī un tā tas viss sākās…
un tu esi atteikusies no savas gribas un pieņēmusi Manējo un tas tevi glāba… ja kāds ir noenkurojis sevi pasaulē, nevis Manī, viņš nekad mani neatradīs… atsakies no savas gribas un pasaules kaislībām, un nāc, lai iegūtu Mani; iegūstot Mani, mēs noslēgsim miera derību, kas pastāvēs mūžīgi; Es atklājos tev, Mana Vassula, un tevi dziedināju;
Es tev dāvāju iespēju staigāt pa safīriem, kas tevi vadīja Manā Valstībā; Es ikvienu aicinu pie Sevis, pirms pār šo pasauli nāk Mana atmaksa; šīs dienas tuvojas, jo Es vairs nevaru paciest2 šo atkrišanu; kad zeme drebēs, ziniet, ka tas ir tikai sākums tam, kas nāks pār šo ļauno paaudzi; Esmu nonācis lielā kapsētā, staigājot starp kapakmeņiem, lai jūs augšāmceltu; Es saucu, lai kapi atdarītos un tie atdarījās; - piecelt Manus dēlus un meitas un atjaunot viņus bija Manas Mīlestības dāvana; Mana dedzīgā vēlēšanās viņus augšāmcelt lika man nokāpt kapos un, pirms tu to zināji, Es pacēlu mirušos no viņu kapavietām un viņus apskāvu: „šī ir Mana jums dotā dāvana, kam jāpaliek nemainīgai; tie, kas paliks uzticīgi, iegūs Manu svētību kā balvu; tagad ejiet un rītausmā pasludiniet Manu Mīlestību…”
meitiņ, Es nekad nevienam neesmu uzspiedis Savu Likumu vai Savu Klātbūtni; Esmu nācis, lai atgādinātu ieviest kārtību šajā nekārtībā; un tomēr, neskatoties uz visiem Maniem redzamajiem brīnumiem un zīmēm, neskatoties uz Maniem daudzajiem aicinājumiem, neskatoties uz acīmredzamām Svētā Gara žēlastībām un dāvanām visai cilvēcei, neskatoties uz visām Manām Odām tev, paaudze, neskatoties uz Manu žēlsirdības pilno tuvošanos, kā atbildi Es saņēmu vienaldzību, vajāšanas un neticību, no dažiem – izsmieklu un apzinātu atraidījumu Maniem Aicinājumiem uz nožēlu; spļāvienus uz Manām svētībām; kaut Esmu augšāmcēlis viņu acu priekšā – viņi pavairojuši anatēmas, viņi augšāmcelšanos uzņēmuši ar nievām, vai vismaz to ignorējuši: viņi lasa Rakstus ar neredzošām acīm;
meitiņ, Esmu viņus iepriekš brīdinājis par nelaimēm, kas var notikt uz zemes viņu grēku un izdarīto postījumu dēļ un tās ir notikušas, un tomēr viņi vilcinās neticot, ka iemesls notikušajam ir viņu rīcība, nevis apkārtējā daba… kad Es teicu, ka zeme nodrebēs un novirzīsies no tās ass3, un ka salas mainīs savu atrašanās vietu, neviens Man neticēja; neviens neklausījās; viņi nepieņemtu no Manis nevienu padomu; viņi izturējās nicinoši pret visiem Maniem brīdinājumiem; kad Es šodien teiktu, ka šīs paaudzes ļaunprātības un atkrišanas dēļ viss kosmoss ir apdraudēts, viņi joprojām neticētu; kad viņi redzēs Manis radīto zemi saplosītu gabalos, šīs stūrgalvīgās dvēseles pārņems bailes; Plūdi4 nebūs nekas salīdzinot ar postu, kas nāks pār šo pasauli Manas Uguns dēļ; no zemes dzīlēm izšausies Uguns un no plaisām, pildītām ar šķidru Uguni, veidosies upes, Uguns upes, kas izšļāksies un izplatīsies ikvienā pilsētā aizdedzinot zemi; visas anatēmas, ko jūs uzlikāt pār Manis sūtītajiem, nāks atpakaļ pār jūsu galvām; Es pievienoju Savu Svētību tev, Mana Vassula, svētību, kuru viņš5 atteicās tev dot; ic
1 Jēzus pēkšņi satvēra manu roku, lai Pats uzrakstītu šo daļu.
2 Vienlaicīgi dzirdēju: „turpināt atbalstīt”
3 Pirmais cunami Indonēzijā
4 Noa laikos
5 Patriarhs Bartolomejs Konstantinopolē, kad es piegāju, lai iedotu viņam manu Farfā, Itālijā teikto runu par Vienotību, kuru biju iedevusi monsinjoram Fortino, kardinālam Kasperam un kardinālam Kassidi, kuri izrādīja interesi.
|
