Kopš 1985.gada Kungs mani aicinājis iesaistīties Viņa Vienotības nodomā, un tas  bija pats beidzamais manā dzīvē, par ko es jebkad varēju iedomāties. Kungs turpina mani  aizvien pārsteigt.

Jau 1991.gada 14.oktobrī Kungs Jēzus teica: „tava sūtība ir sapulcināt Manus ļaudis zem viena Vārda – zem Manējā, lai jūs visi kopīgi varētu lauzt maizi;”

„Patiesas dzīves Dievā” pamatvēstījums ir Vienotība. Tas ir aicinājums pārveidot savu dzīvi par nepārtrauktu lūgšanu. Tas ir aicinājums mums iet patiesu grēku nožēlas ceļu, nožēlojot mūsu sašķeltību un mums izlīgstot ar Dievu un tuvāko. Tas ir neatliekams aicinājums mūsu Baznīcām vienoties dažādībā. Jēzus saka:

„Es esmu sludinājis gan tev, gan citiem, tādēļ neapstājieties pie sasniegtā, bet gan turpiniet izplatīt Manas Mācības gan publiski, gan savās mājās; (..)par Mīlestību sludini ar mīlestību;” (14.10.1991.)

„nesiet vienotību Manu baznīcu starpā; īsts kristietis ir kristietis iekšēji, un īsta vienotība ir un būs sirdī; Vienotība nebūs burtā, bet gan garā;” (13.10.1991.)

Daudzi vaicā: „Kāpēc Dievs runā mūsdienās?”  Kungs Dievs nāk, lai citiem vārdiem izteiktu Savu Vārdu un mums atgādinātu Savus norādījumus un savus Likumus. Lūk, ko Viņš teica: „Saki viņiem, ka Dievs, kuru viņi ir aizmirsuši, nekad nav aizmirsis viņus” (28.01.1995., 27.05.1993., 14.12.1994.)

Mūsu Kungs Jēzus aicina Savus priesterus un prasa Saviem ganiem:

„vai jūsu vidū ir kāds, kurš vēlētos veltīt savu spēku un mīlestību, lai atjaunotu šo grīļojošos Namu? vai tajā ir kāds, kurš būtu gatavs aizstāvēt šo Namu? vai ir kāds, kurš saprot, par ko Es pašreiz runāju? vai Kunga Namā ir kāds, kurš ir gatavs paplašināt Dieva Valstību?”(20.10.1998.)

„Es vēlos, lai visa Mana Baznīca būtu vienota; tie, kuri uzstāj, ka sašķeltībai jāturpinās, ir jau nošķīruši paši savas sirdis no Manējās; apzinieties sašķeltības smagumu un to, cik neatliekams ir mans Aicinājums un svarīgs ir Mans lūgums; Man ir vajadzīga jūsu sirds, lai jūs apvienotu un atjaunotu Manu Baznīcu, kas būs vienota un viena jūsu sirds dziļumos; vienīgais, kas Man ir vajadzīgs šķēršļu salaušanai, ir mīlestība.” (20.10.1991.)

Iepriekšējais Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Atenagors, kurš bija tik tuvu, lai īstenotu vienotību ar pāvestu Pāvilu VI rakstīja: „Ja esam apmierināti ar to, ka atkārtojam savas frāzes, tās vēršot pret mūsu kristīgajiem brāļiem, tad mūsu mantojums būs kā miris, nedzīvs. Par patiesiem pareizticīgajiem mūs dara dalīšanās, pazemība, izlīgums, nepaturot ticību tikai sev. Ja mēs to paturam sev, mēs tikai apliecinām vēsturisko ticību, bet ja dalāmies visu kopībai, esam kā nedalītās Baznīcas nesavtīgi liecinieki.”

Mums jābūt lielākai vēlmei lūgt kopā, jo lūgšanas tiek uzklausītas un izpildītas, kamēr dialogi ir tikai vārdi. Tas nebūt nenozīmē, ka mums jāpārtrauc mūsu dialogi un formulējumi.

Bet kas mums ir vissvarīgākais – burts vai Gars? Ja sakām „burts”, tad mēs darbojamies kā administratori rosoties ap Dieva lietām, un mēs netiksim attaisnoti. Vēl jo vairāk, mēs neko nesasniegsim, jo tas būs it kā mēs teiktu Svētajam Garam „skat, es vairs neesmu bērns un es varu staigāt patstāvīgi”. Burts, tādējādi, nogalinās Garu un mēs kļūsim formāli administratori, kas tikai pārvieto papīrus, šķiroties pēc katras tikšanās ar tukšu sirdi.

1991.gada 14.oktobrī Jēzus teica: „Pasaki viņiem, ka Kunga Sirds ir Mīlestība, bet Likuma Sirds sakņojas Mīlestībā; pasaki Maniem ļaudīm, ka Es negribu Savā Namā administratorus, jo viņi Manā Dienā netiks attaisnoti – viņi ir tie, kuri Manu Namu ir padarījuši par uzņēmumu” .

Tātad, kas ir svarīgāks – likums vai Gars?  Ja sakām „likums”, mēs jau tiesājam savu brāli, kurš sēž mums blakus un pieder citai Baznīcai, un viņš arī mūs jau ir notiesājis. Tā mēs katrs dzirdēsim frāzi, ka „Mēs esam pilnīgajā patiesībā un mums ir taisnība.” Un jau atkal mēs sadalīsim Kristu un nesasniegsim neko.

Ja sāksim ar doktrīnu un tās saturu, tur mēs arī beigsim. Iespējams, vēl vairāk atšķirti un sadalīti, nekad nesasniedzot būtisko. Es ar to nedomāju, ka mums jāpārkāpj doktrīna, jo doktrīna ir saistīta ar Baznīcas pastāvēšanu. Tomēr, ja vienu reizi mēs ļautu Svētajam Garam mūs vadīt, ļautu, lai Viņš mūs satver aiz rokas, nevis mēs mēģinātu paši vadīt Svēto Garu, tad Svētais Gars atdzīvinātu burtu un likumu. Viņš mums atklātu patieso doktrīnu - Jēzu Kristu, kas ir aktīvs mūsos, neskatoties uz mūsu atšķirīgo doktrināro terminoloģiju. Šādai mīlestības pilnai rīcībai mums nepieciešama ārkārtīga gara nabadzība, īpaša pazemība un pāri plūstošs dāsnums.

Tāpēc sāksim mūsu doktrināros dialogus ar Svēto Garu. Ļausim Viņam mūs vadīt, turot mūs aiz rokas, ļaujot Viņam atklāt sirdī, ka doktrīnas būtībai jābūt balstītai mīlestībā un pazemībā, kas ir atslēgas ceļā uz vienotību.

1987.gada 20.maijā Kungs atkal saka: „kā gan var funkcionēt ķermenis, kurā daži locekļi tiek uzskatīti par nevajadzīgiem, daži locekļi ir sakropļoti vai pat nocirsti? vai šāds ķermenis būtu tikpat spēcīgs kā tāds, kurš ir vienots veselums?Mana Baznīca ir Mans Ķermenis; kā lai Mans Ķermenis darbojas, ja tas ir sakropļots?”

Pēc septiņiem mēnešiem, 1987.gada 23.decembrī: „vai zini, kāpēc Mani jēri ir izklīdināti un Mana Miesa izkropļota? vai zini, kāpēc Manā Baznīcā valda tāda nesaskaņa? jo viņi naktīs ir klīduši apkārt, un nav bijis gaismas, kas norādītu pareizo ceļu; meklējiet Mani, jo Es esmu Gaisma un Es jūs vadīšu; atmetiet savu svētulību un stūrgalvību, esiet pakļāvīgi un pazemīgi; atveriet savu sirdi un ļaujiet Manām Asinīm jūs piepildīt; Es esmu jūsu Labais Gans, kas jūs mīl;”

1990.gada 12.aprīlī: „ja atļausiet Man ienākt savā sirdī, Es jums parādīšu Brūces, kuras esmu saņēmis Savu labāko draugu namā; jūs pārņems bijība par šo Brūču dziļumu un daudzajiem nežēlīgajiem Manai Miesai nodarītajiem ievainojumiem; Manai Miesai ir cirstas tādas Brūces, ka pēc viņu kaujas esmu palicis sakropļots;”

Pāvests Francisks 2013.gada 19.jūnija vispārējā audiencē teica: „Baznīca ir Kristus Miesa, bet kamēr katoļi cīnās savā starpā vai kamēr katoļi un citi kristieši ir savstarpējā konfliktā, viņi liek Kristus Miesai ciest. Nelieciet ciest Kristus Miesai jūsu sašķeltības un konfliktu dēļ!”

„Vienotība ir žēlastība, kas mums jālūdz Kungam, lai Viņš mūs atbrīvotu no kārdinājuma būt sašķeltiem, būt savstarpējos konfliktos, lai Viņš mūs atbrīvo no egoisma un no sūdzībām vienam par otru – cik lieli ir zaudējumi un cik daudz ļaunuma izriet no šīm pļāpām”, teica pāvests. „Cik lieli ir zaudējumi, kas radušies katoļu un kristīgo kopienu sašķeltības dēļ! Evaņģēliskie kristieši, pareizticīgie kristieši, katoļu kristieši, kādēļ mēs esam sašķelti? Mums ir jāmēģina tuvināt vienotību.”

„Lūdziet, lai Kungs mums dāvā vienotību,” teica pāvests. „Lūgsim Kungu, lai Viņš mūs veidotu par Kristus ķermeņa locekļiem, tik vienotus ar Kristu, kā nekad iepriekš; lai ar Viņa palīdzību mēs neliktu ciest Kristus ķermenim mūsu konfliktu, mūsu sašķeltības dēļ,” teica pāvests.

Jau 1987.gada 4.aprīlī Kungs raudādams teica: „Mana Miesa ir piekususiun ievainota (..) Mana Miesa ir Baznīca (..) Es vēlos nostiprināt Manu Baznīcu.”

Mūsu Kungs nelietotu vārdu „nostiprināt”, ja Baznīca būtu stipra un vesela, bet mums jāatzīst, ka paliekot sašķeltiem, mēs patiešām esam novājinājuši Baznīcu. Mēs esam to nopostījuši līdz pat pamatiem, tik ļoti nopostījuši, ka vairākas reizes mūsu Kungs ir teicis, ka Viņa Baznīca ir drupās un ka daudzi Baznīcas locekļi ir jau gandrīz satrūdējuši.

Kad Kungs man vaicāja: „Kurš nams ir svarīgāks, tavējais vai Manējais?” un kad mana atbilde bija „Tavējais, Kungs”, Viņš atbildēja: „Atdzīvini Manu namu, izgrezno Manu namu un vieno Manu namu” . Viņš neteica „rekonstruē” Manu namu, bet „atdzīvini” Manu namu. Tas ir spēcīgs vārds, kas atklāj, cik ļoti mēs esam sagrāvuši Baznīcu… tas ir tik nožēlojami…

1987.gada 2.jūnijā Jēzus mani lūdza uzzīmēt trīs dzelzs stateniskus stieņus, kas nelokāmi stāv viens otram blakus. Tie atspoguļoja Protestantu Baznīcu, Romas katoļu Baznīcu un Pareizticīgo Baznīcu. Pēc tam Viņš mani lūdza tos uzzīmēt vēlreiz, bet savienojot stieņu „galvas”, un Viņš teica: „lai jūs varētu vienoties, jums visiem jānoliecas, kļūstot pakļāvīgākiem”.

Jā, jākļūst pakļāvīgākiem pretēji mūsu nelokāmībai, kas ir tik cieta kā dzelzs stieņi. Pēc astoņām dienām Kungs mani no jauna aicināja sakot: „vai atnāksi mani satikt Manā Baznīcā?” Apjukusi, es vaicāju: „Kurā Baznīcā, Kungs? Par kuru Baznīcu Tu runā?”

Viņš atbildēja: „tās visas ir Manas Baznīcas; tās visas pieder vienīgi Man, Es esmu Baznīca; Es esmu Baznīcas Galva; (..) Es, Dievs esmu Viens un Man ir viena Miesa; viņi Manu Miesu ir izkropļojuši, izlaizdami caur dzirnakmeņiem;”

Es teicu:  „Mans Dievs, Tu izskaties tik satraukts!!” Viņš patiešām tāds bija!

Viņš atbildēja: „Satraukts? ak, Vassula, kādēļ, kādēļ viņi ir tik nežēlīgi izkropļojuši Mani? (..) Mana Miesa sāp, tā tika sarauta gabalos…”

Šajā vēstījumā Kungs mums atgādina, ka Viņš ir Mistiskās Miesas, Baznīcas, Galva. Tomēr mēs, tieši mēs ar savu lepnību un pašpietiekamību, esam savā pašpārliecinātībā nocirtuši Galvu, jo, ja nav Galvas, neviens neko mums nevar norādīt, pārmest vai labot. Mēs tādējādi esam likuši Kristum apklust.

Kā gan mēs varam atrast ceļu un zināt, kurp doties, ja esam nocirtuši Galvu? Mēs nevaram teikt, ka staigājam Gaismā, jo joprojām esam sadalīti neskaitāmos gabalos.

1991.gada 7.oktobrī Kungs teica: „pastāsti viņiem arī to, cik ļoti Es neciešu  liekulīgas sirdis; viņu ceremonijas un runas Mani nogurdina, un Es novēršos no viņu augstprātības un iesīkstējušajiem uzskatiem; cilvēkiem viņu spriedumi šķiet lieliski un iespaidīgi, bet Manās acīs tiem nav nekādas nozīmes – Es nespēju uzslavēt mirstošu Baznīcu, kas ir tuvu satrūdēšanai; tiem, kuri vēlas dzirdēt, saki:ja viņi neapklusinās savas balsis, Mani viņi nekad nesadzirdēs;ja viņi klusinātu savas balsis, tie sadzirdētu Manējo un sāktu dzīvot pēc Manas Gribas; Es esmuViens, tomēr katrs no viņiem ir izveidojuši Kristu pēc sava prāta; Es esmu Savas Miesas Galva, bet vienīgais, ko redzu, ir viņu galvas, nevis Manējā; saki viņiem, lai noliec savu galvu, un tad tie ieraudzīs Manējo; saki, lai viņi noliecas, tad Es spēšu pacelt viņus pie Sevis;”

Pāvesta Franciska jau pieminētās vispārējās audiences laikā 2013.gada 19.jūnijā viņš teica: „Un tāpat kā ikvienam ķermenim, Baznīcai ir galva – Jēzus Kristus, kurš to vada, pabaro un uztur”, un ja katoļi nav stingri vienoti ar Jēzu, galvu, tad, protams, ķermenis mirst.

„Paliksim vienoti ar Jēzu”, teica pāvests Francisks. „Paļausimies uz Viņu, vadīsim savu dzīvi saskaņā ar Viņa evaņģēliju, gūsim barību katru dienu lūdzot, klausoties Dieva Vārdu, piedaloties sakramentos.”

Pareizticīgo delegācijas pārstāvji, kas bija ieradušies no Konstantinopoles, lai satiktu pāvestu Francisku Sv.Pētera un Sv.Pāvila svētku dienā teica: „vienotība nav luksus, tā ir pavēle…” Pāvests atbildēja: „Tiecība pēc vienotības starp kristiešiem ir steidzams darbs, tik steidzams, kā nekad agrāk; mēs to nevaram ignorēt. Mūsu sniegtajai liecībai jābūt tādai, ka mēs beidzot spētu vienā balsī pasludināt evaņģēlija labo vēsti un spētu kopīgi svinēt mūsu jaunās dzīves Kristū dievišķos noslēpumus.”

1990.gada 20.oktobrī Kungs teica: „tavas dedzīgās lūgšanas un upuri, ko tu mīlestībā Man pienes, spēj izmainīt gaidāmās nelaimes un dabas katastrofas, tu vari remdēt Mana Tēva kvēlojošās dusmas; Dievs tās var mazināt, un Viņš to var darīt, pateicoties tavām lūgšanām; tu vari izrotāt Manu Baznīcu; tu vari sapulcināt Manu Tautu zem Mana Vārda, lai svinētu Dievkalpojumu ap vienu altāri…”

Jau ilgi pirms pāvesta Franciska sacītā, Jēzus teica 1988.gada 19.aprīlī: „kāds Man būs prieks, kad redzēšu jūs pulcējamies pie Viena Altāra un kad ap to pašu Altāri jūs kopīgi slavēsiet Mani; kad redzēšu jūs atzīstam savas kļūdas, nožēlojam savu dumpīgumu un atceroties Manu Mīlestību uz jums, citam citu mīlot, kā Es mīlu jūs; bērni, esiet pilnīgi!”

Un kādu dienu (14.10.1991.) Jēzus izsaucās vēl spēcīgāk: „vienojieties! pulcējieties kopā! visi kopā piesauciet Manu Vārdu! kopīgi konsekrējiet Manu Miesu un Asinis! nevajājiet To, Kurš ir Ceļš! zemojieties un noliecieties, lai spētu vienoties un pagodināt Mani; jūs runājat par Garu, bet nerīkojaties Garā; jūs runājat par Ceļu, bet esat pirmie, kuri To aizšķērso! – cik gan maz jūs Mani pazīstat…

jūs piesaucat Manu Vārdu, bet slepkavojat Manus bērnus starp svētnīcu un altāri; patiesi Es jums saku: tas viss jums tiks atgādināts Tiesas Dienā; vai jūs spējat paskatīties Man acīs un patiesi sacīt „Esmu izlīdzis ar saviem brāļiem”? vai varat patiesi teikt: „es neesmu sevi atdalījis no brāļiem, kuri ir zem Tava Svētā Vārda; esmu izturējies pret viņiem kā pret līdzvērtīgiem”?  kad tu iesniegsi Man savu lietu, Es tev sacīšu tieši acīs: „aizej no Manis, jo tu pret saviem brāļiem neesi izturējies kā pret vienlīdzīgiem, tu ik dienas esi slepkavojis Manu Miesu; kur gan ir tava uzvara? kamēr Es cēlu, tu Manis uzcelto postīji nost; kamēr Es pulcināju kopā, tu izdzenāji; kamēr Es vienoju, tu šķēli!”

tomēr arī šodien, ja tu nāc pie Manis tāds, kāds esi, Es varu tevi dziedināt, Es varu tevi pārveidot, un tu Mani pagodināsi;”

Ja mēs paliekam sašķeltības grēkā, kā tad mēs varam sagaidīt, ka Kristus Miesa būs atpazīstama mūsos, ja  mēs to esam noveduši līdz tik nožēlojamam stāvoklim? Mēs kļūsim kā nedzīvi vai kā kapakmeņi, ja vien nesāksim rīkoties saskaņā ar Kunga vārdiem. Kļūsim kā pilnīgas Vienotības Ikonas rīkojoties tā, kā Viņš saka.

1987.gada 30.jūnijā Kungs teica: „Vassula, Manas Miesas pašos dziļumos, Manā Sirdī ir ieurbies šķēpa asmens; tas tur atrodas vienmēr, bet Es vēlos, lai šķēps no Manis tiktu izņemts; pagodini Manu Miesu, nesot Mieru, Vienotību un Mīlestību;”

Jēzus bieži izmanto šo metaforām bagāto valodu. Agrāk vai vēlāk, Viņšman arī paskaidro, ko tas nozīmē. Viņš man lika saprast, ka šķēpa asmens simbolizē mūsu sašķeltību. Tas nepārtraukti ir Viņa Sirds dziļumos, kas nozīmē Baznīcas sirdī. Un Kungs pauž Savu gribu. Viņš saka:„Es vēlos, lai šķēps no manis tiktu izņemts…” Jau aizritējuši 26 gadi kopš man tika dots šis vēstījums, un šķēpa asmens joprojām ir Viņa Sirdī.

Vēlāk (14.11.1991.) Jēzus vēstījumā teica: „Es jūs atstāju ar vienu Baznīcu, bet tūlīt pēc Manas aiziešanas, tik tikko biju paspējis pagriezt jums muguru, lai dotos pie Tēva, jūs jau sākāt postīt Manu Namu! jūs to nolīdzinājāt līdz ar zemi! Un Mans ganāmpulks tagad klejo pa labi un pa kreisi…cik ilgi lai Es vēl dzeru no jūsu sašķeltības Biķera? no ciešanu un posta Biķera?”

Tomēr, lai kā arī Baznīca necīnītos, lai sasniegtu Vienotību, mūsu sašķeltība turpināsies un nebūs nekāda progresa, kamēr nebūs vienošanās par vienu Lieldienu datumu, lai šos svētkus svinētu kopā. Jau gadiem ilgi Kristus ir lūdzis Saviem ganiem noteikt vienu Lieldienu datumu un Viņš ir apsolījis, ka ja tas tiks izdarīts, Viņš izdarīs pārējo, lai mūs visus vienotu dažādībā.

„Es uzņēmos uz Sevis jūsu vainas; Es samierināju jūs ar Tēvu un atdevu par jums Savu Dzīvību – ko gan vēl vairāk Es būtu varējis darīt?”(20.01.1992.)

„Tagad Es īpašā veidā vēlos uzrunāt tos, kuri ir zem Mana Vārda un kalpo Vienotībai un Mieram; Es jūs lūdzu – nāciet pie Manis kā bērni un raugieties Manī, kad atbildēsiet uz šiem jautājumiem:brāļi, vai esat darījuši visu, kas ir jūsu spēkos, lai aizsargātu Manas Miesas vienotību?” (10.03.1990.)

„brāli, vai Es vēl vienu sezonu lai paciestu tās sāpes, ko esmu pacietis gadiem ilgi? vai arī šoreiz tu man dosi atpūtu? vai Man vēl vienu sezonu jādzer no jūsu sašķeltības Biķera? vai arī tu beidzot dosi atpūtu Manai Miesai un Manis dēļ svinēsi Lieldienas vienoti ar saviem brāļiem?nosakot vienotu Lieldienu datumu, tu remdēsi Manas Ciešanas, brāli, tu priecāsies Manī un Es tevī; un Es daudziem atvēršu acis.”(14.10.1991.)

Kādu dienu (27.10.1987.), kad biju teikusi un atzinusi Kungam, ka esam zem Viņa Autoritātes, bet, ka organizētajā Baznīcas sistēmā kristietis pieder pie kādas no konkrētajām kristiešu kopienām, Viņš teica:„Manās Acīs visas tās ir vienādas; Es nekad neesmu vēlējies, lai Mana Miesa būtu sadalīta; jūs, cilvēki, esat no Manis atdalījuši locekļus! jūs esat sprieduši tiesu pār Manu Miesu, jūs esat izkropļojuši Mani…”

Es turpināju Viņam sakot: „bet vai es nevaru teikt, ka esmu pareizticīgā? Es esmu pareizticīgā.”

Viņš pacēla balsi saucot: „Pareizticīgie! Katoļi! Protestanti! jūs visi piederat Man! Manās acīs jūs visi esat Viens! Es jūs nekādā veidā nešķiroju;”

Acīmredzami varam teikt, ka daudzi nav ņēmuši nopietni šos Kristus vārdus… Cik ļoti gan mēs varam būt maldos un sabojāti. Neskatoties uz evaņģēlija aicinājumiem palikt vienotiem, neskatoties uz Svētā Gara mudinājumiem, mūsu sašķeltība turpinās.

Ņemot vērā joprojām esošo sašķeltību, jāatzīst, ka mūsu cilvēcīgā daba pastāvīgi darbojas pretēji Dieva nodomiem, mūsu ego un mūsu stūrgalvība ir līdzīga faraona stūrgalvībai, kā arī mūsu lepnums vai mūsu bailes. Mēs visi esam kļuvuši nelokāmi kā dzelzs stieņi, kas ignorē Svētā Gara vaidus, kurš mums lūdz noliekties pazemībā un mīlestībā, lai mēs varētu vienoties. Mēs esam paši sevi iemūrējuši katrs savā valstībā.

Trūkst mīlestības, saka Jēzus. Šī sašķeltība ir virzībapretēji Kristus gribai. Lai cik ļoti daži no mums vēlētos pasaules acīs parādīties kā uzticami, lai cik daudz „ Esi sveicināta, Marija”, dažāda veida veltīšanās un Kyrieéléisonmēs būtu sacījuši, tam ir maza nozīme. Mūsu pretošanās īstenot dzīvē nevis savējo gribu, bet Kristus Gribu vienojoties ap vienu Altāri, ir zīme tam, ka esam nodevušies bailēm un nepaklausībai. Tik ilgi, kamēr mūsu sirds neaizdegsies mīlestībā uz Kristu un ar Svētā Gara Uguni, mēs paliksim kā izkaisītie sausie kauli Ecehiēla vīzijā. Vienotība atnākstikai tad, kad katrs no mums patiešām sāks mīlēt Jēzu Kristu.

Tāda attieksme, kas nenes augļus, un bezdarbība, kas kavē vienotību, ir pretēja Kristus lūgšanai Tēvam, kad Viņš teica: „Lai visi būtu viens Mūsos, kā Tu esi Manī un Es Tevī, lai pasaule ticētu, ka Tu mani sūtīji” (Jņ.17, 21). Pat vēl vairāk, ja mēs neko nedarām, lai Baznīcai tuvinātu vienotību, bet paliekam klusi, mēs būsim kā kapakmeņi lielā kapsētā.

Lūgsim par katras Baznīcas vadītājiem, lai viņi sapulcinātu visus Kristus Mistiskās Miesas locekļus un ar Svētā Gara palīdzību, lasītu laiku Zīmes, kas mūs aicina uz Vienotību ap vienu Altāri, daloties ar vienu Biķeri un vienu Maizi, un lai mēs visi kopīgi vienā balsī pasludinātu, ka ir viens Kungs, viena ticība, viena kristība un viens Dievs, kas ir visu Tēvs pār visiem, ar visiem un visos (Ef.4, 6).