2011. gada februārī Vassula saņem savu „Trešo Zelta Medaļas balvu par starpreligiju mierīgas līdzāspastāvēšanas veicināšanu”.

2011. gada 19. februārī Vassula Rīdena, Semi Karloss un es no Atēnām devāmies uz Daku, Bangladešā. Vēlāk, Doā, mums pievienojās arī Alberts un Valērija Milleri. Dakā ieradāmies 2011. Gada 20. Februāra rītā. Lidostā mūs sagaidīja Dulīps De Ganskīre, kurš palīdz Dakas Beth Myriam.

Drīz pēc mūsu ierašanās viesnīcā, mūs apsveikt ieradās Bangladešas budistu kopienas prezidents godājamais Sudhananda Mahatero, musulmaņu imams Mohammeds Mazharuls Islams, Sužits Kumars, budists, „Patiesas dzīves Dievā” starpreligiju grupas loceklis un Mirmals Kumars Čatharžī no hinduistu starpreligiju komitejas. Kā izrādījās, viņi visi bija mūs gaidījuši lidostā, tomēr mēs viens otru nebijām pamanījuši. Mēs visi saņēmām brīnišķīgas ziedu buķetes un bija ļoti liels prieks redzēt šos cilvēkus, kurus bijām satikuši ekumēnisko svētceļojumu laikā, viņu ierastajā vidē, Dakā. Man bija liels pārsteigums, ka cilvēki ir gatavi piecos no rīta braukt uz lidostu, tomēr man paskaidroja, ka šāda rīcība viesmīlīgajiem aziātiem ir ļoti raksturīga – viņi jūtas pagodināti, ka Vassula atkal atgriežas viņu zemē.

Uz Daku Vassulu, kura ielūgumā tiek dēvēta par „Dieva vēstnesi, māsu Vassulu Rīdenu, „Patiesas dzīves Dievā” dievišķo sūtni”, ierasties bija uzaicinājis godājamais Sudhananda Mahatero. Gala pasākumu 2011. gada 23. februārī vainago ķēnišķīgās Tai ģimenes dāvātas Budas tēla inaugurācija, kurā kā goda viesis ir piekritusi piedalīties arī V.E. Šeikha Hasina, Bangladešas premjerministre, kā arī vairāki ministri.

Uzzinājis, ka Vassula apmeklēs Daku, imams Mohammeds Mazharuls Islāms bija nācis klajā ar aicinājumu apmeklēt viņa pilsētu Mimansingu, lai vietējā mošejā tiktos ar musulmaņu garīdzniekiem. Vassula, savukārt, izteica vēlmi apmeklēt salēziešu klostermāsas, kā arī Kulunas ciematā izveidoto Beth Myriam.

20. februārī, pēc ilgā lidojuma, mēs atpūtāmies, bet pēc tam devāmies uz Banani 27 – māju, kurā trīs gadus bija dzīvojusi Vassulas ģimene, un kurā pirmo reizi Vassula bija sastapusies ar savu sargeņģeli Danielu.

Māja, kurā trīs gadu garumā dzīvoja Vassulas ģimene.

Pēc tam mēs devāmies uz Dakas Beth Myriam. Visu iespējamo vecumu bērni pacietīgi sēdēja pie galda, gaidot pusdienas. Uz mani viņu disciplinētība atstāja ļoti spēcīgu iespaidu, bet ne mazāku iespaidu atstāja skaistais smaids visu sejās. Šie bērni nāk no neaprakstāmi nabadzīgām ģimenēm, kas dzīvo kaimiņos esošajos graustu rajonos.

Jēzus 2002. gada 27.  martā ir nodiktējis brīnišķīgu vēstījumu: „cel Mūsu Beth Myriam mājas it visur, kur vien tev ir iespējams. Pacel nospiesto un palīdzi bārenim, aizsargā Mani, paglāb Mani no padibenēm, dod Man patvērumu un pabaro Mani. Atvieglo Manu nastu un nogurumu, iedrošini Mani. Viss, ko darīsi vienam no Maniem vismazākajiem brāļiem, tu būsi darījusi Man… Es svētīju visus, kas atbalsta Manu dzīvību – lai viņi arī turpmāk ir tikumu un mīlestības pilni. Es esmu ar jums.”  

Beth Myriam bērni

Vassula banglas valodā pavaicāja: „Vai garšo?” un bērns pamāja „jā”.

2011. gada 21. Februārī, pirmdienā, tūlīt pēc brokastīm mēs devāmies uz kristiešu ciematu Kulunu.

Spilgtas krāsas tērpos apģērbto bērnu dejas.

Vassula ar Kulunas bērniem.

Kulunas iedzīvotāju vārdā Vassulu sirsnīgi sveica Ksavjē Pereire.

Ksavjē sagaidīšanas uzruna

Pēc tam mēs devāmies uz „Patiesas dzīves Dievā” skolu, kura 2006. Gadā tika paplašināta. Līdzās skolai atrodas arī sv. Jāzepa kapela.

„Patiesas dzīves Dievā” skola Kulunā

2011. gada 22. Februārī septiņos no rīta mēs devāmies uz ziemeļiem, uz Mimensingu, kas atrodas četru stundu brauciena attālumā no Dakas. Mums pievienojās arī Sužits Baruā. Pie pilsētas robežas mūs sagaidīja imams Islāms, kurš savā mašīnā mūs pavadīja līdz lielākajai Mimensingas mošejai.

Mošejā mūs gaidīja tikšanās ar musulmaņu garīdzniecību, viņu vidū – arī ar galveno dimamu Mulanu Abul Haku. Vassula ar viņu sasveicinājās arābu valodā, par ko imāms bija ļoti pārsteigts. Arābu valoda, kuru garīdznieki bija apguvuši, lai lasītu Korānu, darīja šo sarunu daudz personiskāku. Tikšanos bija organizējis imams Islāms, kurš ir bijis mūsu svētceļojumos. Līdzās mošejai atrodas internāts diviem tūkstošiem zēnu un jauniešu, kas apgūst islāmu.

Tikšanās ar musulmaņu garīdzniekiem

80.os gados Vassula un viņas vīrs Pērs kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem nedēļas nogalēs ne reti devās pie salēziešu klostermāsām uz pusdienām. 1987. gadā Vassula viņām uzdāvināja gleznu, kuru šajā reizē māsas iznesa parādīt arī mums.

Salēziešu māsu priekšniece māsa Šanti (pa kreisi) Tēvs Roberts Mankins un Vassulas gleznotā glezna

Tālāk imams Islāms mūs aizveda uz Mustaficas viesnīcu, kur sapulcējušies musulmaņu garīdznieki pacietīgi gaidīja Vassulas uzrunu. Klātesoši bija arī vairāki baptistu mācītāji un kāds septītās dienas Adventistu pāris. Tikšanos tulkoja budists Sužits Barua. Līdz ar to tikšanās bija augstākā mērā ekumēniska un Vassula tās laikā runāja aptuveni pusstundu.

Tikšanās Mustaficas hotelī

Metjū Mitra no Baptistu baznīcas bija sagatavojis jautājumus, kas attiecas uz Vassulas tikšanos ar sargeņģeli Danielu. Vassula paskaidroja, ka tikšanās ar eņģeli ir bijusi pārdabiska. Viņa pastāstīja garīdzniekiem par trīsdesmit trīs pasaulē esošajām Beth Myriam – ar ticību vien nepietiek, ir svarīgi arī pabarot nabadzīgos.  Pēc tam kopā ar musulmaņu garīdzniekiem mēs tikām aicināti uz pusdienām ķīniešu restorānā.

Kopā ar musulmaņu garīdzniekiem restorānā.

Pēc pusdienām mēs devāmies atpakaļ uz Daku.

2011. gada 23. Februārī mēs devāmies uz Budas tēla inaugurācijas ceremoniju un Zelta Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Pie tempļa bija izvietots ne mazums drošības sargu, jo uz pasākumu gatavojās ierasties arī V.E. Šeikha Hasina, kura pēc reliģiskās piederības ir musulmane. Pasākums notika Darmaraikas klosterī –ar Taizemes karaliskās ģimenes atbalstu klostera pagalmā tika paredzēts atklāt Bangladešā vislielāko Budas statuju, kuras augstums sasniedz 14, 6 m. Uz atklāšanas ceremoniju bija ieradušies 11 valstu pārstāvji un aptuveni 2000 vietējo iedzīvotāju.

Vassula kopā ar god. Sudhanandu

Vassula līdzās ārvalstu amatpersonām

Once the Prime Minister arrived the programme started with a Bangladesh dance and a Thailand dance. The program also started with people from the different faiths to say a prayer. The Imam Islam sang a prayer from the Koran in Arabic, and Duleep had been asked to read from the Holy Bible. However, they didn’t have one there so Duleep asked Vassula what to say. There was only a few minutes before he would go up on the stage, and this was really urgent. Vassula asked God to help her write some words in a rush. This is what she wrote and Duleep read out:

Pēc premjerministres ierašanās uzsākās oficiālā daļa: Bangladešas un Taizemes deju programma, kurai sekoja dažādu reliģiju piederīgo izteiktas lūgšanas. Imāms Islāms dziedāja lūgšanu no Korāna arābu valodā, bet Djulīps lasīja fragmentu no Bībeles.

Djulīps

Sekoja Sabera Hoseina Čovduri ievadruna, kurai sekoja industrijas ministra Dilipa Baruā, policijas priekšnieka ģenerāļa Suvira Songmeta, reliģijas lietu ministra, kā arī  Tasanavīdī Miankerona, Taizemes karalistes vēstnieces Bangladešā un citu uzrunas.

Premjerministre, V.E. Šeikha Hasina

Tālāk premjerministre pasnieca Atiš Dipankāras Zelta miera prēmiju un Visudhanandas Mahatero zelta miera prēmiju tiem, kuri ir snieguši savu ieguldījumu miera vēsts izplatīšanā pasaulē.

Kā pirmā tika aicināta „Dieva vēstnese” no Grieķijas Vassula Rīdena – viņa saņēma Atiša Dipankāra zelta miera medaļu par starpreligiju mierīgas līdzāspastāvēšanas veicināšanu.

V.E. Šeikha Hasina apliek Vassulai ap kaklu zelta medaļu, kā arī pasniedz rakstu.

Zelta miera medaļa

Balvas saņēmēju vidū bija arī Phans Vannamītī no Taizemes, Hi-Žeongs no Korejas un Phrasru Sankharaks Noosongs Upasamo no Taizemes.

Pēc premjerministres aizbraukšanas mēs tikām aicināti pusdienās, bet pēc tam sapulcējāmies uz statujas atklāšanas ceremoniju.

Pēc tam Vassula tika aicināta uzrunāt sapulcējušās amatpersonas un pārējos interesentus.

Vassulas runa gala ceremonijā Bangladešā 2011. gadā

Pēc uzrunas Vassula devās atpakaļ savā vietā. Viņai līdzās sēdošas policijas ģenerālis Suvira Songmeta izteica savu atzinību un sajūsmu par viņas teikto, un palūdza, vai viņš varētu saņemt viņas uzrunas tekstu.

Oficiālās programmas noslēgumā mēs tikām aicināti uz balvas saņēmējiem īpaši paredzētu pieņemšanu Dubani viesnīcā.

Vassula līdzās Taizemes vēstniecei Bangladešā V.E. Tsanavadī Miancareonai

Man prātā nāk Rakstu fragments no Jāņa evaņģēlija: „Man ir arī citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.” (Jņ 10, 16)

Lai Dievs svētī visus organizatorus un tos brīnišķīgos cilvēkus ar kuriem mēs sastapāmies šī ceļojuma laikā. Šajās neaizmirstamajās dienās es kļuvu par Bangladešas cilvēku neparasti sirsnīgas viesmīlības un labestības liecinieci. Šī nabadzīgā valsts ir tik bagāta savā garā!

„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu lasītāja ASV

Džordžija Kleimsone