|
2003. gada 6. janvāris
(Epifānijas svētki.)
Ļaujiet man slavēt savu Dievu par Viņa Labumu un brīnišķīgajiem darbiem, par visu to, ko Viņš mums ir darījis, un par lielo un maiguma pilno Žēlsirdību, kādu Viņš mums ir parādījis.
Viņš, Kurš paceļas pāri augstumiem, Kurš ir ietērpts ķēnišķīgā Spēkā un zaigojošos safīros, nekad nav atstājis mūs, Savus ļaudis, jo mēs esam kauls no Viņa Kaula, miesa no Viņa Miesas un elpa no Viņa Dzīvību devēja Gara…
Kā Raksti saka par Viņa Skaistumu:
„Viņa galva ir no vistīrākā zelta, Viņa matu cirtas līdzinās palmu lapām un ir melnas kā kraukļi;”
Viņa Acis ir kā tirkīza dzidrs ūdens, bet, kad Viņa skatiens krīt uz tevi, tava dvēsele pamirst, un tas savaldzina tavu sirdi, reizē to satriecot un ievainojot.
Viņam piemīt visneparastākās smaržas – kad Viņš paiet tev garām, vēja pūsma, kas nes sev līdzi Kunga smaržu un liek tai nolaisties pār tevi, pārsniedz jebkādu godību – šī tuvība pati par sevi līdzinās sarunai… Kad Viņš atver Savu Muti, lai izteiktu Vārdu, līdz ar to izplūst gaismas stars, kurš mirdz spožāk par jebkuru sauli. Šis stars izgaismo visu kosmosu un dāvā visam dzīvību. Viņš, cieņas pilns, soļo kā Līgavainis, kurš ir greznojies ar laulību vītni,1 un mana dvēsele priecājas jau par to, ka redz Viņu paejam garām… Un es izkūstu Viņa Gaismā…
ziediņ, tava Oda Mani ir savaldzinājusi; Es esmu apmierināts ar Sevi, redzot, ka Manu Roku darbs Mani slavē un pagodina;
Vassula, tu nekad nebūtu spējusi Mani pagodināt, ja Es nebūtu bijis savienots ar tevi; tu nekad arī nespētu paveikt šo darbu, kas pārsniedz tavas spējas, ja Es nebūtu bijis ar tevi savienots; jā, kādas spējas gan piemistu cilvēkam, ja tās viņam netiktu dotas no augšienes?
tādēļ tagad, meitiņ, ej un sludini tautām visu, ko Es tev esmu darījis, visu, ko tu esi redzējusi, kā sākumā Es izturējos pret tavām vainām un kā neizsakāmā veidā salaulājos ar tevi;
Es dažkārt apmeklēju zemi, lai apūdeņotu tās tuksnesi, Es lieku izplūst upēm, lai to mirdzošie ūdeņi apūdeņo laukus un audzē graudus; 2 tad tie, kuri vēlas ievākt ražu, to ēdīs un gūs no tās labumu, slavēdami Mani; tie, kuri atsakās savākt ražu, kamēr nav graudu, tie mirs… Mana Klātbūtne ir Dzīvība un Gaisma, Mana Klātbūtne ir Cerība un Pestīšana; paskatieties – Es esmu kā uzlecoša saule, kas pēc tumsas izstaro gaismu un dāvā to visiem tiem, kuri kā šakāļi dzīvo tumsībā; tā atspīd pār tiem, kuri dzīvo tumšas ēnas zemē, kuru, vēlēdamies noslēpt savus ļaunos darbus, paši ir padarījuši par tumsu;
Mana klātbūtne ir īpaši izteikta šajās „’patosa’ dienās” 3, jo jūs dzenaties pēc pasaulīgām ambīcijām, un tas jūs netuvina Man; tomēr te Es esmu, lūk, jūsu Dievs, pie jūsu sirds durvīm; lūk, te Es esmu, un kā tu, meitiņ, mēdz sacīt, mirdzu spožāk par tūkstošiem zvaigznāju kopā, lai apgaismotu jūsu soļus un vadītu tos pa miera ceļu; vai redzi? Mani ceļi nav cilvēka ceļi; Mana Klātbūtne ir Gaisma, un Mana Gaisma Tumsībai traucē; Tumsība patlaban karo ar Gaismu, un tā vēlētos, lai Gaisma izdzistu un jūs vairs neredzētu dienas gaismu; bet Es esmu kā mūžam mirdzoša Saule, kas nekad nenoriet, lai jūs visus ietērptu Manā Krāšņumā;
kā esmu sacījis jau iepriekš: tu, kas esi mielojusies no Manām ķēnišķīgajām Bagātībām, – ej un sludini tautām vēsti par Valstību, sludini tām, ka Es esmu jūsu Pestītājs, kurā mājo visa Godība, ka Es esmu jūsu Glābējs un cita nav neviena; ej un sludini pelniem, lai tie pārvērstos zeltā un atrastu savu brīvību Manī, kas esmu Gaisma; pastāsti viņiem, kā tu pati tiki noķerta un ieslodzīta būrī kā dūja, un kā Es Savā maigajā Žēlsirdībā nācu un salauzu sprostu, 1 un dāvāju tev brīvību; Es tevi atbrīvoju no ļaunā un svaidīju tevi ar Sava Skūpsta svaidījumu uz pieres un apzīmogoju tevi, darīdams par Savu īpašumu … ej un Manā Vārdā mierini un iepriecini Manu tautu, izpušķo Manus dārzus, dodama tiem patieso pestīšanas Atziņu; izgrezno Manu svētnīcu 2 sirdi; paaudze, Mana žēlastība tiek tev atklāta katru tavas dzīves dienu; tāpat kā Es atmirdzu pār visu cilvēci, lai ievestu to izlīgumā ar Mani un tuvāko, tāpat arī jūs, ja vien manī klausīsieties, mirdzēsiet savā vidū; Mana Vassula, Es esmu tavs Atbrīvotājs – caur šīm Odām Es esmu licis uzplaukt gan tev, gan arī citiem; jūs esat kļuvuši līdzīgi rozēm ūdeņu malā, kuras, kā saka Raksti: „izplata saldu vīraka smaržu; tā zied līdzīgi lilijai, izplatīdama savu smaržu sev visapkārt, tā dzied Man slavu, svētījot Mani par visiem Maniem dievišķajiem darbiem un sludina Mana Vārda diženumu!” 3tas ir tavs uzdevums; nebīsties to visu darīt Manā Vārdā, jo Es esmu savienots ar tevi; Mīlestība ir ar tevi un tev līdzās visās tavas dzīves dienās;
esiet vienoti;
ΙΧΘΥΣ
Es Esmu;
1 Pareizticīgo tradīcijā laulības laikā līgavainis un līgava ir greznojušies ar šādu vītni, kas ar lentas palīdzību viņus abus saista savā starpā.
2 Garīgie graudi – garīgā manna.
3 Kungs lietoja grieķu vārdu „pathos” – kaislība, kurš ir antonīms vārdam „bezkaislība”. „Pathi” ir daudzskaitlis un nozīmē kaislības.
1 Pašos pirmajos vēstījumos.
2 Kungs vēlas pateikt „dvēseļu”.
|
Saraksts pēc alfabēta 
