2011.gada 4.septembris

Vispirms sirsnīgi sveicinu ikvienu svētceļnieku. Vēlos pateikties organizatoriem, kuri divus gadus strādājuši, lai sagatavotu šo notikumu. No visas sirds ceru, ka šī lūgšanu tikšanās „mūžīgajā pilsētā” būs svētība mums visiem un visai Baznīcai, to iedvesmojot un iedrošinot turpināt iet pa vienotības ceļu. Kādā no vēstījumiem Jēzus teica:

„Šodien Mani ļoti dziļi aizkustina ikviens Manas radības smalkjūtības pilnais solis, lai atjaunotu Manu grūstošo Namu; par katru soli pretim vienotībai Debesīs valda vislielākais prieks; ikviena lūgšana, kura tiek veltīta Manas Miesas atjaunotnei, mazina Mana Tēva dusmas; Es izleju Savas svētības pār katru tikšanos, kuras laikā Manā Vārdā tiek meklēta vienotība.” (05.10.1994.)

Mūsu Kungs mūs tādejādi ir aicinājis, lai mēs dedzīgi lūgtos par izlīgumu starp brāļiem. Dievs mūs šeit sapulcinājis no dažādām baznīcām un ar dažādu priekšvēsturi, lai sadzirdētu Svētā Gara vaidus, kurš skubina mūs uz vienotību. Būs neiespējami sasniegt vienotību, ja ikvienā no mums nenotiks radikāla sirds pārmaiņa. Augsta līmeņa sarunas, tādas kā teoloģiskas diskusijas, protams, ir nepieciešamas, tomēr vienotība dažādībā var tikt sasniegta tikai tad, ja mēs, vienkārši kristieši, atveram savu sirdi Svētā Gara žēlastībai, ja nomirstam paši sev un pazemīgi ļaujam sevi piepildīt mīlestībai un sapratnei.

Izlīgums ir mīlestības auglis, tomēr to var iegūt tikai tad, ja esam pārliecināti, ka vienotības neesamība ir pretēja Dieva gribai, jo ar to tiek noliegta mīlestība. Izlīgumam nepieciešama pazemība un patiesa sirds atgriešanās, lai apskautu viens otru un sniegtu Kristum mūsu pilnīgo nodošanos.

Mēs esam šeit, lai liecinātu par labu gribu, nevis nesaskaņu. Esam šeit sapulcināti, lai piedzīvotu kaut ko tīru un liecinātu par mieru un žēlsirdību vienam pret otru. Miera veidotāji, kā to saka Raksti (Jēk.3:18), strādājot miera labā, sēj sēklas, kas dos augļus svētumā.  

Vienotība būs visā tās dažādībā. Tas, kas mūs šķir, nav kaut kas ārkārtīgi liels un nepārvarams. Kungs vēlas labo gribu un noliekšanos pazemībā un mīlestībā. Tā ir atslēga uz vienotību un Viņš vēlas, lai mēs to lietotu. Mums jālūdz par tiem, kuri rada šķēršļus vienotībai un nevēlas to saskaņā ar Kunga prātu, jo viņi pretojas Dieva Gribai un dara smagu grēku paliekot sašķelti. Lūk, ko mūsu Kungs teica:

„Apzinieties sašķeltības smagumu un to, cik neatliekams un steidzams ir Mans aicinājums, cik svarīgs ir Mans lūgums. Vienīgais, kas Man vajadzīgs šķēršļu salaušanai, ir mīlestība.” (20.10.1991.)

Vēstulē kolosiešiem ir rakstīts: „ Pirms viss tika radīts, Viņš bija un Viņš satur visu vienotībā. Tagad Baznīca ir Viņa Ķermenis. Viņš ir tās Galva.” (Kol.1:17-18, tulkojums no citāta angļu valodā.)

Galva, kā saka Raksti, Kristus, aicina mūs nostiprināt Viņa Ķermeni, to saliedējot. Viņš saka, ka mēs esam sakropļojuši viņa Ķermeni un tas vairs nedarbojas kā veselīgs Ķermenis. Tātad Ķermenis, Baznīca, nevar iebilst un sacīt Galvai: „Vai tu tur augšā joprojām esi? Kāpēc tu tur joprojām esi? Vai tad tu neredzi, kā mēs paši varam gudri un saprātīgi valdīt? Mēs esam pieņēmuši savus likumus un mēs staigājam saskaņā ar likuma burtu. Kas attiecas uz vienotību, tā nenotiks šajā laikā, kā tu to vēlies, bet kaut kad nākotnē." Vai to mēs sakām Galvai? Vai tādā veidā mēs pasludinām Kristu? Kungs teica Savā vēstījumā: „Nolieciet savu galvu, lai viņi redzētu Manu Galvu, klusiniet savu balsi, lai jūs sadzirdētu Manu Balsi.” Ja Viņš katram no mums ir teicis, „noliec savu galvu”, tas ir tāpēc, ka mēs esam pacēluši savu galvu pāri Viņējai. Kad Viņš saka, „klusini savu balsi, lai tu sadzirdētu Manu Balsi”, tas ir tāpēc, ka mēs atsakāmies dzirdēt Svētā Gara vaidus. Tāpēc šajās dienās kopīgi pasludināsim, ka ir viens Kungs, viena ticība, viena kristība un viens Dievs, kurš ir Tēvs visiem, pāri visiem, caur visiem un visos. Vienotība nāks tikai tad, kad mēs sāksim mīlēt Jēzu Kristu.