True Life In God - Vassula Ryden arrow Saraksts pēc alfabēta

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Svētais Gars jums atklās Rakstus.
2002. gada 13. septembris
(Pazīt un saprast Dievu, pamatojoties tikai uz Rakstiem, ir nepietiekami. Lai spētu Viņu iepazīt un izprast, cilvēkam ir jāiedziļinās pašā Dievā. Mēs sakām „nobaudīt Dievu”.)
jā, Man ir jāiegūst apveids jūsu sirds dzīlēs – tieši tāpat, kā jums ir jāpārveidojas Manos dziļumos;
bērns, Es esmu Jahve, un Es priecājos par iespēju apmeklēt tevi tavā nabadzībā; Mēs tev esam devuši brīvību, izvilkdami tevi no tumsības ielejas, lai tu dzīvotu Mūsu mirdzošajā Gaismā;
tagad apzinies, ka tu esi sava Karaļa rīcībā; vai tu apzinies, ka Es tevi esmu ietērpis Savā godībā, piepildījis tevi ar Savu mirdzumu, lai tu brīvi varētu staigāt Manos Ķēnišķīgajos Pagalmos? esi pašapzinīga, kad tu sarunājies ar Mani, un laimīga, pieņemot Manu labvēlību!
svētīgi ir tie, kuriem ir bērna sirds un kuri nešaubās ne par vienu no šiem Gudrības iedvesmotajiem Vēstījumiem un nekad arī nešaubīsies; viņi ir atvērušies žēlastībai un ieguvuši sevī Manu Gaismu; Tas, Kurš cilvēcei atklāj Sevi tik neizsakāmā veidā, ir neviens cits kā jūsu Radītājs, kurš caur Saviem Vārdiem ir daudzus ievedis atpakaļ patiesā dzīvē ar Mani;
Es esmu Tas, Kurš ir pārliecinājis tevi pacelt savas acis uz Debesīm un vairs negrēkot; Es atkārtoti esmu tev sniedzis pilnīgas zināšanas par Mani, lai, pazīstot Mani, tu saņemtu mantojumā arī Manu Valstību; Es nekad neesmu runājis ar tevi skarbi, bet esmu bijis pret tevi saudzīgs, lai arī tā nav bijusi šīs pasaules iecietība; Mani Vārdi saskan ar to, ko māca Svētie Raksti;
svētīgi ir tie, kuri ir pieņēmuši šo patiesību, Mani nepārbaudot, un tie, kuri nav bezatbildīgi izturējušies pret Manu vēstnesi, – viņi saņems pravieša algu; tu noteikti jau iepriekš esi dzirdējusi Manus vēstnešus runājam Manā Vārdā un esi arī redzējusi, kā tie, kuri viņiem netic, izturas pret viņiem kā pret viltvāržiem un apsūdz viņu misiju – tie grēko pret Mani, Kurš runā caur Saviem vēstnešiem;
kā jau iepriekš esmu uzsvēris – Es neesmu teicis neko tādu, kas būtu pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, bet visi Mani Vārdi saskan ar to, ko Es jau esmu tev devis, kaut arī izskatās, ka daudzi nav pilnībā iedziļinājušies Mana Vārda3 zināšanās; ja viņi būtu to darījuši, tie būtu pazinuši Manas šodienas Odas; tad viņi šajās Odās būtu ieraudzījuši Manu Tēlu, viņi ieraudzītu, ka tas neatšķiras no Mana Vārda, kas jums ir iedots; patiešām – lasot tikai Svētos Rakstus, neviens nespēj iedziļināties un saprast šo noslēpumu, ka Dievs runā uz jums, ka Viņš ir dzīvs un šajās dienās ir jūsu vidū;
lai izprastu Mana Vārda dziļumus, jums ir vajadzīgs kas vairāk; garīgās zināšanas var tikt iegūtas caur Svēto Garu, kurš jums apgaismo Rakstus; vai esat dzirdējuši par kādu, kurš lasa nakts tumsā, neiededzis gaismu? tikai iededzis gaismu, šis cilvēks spēs ieraudzīt vārdus un lasīt; bez gaismas tu neko neredzēsi, bez Svētā Gara, kurš ir pārāks par domu un spožāks par visām zvaigznāju plejādēm kopā, Manas Gudrības izteikumi Manā Vārdā paliks tev apslēpti; vienīgi Svētais Gars var dot nepieciešamo gaismu tavam prātam, lai palīdzētu tev saprast Debesu izteikumus; bez Svētā Gara Mani Vārdi tev var palikt aizzīmogoti un neizprotami; tādēļ arī tik daudzi neatpazīst Mani šajā Mīlestības Odā;
kā jau esmu teicis, Raksti atspoguļo Manu Dievišķo Tēlu; ja šodien jūs neieraugāt Mani šajās Odās, kuras Es jums dāvāju mīlošā Žēlsirdībā, tad vienīgi tāpēc, ka jūs vēl neesat pieredzējuši Manu maigumu, nedz arī nobaudījuši Manu saldumu; jūsu tā sauktās zināšanas jums traucē uzlūkot Mani; svētīgs ir Tas, Kurš ir atvēris Man savu sirdi un pieņēmis Mani sirds vienkāršībā, – viņam Manas Odas nebūs tikai vārdi vien, bet gan spēks, Svētais Gars un stingra pārliecība; un Es vēl gribu piebilst, ka jums, kas tām ticat, Manas Odas ir dzīvību devējs spēks;
radība, Es no jums visiem sagaidu, ka jūs ieraudzītu Mani – tieši tādēļ jau kopš pirmās dienas, kad jūs esat ienākuši esamībā, Es neesmu mitējies jums atklāt Savu Mīlestību; vai Es kādu dienu no jums sadzirdēšu: „lai ir slavēts Dievs, jo Viņš mums ir parādījis Savu bezgalīgo Žēlsirdību un atļāvis mums nobaudīt Savu Labumu; ja Viņš mūsu sirdīm nebūtu atklājis Savu Svēto Vaigu, mēs būtu kā tie, kuri domā, ka spēj Tevi iepazīt, pateicoties vienīgi savām laicīgajām zināšanām un studijām; Tavi dārgumi, Kungs, paliek apslēpti izglītotajiem ar visu viņu erudīciju, tiem, kuri uzskata, ka ir iepazinuši Tavus noslēpumus un garīgās lietas, lai gan patiesībā viņi Tevi nemaz nepazīst;”
Es tevi esmu mācījis vērst savas domas vienīgi uz Debesu lietām, lai tu uzplauktu, un Es tev esmu rādījis, kāds ir tavs jaunais „es”; ar lielu prieku Es esmu sludinājis visai pasaulei, neuzlūkodams cilvēka vaigu un nešķirodams; Mans kā Tēva nodoms ir izgreznot Savu radību un atjaunot to, pārvēršot jūsu dzīves nemitīgā lūgšanā; tad kādēļ gan visa šī kņada ap Manu Vārdu? kādēļ jūs atļaujat sev zaudēt mieru un pakļaujaties pasaules diktētajiem noteikumiem? jūsu dievišķajai realitātei būtu jābūt Trīsvienīgajam Dievam, bet jūsu dzīve būtu jākoncentrē uz dievišķajām iedvesmām, tai jābūt labi apslēptai Manā Dēlā Jēzū Kristū;
vai kāds spēj pats saviem spēkiem atklāt Manus bezgalīgos Dārgumus? ja viņam netiks dota iekšēja apgaismība, viņš paliks tumsā; Es atkārtoju: svētīgi ir tie, kuri tic Maniem Žēlsirdības pilnajiem Aicinājumiem, jo viņi saņems Manu draudzību un Manu tuvību;
kas ir kristīgo zināšanu un pravietojumu Avots? tas ir Svētais Gars, Kurš māca un izmanto visus līdzekļus, lai pārveidotu un atjaunotu Manu radību; pajautājiet tiem, kuri ir iekrituši miegā un noliedz pravietojumu iespēju jūsu laikmetā, vai tie ir sapratuši Rakstus un to izteikumus;
Es esmu svaidījis praviešus, lai tie sludinātu Manus Vārdus līdz pat Laika beigām, Es viņus esmu apveltījis ar Elijas garu – vai neesat lasījuši, ka „citi pravieši nāks viņa vietā?”1
ikviens, kurš labprātīgi Man ir atvēris savu sirdi un atļāvis Man pilnībā to pārņemt, ir ievācis dzīvības ražu; viņam Raksti ir kļuvuši par neaizzīmogotu un dievišķu odu, par dzīvo Vārdu, par Dieva redzējumu, par dvēseles dievišķo ietērpu; šī apgaismība, kas nāk no Manas Klātbūtnes viņā, iedibina viņa sirdī Manu Valstību; ikviens noslēpums, kurš līdz šim ir šķitis apslēpts, tiks atklāts, un Raksti kļūs jūsu ausīm par skanīgu un labi sadzirdamu dziesmu; tas esmu Es, jūsu Līgavainis,1 kurš iznāk laukā no Saviem Ķēnišķīgajiem Pagalmiem, lai saskaņā ar Savu mīlestības pilno nodomu pievērstu jūsu sirdis Man;
apzinies, ka tava paaudze pastāvīgi Mani apvaino un ka ļaunais gars to māca paklausīt visam, kas ir pretrunā ar Manu Mīlestības Likumu, kurš izplūst no Dievišķās Patiesības; šī ļaunā paaudze tiek katra vēja nesta un staigā pa katru Sātana izlikto sānceļu; tagad Mans Dēls un Es esam jums visiem devuši plašas iespējas nožēlot un atgriezties, jo Mēs esam līdzjūtības un žēlsirdības pilni, bet, ak vai … tik daudzus no jums ir pievīlusi jūsu pašpaļāvība …
ir rakstīts:2 „stūrgalvīga sirds beigās ņems sliktu galu, bet tas, kurš mīl briesmas, tajās ies bojā;” mūsdienu pasaule piedāvā jums daudz iznīcības veidu, tādēļ labāk piekļaujieties Man, Kas esmu jūsu Vairogs, un sakiet: „kritīsim Kunga Rokās un ne cilvēku rokās, jo cik liela ir Viņa Majestāte, tāda ir arī Viņa Žēlsirdība;”3
ak, ļaunās tieksmes, neskatoties uz šiem brīdinājumiem un Odām, zemes iedzīvotāji nenožēlo savus grēkus, neatsakās no tiem, un tikai nedaudz ir to, kuri seko Manas Mīlestības Likumam un dara to, kas Man ir patīkams; Es nemitīgi noliecos pie jums no Saviem Debesu pagalmiem, lai tevi, paaudze, izvilktu no muklāja; Es esmu sūtījis pie tevis Savus vēstnešus, kuri ir bijuši iesmaržoti ar izsmalcinātu vīraku un eņģeļu sagatavoti nest uz saviem spārniem Manas dievišķās Odas; tie, kuri nobaudīja Manus Vārdus, izvēlējās pareizo virzienu; cik spoži viņi mirdzēja pēc tam, kad bija baudījuši Manus Vārdus – tos, kuri ir saldāki par medu viņu mutēs! visu šo gadu garumā Es esmu gatavojis un klājis dāsnu garīgās barības mielastu; ticība un tikums bija Manis izklāstītā Mīlestības tēma; Patiesības dēļ Es tevi, paaudze, esmu piecēlis ar Savu Zizli, bet vai tava sirds kaut reizi ir sajutusi aizkustinājumu? salda ir šīs cēlās Odas melodija, bet vai jūs to esat sadzirdējuši? vai neesat dzirdējuši, kā Es vēršos pie jums katra personīgi ar Manas līksmības eļļas svaidīto Mīlestības tēmu? vai neesat sapratuši, kā visu šo gadu garumā Es esmu jūs svaidījis? apklustiet uz mirkli, apdomājiet un saprotiet, ka Es esmu Majestātē un Spožumā ietērptais Dievs;
bēdas vienaldzīgai sirdij un neticīgai, jo tāda sirds Manā Dienā nesaņems Manu aizsardzību; bēdas jums, kas esat zaudējuši vēlēšanos pastāvēt tikumā un taisnīgumā, ko gan jūs iesāksiet, kad atnāks Kungs? kas jums būs sakāms Kunga Dienā? vai jūs spēsiet panest smago pārbaudījumu ar Uguni?
patlaban jūs miesā un dvēselē esat piesaistīti šai pasaulei; Sātans savās nevaldāmajās dusmās jūs neatlaiž, bet gan tur jūs ieslodzītus savos pazemes cietumos, lai neļautu jums, kas esat pakrituši, nožēlot un atgriezties; viņa plīvura pārklāti, jūs esat kļuvuši par viņa spēļmantiņu; nožēlodami grēkus, jūs salauzīsiet savas važas un padzīsiet projām ļauno garu pulkus, kuri mīt jūsos un rēgojas pār jūsu nožēlojamo dvēseli;
savā nožēlojamībā jums pietrūkst gribas un spēka pārvarēt jūsu ienaidniekus un nomest miesas važas, kuras jūs piesaista šai pasaulei; šodien, šajos Žēlsirdības laikos Es jums kā dāvanu piedāvāju žēlastību – tas arī ir atalgojuma ceļš, kurš ved jūs pie Manis;
- Es piedāvāju nest jūs uz Saviem pleciem jūsu atveseļošanās laikā;
- Es jums dāvāju mieru un atpūtu, jo kopā ar Mani jums nenāksies nedz pārstrādāties, nedz arī jūs pagursiet;
- Es jums dodu Savus eņģeļus, kas ar neizsakāmu maigumu pārsies jūsu brūces, ko jūsu dvēselei nodarījušas pasaules kaislības; viņi jums palīdzēs atveseļošanās laikā, viņi jūs atgriezīs dzīvē, atjaunojot jūsu sakropļoto dvēseli jaunai dzīvei Manī;
- Es jums dāvāju vietu Savā Sirdī un Gudrības doto zināšanu bezdibeni, kurā jūs uzplauksiet; kā līgavainis, kurš dāsni apdāvina savu līgavu, kas ir savaldzinājusi viņa sirdi, Es jūs bagātīgi apveltīšu ar nenovērtējamām dāvanām; tad Es tev izteikšu Savu Mīlestību, turēdams tevi Savās Rokās, Mana līgava, un dziedot tev Savas Odas par radīšanu un par to, kā tu esi ienākusi esamībā; Es tev atklāšu noslēpumus par to, kā bija, pirms radās zeme, pirms dzima daba … kamēr Es aplidošu tavu dvēseli, tu sacīsi Gudrībai: „mana Māsa!”; jā, Es tevi atbrīvošu kā putnu no cilpas un kā gazeli no slazda, ja vien tu esi gatava pievērsties Man un, nožēlodama savus grēkus, atzīt Mani;
- Es tev dāvāju Manis paša sacerētas balādes un īpašu žēlastību būt tikai Manā Klātbūtnē, divvientulībā ar Mani;
- Es dāvāju tavai dvēselei žēlastību vienmēr būt brīvības pilnās attiecībās ar Mani; kā tēvs, kurš ar labpatiku noraugās sava dēla attīstībā un izaugsmē, Es raudzīšos kā ērglis, lai tevī tiktu uzcelta Mana Valstība;
- Es tev dāvāju to, ko tu dēvē par nepieejamu un neaizsniedzamu; Es tev dāvāju to, ko Es vienīgais varu dāvāt, kaut ko tādu, kas ir nolikts tik tālu, ka nav cilvēkam sasniedzams, ceļu, pa kuru nav staigājuši sirdī lepnie, nedz arī kāds filozofs; ne zelts, ne kristāli savā vērtībā nespēj līdzināties tam, ko Es piedāvāju; to nevar nopirkt ne par kādu vistīrākā zelta vai sudraba daudzumu, nedz novērtēt pēc visaugstākās proves zelta, vai dārgāko oniksu vai safīru vērtības, jo Svētā Gudrība nevar tikt novērtēta; Es esmu vienīgais, Kam tā pieder, un Es to dāvāju ikvienam, kuram vēlos;
Svētā Gudrība ir apslēpta cilvēces acīm un tomēr godības pilna Savā krāšņumā, un Es jums to dāvāšu, ja vien jūs bīsieties grēka un bēgsiet no ļaunuma, ja vien jūs nožēlosiet grēkus un pārdomāsiet to, kas bijis aplams; un, ja jūs Man jautāsiet: „saki, Tēvs, saki man, no kurienes nāk Svētā Gudrība? kur ir rodama sapratne, ja tā atrodas ārpus ikvienas dzīvas būtnes zināšanām un ir apslēpta visai radībai?”, tad, Mans bērns, Es tev atbildēšu: „Gudrība? tā ir bijība Kunga priekšā; sapratne? sapratne ir izvairīšanās no ļaunā;” visiem cilvēkiem Es dāvāju Gudrību, un tad viņi dara galu tumsībai; Gudrība priecājas par iespēju nest dienas gaismā to, kas līdz šim ir bijis apslēpts, un viņi uzlūkos neredzamo skaistumu, kurš tagad ir kļuvis redzams godības pilnajā Gudrības Gaismā;
tādēļ atrodi prieku Manī, jo Mani principi ir cēli un šķīsti, un Es valdu ar lēnprātību un maigumu; Es ietinu žēlastībā tos, kuri nožēlo grēkus; Manī izraisa riebumu un pretīgumu jebkura ļaunprātība un samaitātība, bet Mans Gars atbrīvo visus, kuri atzīst savus grēkus, tā liekot pazust ļaunprātības pilnajiem ļaunajiem gariem;
Es neesmu šīs zemes valdnieks, Es esmu Taisnības Valdnieks, Mani spriedumi un tikumu diktētie noteikumi ir piepildīti ar majestātiskumu un diženumu, tomēr Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi; lai tavu sirdi piepildītu prieks un līksmība, Es atjaunoju tavu skatienu, lai tu pārliecinātos savām acīm, ieraugot Mani, savu Dievu; tad tu, bijības pilna, skaļā balsī sauksi uz Mani: „lai ir slavēts Trīsvienīgais Dievs, trīskārt Svētais! lai godināts ir Tas, Kurš ir pacēlis manu dvēseli un darījis pie manis lielas lietas! Svēts ir Viņa Vārds! es slavēju savu Dievu, Kurš ir atjaunojis manu neprātīgo dvēseli, lai ļautu manām acīm skatīt Tavu Vaigu; kā Ījabs es runāšu dziesmas vārdiem: „es biju grēkojis un pametis taisnīguma ceļu, bet Dievs mani nesodīja saskaņā ar manu grēku daudzumu; Viņš ir izglābis manu dvēseli no nogrimšanas kapa bedrē un ļāvis manai dzīvei ritēt Gaismā;” vai redzat, brāļi? vai redzat? to visu cauri gadsimtiem Dievs dara cilvēces labā – Viņš glābj dvēseles no pazušanas un liek pār mums gaiši atmirdzēt dzīvības Gaismai;”
Es tev ļaušu ieraudzīt tavu Dievu, Kurš tevi šodien uzrunā, – šo redzējumu tu nekad nespēsi aizmirst; šajā iepriecinājuma pilnajā kontemplācijā tavs dedzības pilnais gars, nožēlas pārņemts,1 sauks uz Mani:
„Mans Kungs, Tu zini, ka iekšēji es esmu satriekts, bet vienlaikus, Kungs, manī deg uguns; es uzlūkoju Tevi un iedegos dievišķā Mīlestībā, kura mani pamazām pārņem; Mirdzošā Saule, Tu mani, nejauku grēcinieku, esi pievilcis pie Sevis, ne mirkli nepadomādams, ka es varētu citu acīs mazināt Tava Zižļa vērtību; Tu manām grēcīgajām acīm esi ļāvis uzlūkot Savu Majestāti, Savu Skaistumu, kas pārspēj Tavu Eņģeļu skaidrību; kad es biju uzlūkojis šo brīnumu, Tu mani neizsakāmi ievainoji; nespēdams remdēt savas slāpes, es skaļi raudāju, un mana dilemma padarīja mani nožēlojamu; Tava Godības pilnā Klātbūtne mani valdzināja un iededza manī vēl lielākas ilgas tevi mīlēt un būt uz mūžīgiem laikiem savienotam ar Tevi; manas sāpes auga augumā, un es lūdzu Taviem eņģeļiem, lai viņi tās remdē, tomēr nākamajā brīdī es iedomājos – lai šīs sāpes paliek, lai šī uguns turpina mani dedzināt, lai šīs slāpes pēc Tevis, cilvēkus Mīlošais, aizdedzina visu manu būtni, lai Tavs dievišķais apmeklējums vairo manas slāpes, lai es alkstu pēc Tevis arvien karstāk;
Tavai Varai nav līdzīgas nevienas! Tu paskatījies uz mani, un mūsu acu skatieni sastapās – Tavas Acis mirdzēja spožāk par diviem dārgakmeņiem, un kā magnēti Tās mani pievilka; tad no Tavām Acīm parādījās divi gaismas stari un izgaismoja manu dvēseli, atmirdzot tajā tā, it kā tur būtu iesviesti tūkstošiem zvaigznāju – šī gaisma lika izgaist no manas dvēseles katrai tumsībai un nomāktības ēnai; apjucis no tā, ka pēkšņi biju saņēmis Tavas Žēlastības Gaismu, es jutu, ka Tava Godība miesai un asinīm ir nepanesama;
tad Tu man piemiedzi ar Aci, un es noģību; sajūta bija tāda, it kā man zem kājām ļodzītos zeme; Tavas Mīlestības izpausmes liek manai sirdij sajust vājumu, jo to, mans Kungs, manai nabaga dvēselei ir par daudz, lai tos panestu; vai kāds spēj izmērīt Tava Lieluma un neizsakāmās Varenības krāšņumu? kurš, uzlūkojis Jahvi, nav spēcīgā saviļņojuma dēļ zaudējis samaņu? tik pacilājoša Skaistuma priekšā es arvien jūtos bezspēcīgs ...”
radība, kura Mani tik ļoti iepriecini, saki Man – kam līdzinās šī pieredze, kad tu sevī atrodi Mani? ar ko var salīdzināt iekrišanu Visvarenā Dieva Rokās? kas tai līdzinās? Manas Sirds iemīļotā, saki Man, ar ko var salīdzināt to, ka, kontemplējot Mani, tu dzirdi savu Radītāju dziedam tev vienīgajai Odas un Balādes? ar ko var salīdzināt šo apziņu, ka Tas, Kurš tev dzied un Kurš dzīvo neaizsniedzamā Gaismā, turēdams visu Savās Rokās, vienlaikus mājo tavā sirdī, nebūdams tās ierobežots? kā ir būt nomazgātam Manos dzidrajos ūdeņos, iegremdējot sevi Manī?
tad esi labā noskaņojumā un dzīvo dievbijīgu dzīvi; nekas nevar līdzināties Manam Spožumam, un sarunas ar Mani atstās tevī neaizmirstamas atmiņas; Manis uzlūkošana remdē tavas slāpes, bet neļauj tām izzust visā pilnībā – kontemplācija drīzāk vairo slāpes; vienīgi Svētlaimības Redzējumā tava dvēsele var tikt veldzēta un apmierināta Manas Klātbūtnes pārpilnībā; bez Mana Žēlsirdības pilnā atbalsta, radība, tava dvēsele būtu novītusi vēl pirms piedzimšanas; bez Manas palīdzības tava dzīve būtu postaža, tā būtu sastingusi un pilnībā atšķirta no Manis, Dieva! ak, ja vien tava dvēsele zinātu, ar kādām briesmām tai ik dienas jāsastopas!
2 Vassula, atver visas savas spējas un absorbē Mani sevī;3
Ak, Svētītais Kungs, Tu esi Tas, Kurš nemitīgi apžilbina manu dvēseli, ieplūstot manī kā spožumā dzirkstījoša Upe, Tu dari gaišu manu dvēseli, likdams manā sirdī Gaismu, kurā es dzīvoju.
Es vēl arvien esmu kā bez valodas par Tavu izvēli – Tu esi savienojies ar manu dvēseli un licis Savu Garu manas sirds dziļumos.
Tu esi licis Rakstiem kļūt man par dzīvu Vārdu, Tu esi darījis Tos sadzirdamus manām ausīm un saprotamus manai sirdij un prātam, vārdus, ko izteikusi Dievišķā Dzīvība.
Tu esi darījis reālas nesasniedzamas patiesības, piemēram – Debesu valstību… Tu esi darījis sataustāmu Tavu Vārdu, ļaujot apzināties, ka Trīsvienīgais Dievs patiešām ir viens vienīgs Dievs, ka visas trīs Personas ir vienotas Būtībā, Spēkā un Zināšanās…
Tu esi darījis zināmus apslēptos nodomus, tos, kas bija noglabāti Tavas Mīlestības bezdibenī. Tu esi mācījis, ka arī mūsu miesas var būt spoži mirdzošas kā Tava Dievišķā Gaisma un savā būtībā vienotas ar Tavu Dēlu.
Tu manai dvēselei esi pilnībā ļāvis apzināties Tavu Klātbūtni, un kopš tā brīža Tava Draudzība ir ievainojusi manu sirdi, bet Tavs skatiens ir mani satriecis…
Sajūtas un Saprāts – kam gan jūs man esat vajadzīgi? Dievs, Tava Uguns ir mani iznīcinājusi, tā ir pārvērtusi pelnos manu „es”.
Es esmu nīcīga un man apkārt ir iznīkstošas lietas, tomēr Tu lauz dabas likumus, un Tava Roka ik dienas rāda jaunus brīnumus.
Tu aizdedzini ikvienu, kurš Tev tuvojas un dari to par liesmu, tomēr apsolīdams, ka viņš nepārvērtīsies pelnos…
Svētīgs ir tas, kurš ir spējis Tevi satvert un apkampt, – tikums un dievišķā Mīlestība būs viņa dienišķā maize.
Ak, Labais un Mīlošais Tēvs, Kurš ikvienu no mums aicini būt nešķiramiem no Vissvētākās Trīsvienības un caur līdzdalību Tās dzīvē kļūt par dieviem. Pateicoties šai žēlastībai, mums kļūst iespējams sasniegt Tava Dēla Jēzus Kristus Dievišķo cieņu.
Manas dvēseles Liturģija, manas sirds Katedrāle, Visuma smaržojošais Vīraks, nesaudzīgais loka Šāvējs, Dievišķā Oda, transcendentās Mīlestības Bezdibeni, Mirdzošais Kroni, mūsu dvēseļu Garīgā Smarža un trīskārt Svētā Gaisma,
es vairs nespēju izteikt nevienu saprātīgu vārdu… nedz arī slavu…
ak, Vassula, Es vēlos dziedāt jums visās jūsu dzīves dienās – atrodiet Mani savos dziļumos; savas sirds pašā vidū atrodiet Manu Valstību; atrodiet sevī Manu Varenību; tad pasaki Man, pasaki Man – kāds ir jūsu laikmeta lielais brīnums? pasaki Man! pasaki Man!
Mūsu laikmeta lielais Brīnums ir tāds, ka Tu esi nokāpis no Debesīm un dažādos veidos atklājis Sevi grēciniekiem.
Lielais Brīnums ir tāds, ka Svētais, Kurš ir pārāks par saprātu un domāšanu, mūs apmeklē un uzrunā – Viņš ir mūsu vidū un kopā ar mums, Viņš runā uz mums visdažādākajos veidos.
Viņš dziedina slimos un uzceļ mirušos, Viņš bagātīgi izlej pār mums Savas Pamācības un apmeklē nabagos.
Viņš atbrīvo ieslodzītos un mierina salauztas sirdis.
Tas arī ir mūsu laiku lielais Brīnums…
tu esi labi runājusi;
ak, Tiesas Diena! Diena, kurā Mans Dēls atmirdzēs debesu jumā!
svētīgs ir tas, kurš tic Manam Vārdam un kura ausīm šī Diena nav tikai metaforisks izteiciens! svētīgs ir tas, kurš nenoķengā un neizsmej to, kas nāk no Gara; kad Mans Gars saka: „Uguns”, tas nozīmē, ka pavisam drīz tai jānāk pār grēciniekiem;
cik gan vēl daudz brīnumu Man būtu jāizdara, lai jūs apmierinātu un sadzirdētu jūs sakām: „man ir žēl, ka es esmu grēkojis;” ļaujiet Man sadzirdēt šos vārdus:
„mana dvēsele slāpst pēc Dieva, bet mana mēle ir ievedusi mani grēkā; taču, kopš Tu mani esi apmeklējis, mana dvēsele ir tikusi aizdedzināta un kvēlo manī;
Tu, Kas esi visskaistākais no visiem cilvēkiem un eņģeļiem, Tu, Kas esi skaistuma pilnība un pārsteidzošs Savā žēlastībā, Tu, Kas esi ietērpts caurspīdīgos safīros, – lai Tavas liesmas svētdara visus, kas Tev tuvojas; nomazgā manas vainas un liec pār mani atspīdēt Savam Svētajam Vaigam;
šķīstī mani no grēka un atver manas ausis, lai tās sadzirdētu un saprastu Tavas mums dziedātās Odas; Āmen;”
uz šiem vārdiem Es atbildēšu: „Mans bērns, Es tevi nekad neatstāšu; nāc pie Manis un atdusies Manī; vai neesi sapratis, ka Es esmu Uguns – Uguns, Kas aizdedzina visu, ko sastop savā ceļā? ikviens, kuru Es satveru, sagrīļojas Dievišķās Mīlestības liesmās;
vai Es Savos Rakstos jau neesmu sludinājis par Uguni? vai Es neesmu to pieminējis arī vairākkārt šajā Odā?1 kaut gan jūsu gars savā grēcīgumā, Mani atpazinis, no bailēm un neciešamām sāpēm sarausies čokurā, tomēr Es izplatīšu Savu Smaržu … un Manā Klātbūtnē tava dvēsele, lai arī pārbijusies, ieraugot sevi kailu un trūdošu, jo, nesekodama Manam Mīlestības Likumam, tā ir ļāvusi sevī ienākt grēkam un pārkāpumiem, vienlaikus arī priecāsies par to, ka Es, viņas Radītājs un Dievs, to apmeklēju;
kad pār tevi nāks šī diena, kuru Es saucu par Kunga Dienu, tad no tavām acīm nokritīs zvīņas, un tu ieraudzīsi savu patieso ‘es’; Mana Uguns padarīs tevi par niecību tavās izbailēs, tomēr nerausties aiz bailēm, esi labā noskaņojumā, jo kā citādi lai tu ieraudzītu sevi Man blakus? Es apstādināšu visas tevī vēl atlikušās noslieces uz ļaunu; šī šķīstīšana ir vajadzīga, lai tava dvēsele pārstātu bezmērķīgi klaiņot apkārt, bet gan dotos pretim Man, savam vienīgajam Dievišķajam Līgavainim;
Es nedomāju, ka daudzi no jums ir sapratuši, ko nozīmē Kunga Diena; kad putna balss ir apklususi un aprimušas ir dziesmas skaņas, ziniet, ka šajā klusumā Es likšu nākt atklātībā visiem jūsu apslēptajiem darbiem – labajiem un ļaunajiem – un spriedīšu pār tiem tiesu; Kunga Diena var tikt salīdzināta ar mazo tribunālu – tā būs šķīstīšana ar Uguni, kura jūsu dvēseli ievedīs Manā Godībā un pilnīgā savienībā ar Mani;
ja dvēsele ir grēka samaitāta un izkropļota, ja tā ir kļuvusi riebīga Manās, Manu eņģeļu un Manu svēto acīs, tad Mans apmeklējums viņā2 izraisīs agonizējošas sāpes, un tā neizbēgs no Manas Dienas; kā citādi lai Es daru jūsu dvēseles nesamaitātas un brīvas no grēka; kā gan citādi lai ievedu šīs dvēseles grēku nožēlā? Es to varu, vienīgi izģērbjot tās kailas ar Savas Uguns palīdzību, lai tās ierauga pašas savu stāvokli, tikai tad viņas aptvers, ka līdz šim ir bijušas Sātana īpašums;
Es atmodināšu tās dvēseles, kurās liesmos Mana dievišķā Uguns un kuras Tā šķīstīs ar savām garīgajām liesmām, Es tām beidzot likšu apzināties to, kāda pārveide viņās notiek; tās tiks pārveidotas caur sāpēm, bet arī caur prieku, viņas tiks izmainītas, pateicoties Manas pārveidojošās Uguns Mīlestībai;
pār tiem, kam Es jau tagad piederu viņu dvēselē un miesā, un tiem, kas pieder Man, nenāks Kunga Diena, viņi to nepiedzīvos; kāpēc? tādēļ, ka Svētais Gars šādai dvēselei jau ir licis izjust Savu kustību tajā; šīs dvēseles jau ir piedzīvojušas Kunga Dienas atnākšanu; šo Dienu jūs varat dēvēt arī par Mana Apmeklējuma Dienu; pēc šīs Dienas tie, kurus Es būšu atjaunojis Savā Ugunī, pievērsīsies nožēlai un paklausībai Manam Mīlestības Likumam; Es darīšu mīkstākas tās dvēseles, kuras patlaban līdzinās akmenim, un Es sasildīšu ledus aukstās sirdis, un viņu augšāmcelšanās brīdī tūlīt būs sajūtama Mana Klātbūtne;1
 


3 Rakstos.
1 Sīr 48, 8.
1 Is 54, 5.
2 Sīr 3, 26.
3 Sīr 2, 18.
1 Sāpēs par to, ka nav iespējams pilnībā uzlūkot Dievu Debesīs, Viņa Svētlaimē.
2 Pēkšņi Dievs apklusa un vērsās pie manis.
3 Es to sapratu šādi: „veltī Man visu savu uzmanību”, nebija tā, ka es Viņam nebūtu to veltījusi.
1 1991. gada 15. septembra vēstījumā.
2 T.i. – dvēselē.
1 Šis garais vēstījums tika diktēts vairākas dienas.
 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009