True Life In God - Vassula Ryden arrow Saraksts pēc alfabēta

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Oda Vissvētākajai Trīsvienībai (Tēvs).
2003. gada 3. februāris
Vassula, visus Manus brīnumus sludini katrai tautai; nevainība un godprātīgums pieņems Mani ar atvērtām rokām un gūs labumu no Maniem brīnumiem; Man ir jāpāraudzina Savi ļaudis, lai viņi iemācās pagodināt Tēvu, Dēlu un Svēto Garu; Man ir viņiem jāmāca, kā parādīt cieņu Mūsu Godībai un Varai, Mūsu Žēlsirdībai un Labumam, Mūsu brīnumiem un zīmēm; tieši tādēļ Man viņi no jauna ir jāiemāca meklēt Manu Svēto Vaigu un To pazīt; kad jūsu pamati brūk – vai Es lai neiejauktos? vai neesat lasījuši, ka Es nekad neesmu pārtraucis darboties?2 noticēt, ka Es vairs neesmu tāds pats kā sendienās un vairs neapveltu Savu radību ar pārbagātām dāvanām, ir viskaitīgākā no herēzēm! ikviens no Manis paveiktajiem darbiem ir godības un majestātiskuma pilns; Mani Darbi ir cildeni, un tie, kurus šie darbi iepriecina, pareizi dara, ka pievērš tiem savu skatienu; Mana ziņnese, pēc sava Ķēniņa pavēles steidzies pierakstīt šo Odu, nosaucot to par
     „Svētās Trīsvienības Odām”;
kad būsi to pierakstījusi, dari to zināmu ikvienai pilsētai un novadam, un pagodini Mūs; tagad tevi uzrunās Tēvs …
(Pirms tam runāja Jēzus Kristus.
Tēvs:)
radība, neraudi un nesēro, bet priecājies un esi līksma! kad tavs Radītājs dzied tev dziesmu, neliec pacelties Viņam pretim sērīgām gaudām; tā vietā atver savu sirdi Manai Gaismai un Godībai, lai tās tevi majestātiski izdaiļo; neaizver arī ausis savam Karalim, kurš no Debesīm izlej pār tevi šo bagātību; Tas, Kuru tu uzskatīji par neaizsniedzamu un neredzamu vai arī par apslēptu būtību, tagad tev kalpo! priecājies šajos Žēlsirdības laikos un esi līksma! ak, tik ļoti mīlētā Cilts! kādēļ gan tu esi atļāvusi sevi tik lielā mērā pārņemt postam un sabrukumam un novest tevi līdz tādam stāvoklim? saki Man, kādu labumu Es esmu saņēmis no tavām rokām? kad Mani ļaudis vaid un sten zem nospiestības smaguma vai arī kliedz, ciezdami no ienaidnieku varmācības, neviens pat neiedomājas pavaicāt: „kur ir Dievs, Kurš liek izskanēt līksmības pilnām Odām?” neviens neatzīst, ka būtu aptraipījis savas rokas bezdievībā; radība, tu pati notiesā savu dzīvi! šai Manai Odai ir jāieved tevi grēku nožēlā un Manis atzīšanā; lai arī tu esi miesa un asinis un esi veidots no zemes, Es tevi esmu apveltījis ar Savu Garu un radījis tevi pēc Sava Attēla;
daudzi no jums tagad ar neticību jautā: „kā gan šī apslēptā būtība, kura ir pārāka par ikvienu būtību, kā gan šis absolūti neaptveramais un neizprotamais Dievs mūsdienās var atklāties tik pārdabiskā veidā un tik tiešā veidā runāt caur kādu, kurš arī, tāpat kā mēs, ir tikai pīšļi un pelni?” tā kā jūs nevarat pārspēt Mani, tad Es Savā transcendentajā Gaismā un zināšanās esmu vēlējies veltīt Savas Odas šai paaudzei, kurai tik izmisīgi ir vajadzīga pestījošā palīdzība, atklādams Sevi tieši šādā veidā …
un tā Es esmu brīvs, lai jums dziedātu un atgādinātu jums par jūsu īstajiem pamatiem un izcelsmi; Es dziedu jums, lai jūs stiprinātu un mierinātu, lai pārsietu salauztas sirdis un darītu jūsu sirdīs brīnumus; visām mutēm Mana Oda būs tik salda kā medus, tā būs kā mūzika jaunā vīna svētkos; tā kā esmu visa Radītājs un esmu visu būtņu esamības cēlonis, tad Es esmu visur, un neviens nevar par Mani sacīt: „Dievs neizpauž sevi šādā veidā;” kā gan jūs spētu teikt šādus vārdus, būdami tumsībā? tā vietā tagad palecieties priekā un palūkojieties cauri savai tumsībai, jo kurš gan ir Man līdzīgs? Es Esmu Tēvs; Es Esmu tavas dvēseles Liturģiskā Himna; Es Esmu Gaismu izstarojošais Dievs;
Raksti saka: „svētīgi ir tie, kuriem šķīsta sirds, jo viņi Dievu redzēs;” Vassula, šodien ikviens redz tik tālu, cik ir spējīgs redzēt, bet Es jums visiem saku – arī jūs visi varat tikt ieskaitīti Manu svēto pulkā un būt starp tiem, kuri spēj Mani ieraudzīt, ja vien atļausiet Manam Svētajam Garam iziet jums cauri un satriekt visas jūsu nešķīstības; tad, kad būsiet iemantojuši šķīstību, jums tiks dota žēlastība ieraudzīt Mani;
ak, paaudze, jau no iesākuma Mēs tevi esam radījuši pēc Mūsu Pašu Dabas, sacīdami: „radīsim cilvēci pēc Mūsu Tēla un pēc Mūsu līdzības;” bet, kā jūs paši zināt, velns savā skaudībā un naidā uz Mani un jums ir licis jums sastapties ar Nāvi; tomēr Ziema ir pagājusi, un Pats Pavasaris ir atnācis uz šīs zemes, lai jūs atbrīvotu un vēlreiz ietērptu Savā Godības pilnajā un Dievišķajā Skaistumā; no kā gan vēl jums būtu jābaidās?
 - tagad nāciet jūs visi, kas ilgojaties pēc Manis, un pulcējieties Man apkārt; nāciet un ieklausieties šajā Odā, kura plūst no Debesu Krātuvēm …
svētīgs ir tas, kurš Mani apskauj, mūsu savienībā Es viņu stiprināšu … šodien Es iznāku no visaugstākajām Debesīm, lai jūs aicinātu un jūs kļūtu vienoti ar Mani; Es sevi atdodu jums, lai jūs iepazītu Manu lielumu un Manu Dievišķību, – tā ir pārdabiskā vienotība starp Radītāju un Viņa radību; Līgavainis, Kurš ir arī jūsu Karalis, aicina jūs salaulāties ar Viņu; kā līgavainis, kurš iznāk no savas zeltītās laulību ceremonijas telts, mirdzēdams kā saule Savā žēlsirdībā un dzirkstīdams gaismā, Es iznāku no Debesīm, lai ieaicinātu jūs Savas Sirds Zeltītajā istabā, pie Savām Krūtīm un Savā Mīlestībā;
tu, kas nekad neesi izpratis Manas Dievišķās Mīlestības dziļumus, nedz arī to, ka Mana Sirds ir tava laulību gulta, nāc un mācies Manu valodu … Es aicinu tavu smalko dvēseli baudīt Manu saldumu; Manas ilgas, un Es vēlos piemetināt, ka arī Manas slāpes ir izglābt tevi un pacelt tevi, lai tu uzkāptu Debesīs, kurām tu piederi;
Mans īpašums, nāc pie Manis, ienāc Manas Azotes Zeltītajā Istabā, un tur Es tavai dvēselei dāvāšu žēlastību ieraudzīt Manu Svēto Vaigu;
mīļotie, sadzirdēt Mani nozīmē atdzimt, bet ieraudzīt Mani nozīmē būt; vai var būt labāka dāvana, ko tev kāds sniedz, kā mūžīga svētlaime dzīvē, kura ir pavadīta kopā ar Mani un kas turpināsies arī mūžībā? Savas Žēlsirdības Bezdibenī Es spēju jūs nomazgāt no ikviena traipa un šķīstīt jūs no visiem jūsu grēkiem, lai jūs saņemtu Manu mantojumu …
lai jūs būtu pienācīgi izdaiļoti un iesmaržoti un lai jūs būtu cienīgi ienākt Dieva Laulību Istabā un salaulāties ar Viņu, Man ir jūs jāpārveido, lai jūs būtu līdzīgi rīta zvaigznei, pilnmēnesim un varavīksnei, kas atspīd mirdzošajos mākoņos; kad Mans Svētais Gars ietērps jūs krāšņās drānās, jūs būsiet kā mirru pušķītis, kā rozes pavasarī; kad jūs būsiet ietērpti Pašā Kristū kā kāzu tērpā, Godības pilnībā, un būsiet gatavi nākt pie svētā altāra 1 un, Dievišķās Žēlastības vadīti, sastapties ar savu Līgavaini … tad, Mans īpašums, Es jums dāvāšu spēju ieraudzīt Manu Dievišķo Vaigu; lai arī vēl virs zemes, jūs jau būsiet Manī; saņēmusi spēju redzēt Mani, jūsu sirds uz Dievišķās Mīlestības un Ticības spārniem pacelsies Debesīs, Dievišķajā Gaismā; tur jūs aptversiet, ka Tas, Kurš stāv jūsu priekšā Savā neizsakāmajā un godības pilnajā Skaistumā, nav neviens cits kā jūsu Radītājs un Līgavainis; un tad, izbrīna un sajūsmas pilni, jūs sauksiet uz Mani:
„kāds Valdnieka spēks! kādu bijājamu majestātiskumu piedzīvo mana sirds! visas radīšanas Noslēpums, ak, Debesu jātniek, Brīnuma Tēls, Visdaiļākais! pat mēness spožums nobāl Tavas Godības priekšā, mans Kungs; Tava krāšņā stāva priekšā zvaigznes šķiet netīras; nav neviena, kas būtu līdzīgs Tev, nav neviena, kas būtu spējīgs sacensties ar Tevi, Tu esi safīriem klāts, un Tava Godība nav salīdzināma ne ar ko; salda ir Tavas Balss melodija, un uz Tavas Mēles ir medus un piens; dziļi Tavās Acīs ir divi žilbinoši gaismas stari … bet kā gan es esmu ticis uzskatīts par cienīgu ienākt Tavā Ķēnišķīgajā Istabā, ak, Valdniek? kā gan esmu ticis uzskatīts par cienīgu saņemt šādas privilēģijas un būt tik ļoti svētīts, ka esmu pavisam drīz ticis savienots ar Visvareno Dievu? mana dvēsele tagad ir prieka pārpilna; šeit Tu esi, stāvot uz zeltītā baldahīna, kurš pārklāj Tavu Troni, un majestātiski aicini mani, necienīgo, tuvoties Tev; trīcošu sirdi un nespēcīgs, Tava Dievišķā Skatiena ievainots un pilnīgi uzvarēts, es aizmirstu pasauli šī brīnumainā skata priekšā, kuru Tu Savā pāri plūstošajā Mīlestībā man dāvā; Savā Žēlsirdībā Tu esi izklājis manā priekšā ugunīgu ceļu, kurš ved manus soļus Tev pretim; tagad, piepildīta ar visdedzīgākajām ilgām būt kopā ar Iemīļoto, mana dvēsele kā ūbele steigsies ielidot Tavos apskāvienos un tajos izkust, izzūdot Tavā mirdzošajā Gaismā, pati kļūstot par gaismu;”
tad tavs Karalis, pāri plūzdams Mīlestībā, pielieksies pie Savas līgavas un maigi noglāstīs tās galvu, piekļaudams to Savām Krūtīm; Savā melodiskajā Balsī Viņš tev veltīs šos vārdus: „tagad Es esmu tevi cieši satvēris;” reizē ar šiem vārdiem no Manas Mutes izlīs mirdzošas gaismas stars un pārklās tevi …
„Es dāvāju tev Sevi, lai būtu tavs īpašums, un tu, būdama Manējā, atklātu Mani savas sirds dziļumos; iepazīsti Mani Manā transcendentajā Gaismā, un tad tu savukārt varēsi mirdzēt pār savējiem – līdzīgi kā Mozus vaigs spoži spīdēja pēc tam, kad viņš Mani bija uzlūkojis vaigu vaigā; nāc uz priekšu, pie Manis, un Es apmirdzēšu katru no tavējiem;”
ak, svētīts ir tas, kurš Mani apskauj, jo viņš būs kā uguns un vīraks kvēpināmajā traukā, viņš līdzināsies kalta zelta traukam, kurš Manas Majestātes spožumā ir izrotāts ar dārgakmeņiem; šis ir tieši tas mirklis, kuru Es esmu gatavojis jums katram jau kopš paša jūsu radīšanas brīža –
Laulību Istaba, kurā Es ievedu ikvienu dvēseli, lai tā piedalītos Manās Noslēpuma pilnajās Laulībās …
jums tiek atklāta šī godības pilnā Debesu parādība, lai jūs, skatīdami sava Trīsvienīgā Dieva varenību, tiktu svētīti un darīti par svētajiem; lai jūsu dvēsele priecājas Kunga žēlsirdībā;
un tagad Es saku Savai līgavai: „nebīsties, mīļotā, tu nemirsi, lai arī Mans Skatiens tevi ir ievainojis un licis tev justies nevarīgai, jo Es, kas esmu Dzīvība, tagad cieši tevi turu piekļautu pie Sevis un neļaušu tev aiziet projām no Sevis; vai redzi? ziema ir pagājusi, lietavas ir mitējušās, un uz zemes parādās pirmie ziedi – ir pienācis laulību ceremoniju laiks; vai nezināji, ka tu esi ķēnišķīgas izcelsmes un ka tavs Karalis ir tevi visu laiku gaidījis?
iemīlējies Savā līgavā, Es uzlūkoju Savu Roku darbu; tevī Es uzlūkoju Sevi, un redzētais Mani iepriecina; Es vēlreiz paskatos uz to, kura tagad ir Mans Īpašums, Mans Vīna kalns un Mans Dārzs; Es skatos Pats uz Savu sēklu, uz kaulu no Mana Kaula un miesu no Manas Miesas; Es uzlūkoju arī Manas lielās Mīlestības atstāto brūci, kura tev ir likusi uzkāpt visaugstākajās Debesīs, un Es priecājos, redzēdams šo ziedu,1 šo paliekošo zīmi, ko Mana Mīlestība ir tevī atstājusi … šī brūce ir apsolītās zemes zīme, tā norāda uz atrasto pērli, tā ir Manas pāri plūstošās Mīlestības, tavas augšāmcelšanās un tukšā kapa zīme;
tas, ko tavas acis redz sev priekšā, ir Tikums Savā Tronī; Manas Sirds iemīļotā un smaržojošā eļļa, Mana mīlestības pilnā draudzība darīs maigu tavu dvēseli un dāvās tai mierinājumu; beidzot salaulāta! tagad nāc Manos apskāvienos un uzlūko Manu Gaismu, Manu Sirdi, Manu Bagātību un Žēlsirdību – tas viss bagātina un spodrina tavu dvēseli, kļūdams varenāks par karaļiem un viņu valstībām; no šī brīža tavam vienīgajam mērķim vajadzētu būt Manā Klātbūtnē aizlūgt par citiem, lūdzot viņiem grēku piedošanu; esot vienota ar Mani, tu būsi piepildīta ar sapratnes garu un turpmāk liesi pār šo paaudzi Gudrības vārdus;
un tad, vēl arvien atdusēdamās Manos apskāvienos, rītausmā tu ar visu savu sirdi griezīsies pie Tā, Kurš tevi ir radījis; tu pateiksies Tam, Kurš tevi ir iesmaržinājis ar mirrēm; Manos apskāvienos un Manā tuvumā tu augsi krietna gribā un zināšanās; tu pārdomāsi visus Manus noslēpumus un arī eņģeļu bezkaislības Tikumu; laiku pa laikam Es tevi sūtīšu pasaulē, lai tu tai atklātu padomus un norādījumus, kurus esi saņēmusi no Manis; būdama veidota Manā Sirdī, tu iemantosi jaunu prātu; tev atklāsies Mana Griba, un tu zināsi, kas ir labs, jo Es būšu tavs vadonis; mēs būsim partneri, tādēļ pievienojies Man, lai mēs kopīgi nokāptu pazemes valstībā pie tiem, kuri grimst visdziļākajā bedrē, un tos atbrīvotu, un lai arī viņi iepazītu Mani, savu Dievu; vai redzi?
Es iemācīšu Savai dūjai pacelties Debesīs un doties pie tautām, lai tajās izplatītu Manu smaržu; tad, kamēr no tavām lūpām vēl arvien pilēs Manos apskāvienos saņemtais balzāms un mirres, tās dziedās Dievišķās Odas saviem pavalstniekiem, neskatoties uz viņu ādas krāsu vai rasi; tavas lūpas, klātas ar žēlastības rasu, dziedās veseluma un ticības melodiju, tās dziedās saskaņā ar Dievišķo Mīlestības un Pestīšanas Likumu, un šīs dziesmas skaņas pārklās ar balzāmu un mirrēm nākamos Valstības iedzīvotājus; tu viņus apgādāsi no Debesu apcirkņiem;
radība, Es tevi radīju, lai piepildītu tavu sirdi ar Savu maigumu un Dievišķo Mīlestību; Es esmu svaidījis tavu sirdi, dvesdams tevī Dievišķo Dvesmu, un esmu darījis tā, lai tā būtu spējīga uzņemt un paturēt sevī Manu cēlo Mīlestību un Maigumu, jo Mana Mīlestība ir labāka par dzīvību; Es nekad nevienai sirdij neliedzu prieku, kas nāk no Manis; kad jūs nepretodamies esat uzņēmuši savā sirdī Mani Pašu, tad garīgais mierinājums tajā iespiežas tik dziļi, ka jūsu sirds gūs arvien lielāku labumu no Mana Maiguma, Manas Mīlestības un Dievišķības, – ar mīlestības stīgām tās vedīs jūs uz dievbērnības ceļa, lai valdītu kopā ar Mani, jūsu Karali; kad jūs valdīsiet kopā ar Mani, jūs tiksiet apklāti ar Manas Godības skaistumu, bet eņģeļi un viss Mans Debesu Galms ietīs jūs Mana Veseluma apmetnī un pacels jūs kā kvēpināmo trauku, kas pilns ar vīraku, lai pasaulē izplatītos tā smarža;
bet ja Es atrodu remdenu sirdi, tad, lai arī cik daudz Mīlestības un Maiguma tajā ir bijis piedzimstot, šī sirds nekad nespēs gūt labumu no Manas Klātbūtnes; tā līdzināsies ieplaisājušam traukam, no kura tajā ielietais šķidrums sūcas ārā; lai arī kā kāds cenšas to piepildīt, tas arvien iztukšojas un paliek sauss … ticības trūkuma dēļ šādai sirdij beidzot tiek liegts prieks, kādu ir pazinuši Mani svētie, jo tā ir devusi priekšroku pasaulīgām lietām un Manu garīgo bagātību vietā ir izvēlējusies mantisku greznību; šīs sirdis, lai arī tikušas piepildītas ar Manu Klātbūtni, pamazām Mani zaudē – tāpat kā šķidrums, kas sūcas laukā pa trauka plaisām; un Sātans, nejuzdams nekādu pretestību, apņem šādu sirdi ar savu tumsu;
tomēr jūs, kas vēl nekad neesat nenobaudījuši Manu saldumu un vienmēr esat gulējuši rūgtākajā žultī, celieties tagad un nāciet uz priekšu, jo ir tikai viena godība, viens iepriecinājums un viens neizsakāma prieka mirklis, kurš var kļūt mūžīgs, ir tikai viens valdzinājums dvēselei – ieraudzīt un nobaudīt Mani, jūsu Dievu;
jā, Vassula, todien, kad Es atklājos tev žēlsirdības pilns, tava dvēsele zaudēja apziņu; kamēr tu raudzījies Manī, likās, ka zeme zem tavām kājām sagrīļojas, kad Mans Skatiens apstājās pie tevis, tu biji pilnīgi apburta; Mana parādīšanās dāvāja tev jaunu prātu un jaunu dzīvi, un Mana maiguma pilnā saruna ar tevi saderināja tevi ar Mani; Mana smarža, ar kuru Es tevi svaidīju, ieveda tevi Manu eņģeļu un svēto procesijā, to vidū, kuri apdzīvo Manu Klātbūtni, lai kopā ar viņiem tu dziedātu pateicības himnu, pasludinātu visus Manus brīnumus un zīmes, mīlētu Manus Debesu Pagalmus – vietu, kurā mājo Mana Godība;
Mans draugs! Tas, Kurš reiz sacīja: „lai tevī ir gaisma”, Tas, Kurš piepilda visas lietas, Pats nebūdams to ierobežots, Viņš tevi aicina atspēkot visu, kas ir ļauns; šodien tavs Karalis, Radītājs un Līgavainis aicina tevi uz Mielastu; Mana ķēnišķīgā pavēle dāsni ir apveltījusi ar autoritāti Manus eņģeļus, liekot tiem iet no Ziemeļiem uz Dienvidiem un no Austrumiem uz Rietumiem un pulcināt jūs kopā, lai pasludinātu, ka Trīsvienīgais Dievs ir nolēmis neizsakāmā veidā pārveidot Savu radību; šie eņģeļi ir Manas Valstības Sliekšņa sargi;
šīs būs dienas, kurās tavai dvēselei ir jāsagatavojas un jāsapošas savam Līgavainim; Es atklāju Savas Bagātības un Savas Valstības Spožumu, un Savas Majestātes Godību, kas jums pieder, lai jūs gūtu tajā iepriecinājumu; kā jau sacīju – Es nonāku virs šīs zemes kā Līgavainis šajās tumsības, posta un bēdu, spaidu un lielu nemieru dienās, kurās dēmoniem ir dota vaļa staigāt apkārt, kur vien tiem labpatīk un pievilt ne tikai grēciniekus un tos, kuru sirdis nav šķīstas, bet arī izredzētos; ak, svētīgā atjaunotne, ak, svētīgā pārveide! šodien vēl gūstekņi, bet rīt jau brīvi …
patiesi Es tev saku: ja vien tu atvērsi savu sirdi Manai Gribai, tad arī tu pievienosies procesijai kopā ar Maniem eņģeļiem un svētajiem apkārt altārim; šādā veidā tu tiksi ievesta Ķēniņa apartamentos, un aiz tevis ies Manas Valstības Sliekšņa sargi – eņģeļi un svētie, kuri vienā balsī sauks:
„vārti, paceliet savas palodas un atverieties jūs, mūžsenās durvis, lai ienāk līgava! Godības Karalis un tautu Valdnieks, Kurš valda mūžīgi, viņas Iemīļotais gaida Savu līgavu;”
pārkāpusi Karaļa Slieksni, tu ieraudzīsi, ka stāvi Godības Karaļa, tavas dzīves Cietokšņa un Visdaiļākā Klātbūtnē; Viņa emblēma ir Cildenums un Uzticība; tavs Līgavainis, sēdēdams uz Sava Ķēnišķīgā Troņa, ar mirdzošu zelta Zizli Rokā, tērpies Godības drānās, ar zeltu un safīriem klāts … kāds iespaidīgs un bijību iedvesošs skats … dzirdēdams tevi nākam, Viņš pacels Savu Vaigu un, kvēlodams majestātē, sacīs:
„nāc pie Manis un saņem Mani tā, kā Es saņemšu tevi; Savos apskāvienos Es tevi izdaiļošu ar diženumu un cēlumu; tu tiksi ietērpta Manis tuvā pazīšanā un Manis, sava Dieva, godā un cieņā, Es greznošu tavu dvēseli un darīšu to pilnīgu; tagad tev ir jāpiedalās mūsu garīgo laulību ceremonijā, Dievišķajā Savienībā, kurā tu saņemsi neizsakāmas svētības, kas pārsniedz jebkādu svētlaimi;”
ja vien jūs būsiet atvērti Manai Gribai, tā arī notiks; paaudze, tavu acu priekšā Es nolieku Savu Mīlestību, un, lai arī Mana Mīlestība pārsniedz cilvēcisko sapratni, nāc un apstājies uz mirkli, un pārdomā, un saproti, ka Es esmu gan Dievs, gan Tēvs; runādams Es nelietoju sastingušus formulējumus, jo tas nav veids, kā Es veidoju svētos un mocekļus; Mana saldmes pilnā saruna ar tevi nes sev līdzi tikumus un ticību; Es nerunāju Savas Odas ar zobenu pie sāniem, Mani Dievišķie Noslēpumi ir pievilcīgi, un tie tev tiek atklāti ar līksmības eļļu; lai arī Es esmu redzējis tavu grēcīgumu un pazīstu tavas dvēseles nožēlojamību, Es tomēr neesmu novērsis no tevis Savu Vaigu, bet Savā Mīlestībā tevi pieminu; labums un laipnība ir tie ceļi, kurus Es esmu izvēlējies tev, jo Mani ceļi ir Mīlestība un Patiesība; Sava Svētā Vārda dēļ Es, meitiņ, esmu atdzīvinājis tavu dvēseli un esmu piedevis tavas vainas; tev līdzās Es esmu licis Tikumu un Veselumu, lai tie kļūtu par taviem prieka pilnajiem ceļabiedriem; lai tu, mīļotā, staigātu Manā Klātbūtnē un priecātos ar Mani dzīvo zemē, Es tev esmu piedāvājis iespēju iemantot Gudrību un labprāt ietērpis tavu miesu Savā transcendentajā Gaismā;
ir rakstīts: „svētīgs ir tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj Sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos;”1 patiešām – tas, kurš ir ticis aicināts, vairāk nav viens; tie, kuri agrāk ir bijuši vieni, tagad ir Manī un ir svētīti – viņi ir atteikušies no pasaules, no saviem draugiem un radiniekiem, viņi ir nošķīrušies Manas Godības dēļ; (Mani ļoti pagodina cilvēki, kuri atsakās no sevis, dzīvodami pasaulē, kurā tiem visapkārt ir tik daudz kārdinājumu; tie, kuri labprātīgi pagriež muguru ļaunajam un dāvā Man savu brīvo gribu, izrāda Man lielu cieņu);2
         - Es paglābju Savā Dievišķajā Gaismā visus tos, kuri ir Manī; -
jūs visi, kas Manis bīstaties, nāciet klausīties Manās Odās! vai jūs kādreiz esat dzirdējuši, ka Es kādreiz būtu aizmirsis parādīt Savu Žēlsirdību, vai arī ka Manas dusmas būtu pārspējušas Manu Maigumu? viss, ko Es daru, tiek paveikts uzticamībā un taisnībā;
tavu ienaidnieku acu priekšā Es tevi esmu ietvēris Savos apkampienos, Vassula; kauns tiem, kuri tev uzbrūk, kauns tiem, kuru sirdis pilda mežonīgas dusmas un kuriem skauž, ka ar Savām Acīm Es esmu tevi uzlūkojis un piepildījis tevi ar gaismu; viņus sadusmo tas, ka Es vedu tevi Savās Pēdās un iečukstu tavās ausīs Savas Mīlestības pilnās Odas, – tas viņiem šķiet pietiekams iemesls, lai tev uzbruktu; bet tevi Es esmu darījis līdzīgu gazelei, kas lēkā pa kalniem un ir brīva, tavu sirdi Es esmu veidojis līdzīgu lilijai, kas brīva no raizēm; Es esmu apveltījis tevi ar Savām svētībām un pacēlis tevi no pīšļiem, dāvādams tev paliekošu vietu Savas Sirds Zeltītajā Istabā; bet tavi ienaidnieki kādu dienu dzers paši no sava rūgtā biķera, kas pilns ar indi;
tagad atļauj Maniem Vārdiem tevi mierināt, lai tie nāk kā remdinošs balzāms pār tevi; pieliec tagad savu ausi un saņem Manu dziesmu; Ķēnišķīgā Cieņa ir uzlūkojusi tevi vēl pirms tavas dzimšanas,1 lai parādītu tev un caur tevi Manu Godību un ceļu uz Manu Valstību, šo brīnumaino ceļu! kopš tā laika Es esmu kļuvis par zvaigžņu gaismu tavas dvēseles naktī un saulesgaismu dienā … Manai Visvarenajai Rokai netrūkst līdzekļu, kādiem apdāvināt tevi, un tomēr tavi ļaudis2 ir ignorējuši Manas dāvanas un vērtējuši Mani pēc sava mēra …
Es valdu saudzīgi un ar lielu iecietību, lai apgaismotu un mācītu, Es pārpilnībā izleju svaidījuma eļļu pār Savu izredzēto galvām, likdams tiem pravietot un runāt noslēpumus, kuri mācītajiem un gudrajiem ir bijuši apslēpti; jums, kas vēlaties darīt ļaunu, iznīcināt un mocīt dvēseli, kuru Es mīlu un izrādu tai labvēlību, kuru esmu piepildījis ar noslēpumainiem izteikumiem, cēlām dziesmām un ķēnišķīgām odām, jums Es saku: jūs sodīs jūsu pašu ļaunums; šiem varmākām Tiesas Dienā Es atgādināšu viņu kaunpilnos grēkus;
Es esmu Valdnieks pār tavu garu, un nevienam nekad neizdosies tevi satricināt; Mūsu maiguma pilnās sarunas ar tevi tupināsies, liekot izvirst tavā sirdī spēcīgiem avotiem, un kopīgi, Mana mīļotā, mēs izplatīsim Manu smalko smaržu visapkārt pasaulei, iesmaržodami citu pēc citas visas tautas; tādēļ cilvēks var teikt: „ziema ir pagājusi, lietus sezona ir garām, un zemi sāk izrotāt ziedi;” vai redzi? tieši tādēļ Es tevi ieskāvu Savā Sirdī, kurā tu vari saņemt Manus mierinošos glāstus; bet gaidi un ieraugi, cik daudz vairāk mierinājuma par katru pret tevi izdarīto vardarbību tu no Manis saņemsi Debesīs, Manā Valstībā! viss ir ticis izmērīts … Manas Sirds Ķēnišķīgajā Istabā Mana nardu eļļa turpinās iesmaržināt tavu sirdi, un tas rūgtais gaiss, kuru tev lika elpot tavi apsūdzētāji, ātri izgaisīs, ļaujot tavu prātu piepildīt klusumam un mieram; tad, aromātisko smaržu mierināta, tu nekad neatstāsi Manu Ķēnišķīgo Sirdi, nekad … vairāk kā jebkad tu piesaistīsi sevi Man, patiesajam Dievam;
tagad pasaki Man, kur tu atpūtīsies dienvidū?
Es atdusēšos Tavas Sirds Zeltītajā Istabā.
tagad pasaki Man, iemīļotā, dari Man to zināmu, kur tu atdusēsies vakarā?
Es atdusēšos Tavas Ķēnišķīgās Sirds Zeltītajā Istabā…
un kur tu atdusēsies visu savu atlikušo dzīvi?
Es atdusēšos Tavas Ķēnišķīgās Sirds Zeltītajā Istabā… Kungs, Tēvs, Līgavaini un cilvēkus Mīlošais, es iesakņošos Tavā Sirdī. Es sekošu Tavas Ķēnišķīgās Sirds pēdās, kurās ejot, cilvēks kontemplācijas laikā, raugoties Tevī, aizmirst pats sevi…
Kungs! Tava Mīlestība cilvēcei ir kā Liturģija. Visuvarenais Valdniek, Savā Žēlsirdībā Tu ietini mani Savā mirdzošajā Gaismā, tā izkliedējot ne vien tumsu, bet arī netikumu…
Visuvarenais Dievs, Tu, kas visu pasauli turi Savā Plaukstā, es esmu ne tikai pārsteigta, bet arī pilnīgi satriekta, kad Tu, neņemot vērā jebkādu neatbilstību, piemērojies man un man līdzīgajiem! Tā vietā, lai patrenktu mani, Tu Savā Mīlošajā Laipnībā pārklāj manu dvēseli ar kāzu dāvanām, kuras izplūst no Debesu apcirkņiem.
Tad Savā pāri plūstošajā Mīlestībā Tu savienojies ar mani garīgā, Dievišķā laulībā, tu man ļauj nobaudīt Tavu skūpstu smaržu, kura pārspēj mirru, vistīrākā vīraka un jebkādu citu aromātisku smaržu. Tad mana dvēsele, dusēdama Tavos apskāvienos, saka ikvienam: „arī tu vari saņemt šīs pašas žēlastības un nepelnītās dāvanas, ja vien izlem nodzīvot savu dzīvi Dievā. 
Arī tu vari sēdēt Viņa Klēpī, pieglaudies pie Viņa Ķēnišķīgās Sirds, cieši pieķēries Viņa smaržīgajām Drēbēm un baudīdams Viņa apskāvienu, vari gremdēties dziļās pārdomās un izzust Viņa neizsakāmā Skaistuma kontemplācijā...
Tava dvēsele tiks paēdināta Viņa Svētlaimē, kas ir pārāka par jebkuru citu iepriecinājumu, saldumu un godību;”
Pateicoties Viņa labvēlībai, man ir atļauts uzcītīgi apgūt Dievišķā Alfabētu…
jo šī ir Mana maigā Mācība, Mani Dialogi; Doktrīna un Dialogi, kuriem jātiek mācītiem visai cilvēcei; Es vēlos jums visiem atgādināt Savu valodu un mācīt jūs atkal no jauna; cilvēka sirdij ir jāmācās kas tāds kā šīs Odas, jo Manā Ķēnišķīgajā Sirdī dus Patiesības svētīgā jēga un Gudrība;
(Šī plašā vēstījuma pierakstīšana aizņēma vairākas dienas.)


2 Jņ 5, 17.
1 Altāris var tikt saprasts arī kā laulību istaba.
1 Zieds šeit nozīmē „brūci”.
1 Ps 65, 5.
2 Šī daļa, kura ir uzrakstīta iekavās, tika man nodiktēta tā, kā sarunājas tuvi draugi, kad viens no viņiem vēlas uzticēt otram kādu noslēpumu, sakot: „starp citu…”
1 Jer 1, 5.
2 Kādi no pareizticīgo hierarhijas.
 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009