1 Es tevi esmu izsūtījis trimdā ne vien no Ēģiptes zemes, kur tu pirmo reizi ieraudzīji gaismu, bet arī no visas pasaules; Es tevi esmu darījis par trimdinieci, lai tavas saknes būtu vienīgi Manī; Savos Debesu Pagalmos Es tevi esmu audzinājis ar Svēto Gudrību; tu neesi kā tie, kuri savu mācību balsta uz Rakstu citātiem un Tradīciju un kuri izšļupst Manus Dievišķos Vārdus vienīgi ar savām lūpām …

neizsakāmā veidā Es tev esmu atklājis Savu neizmērojamo Žēlsirdību un pāri plūstošo Mīlestību, kuras Manās sapulcēs netiek mācītas un izteiktas tā, kā Es to vēlos; tikai Sava Svētā Vārda dēļ Es atturu Savu Roku no krišanas pār šo ļauno paaudzi; Sava goda dēļ Es vēl savaldu Savas dusmas …

ak, Vassula! kā vēl nekad visā cilvēces vēsturē Es esmu izlējis pār šo paaudzi Sava Svētā Gara spēku; Es šādā veidā esmu jūsu priekšā licis zināšanas, lai tās būtu sasniedzamas pat nemācītajiem; Kungam vienlīdz pieder gan Žēlsirdība, gan dusmas; tā ir rakstīts, un saskaņā ar Savu spriedumu Es ļauju brīvi izplūst Savai Žēlsirdībai;

Mans Svētais Gars nemitīgi ir runājis uz jums vārdus, kuri ir saldāki par medu, pat saldāki par medu, kas lāso no šūnām; ar šiem vārdiem Es esmu iesmaržojis visu izplatījumu un svaidījis visu Savu radību; ikvienam, kurš ir vēlējies Mani pazīt, Es esmu ļāvis Sev tuvoties un ieelpot no Manas Mutes izplūstošās žēlastības, kuras tiem ir vajadzīgas, lai dvēsele paturētu mieru un sirds paliktu uzpotēta Man un Manam Likumam …

kurš cits kā vien Mans Svētais Gars dvēselei spētu dot tik lielu mieru un brīvību? kurš cits kā vien Mana labsirdība un Manas Mīlestības neizsakāmā labvēlība spētu tavu dvēseli iecelt Dievišķajā?

Es jums visiem esmu mācījis un atgādinājis to, ko esmu vienmēr sacījis, ka esmu ne tikai jūsu dvēseles Valdnieks un Skolotājs, bet arī Draugs; Es jums dodu iespēju brīvi ieiet Manos Pagalmos un iziet no tiem, izteikt Man savu viedokli un pat valdīt līdz ar Mani; žēlastībā Es esmu jūs pacēlis, lai jūs būtu bērni no žēlastības, tāpat kā Vārds ir Dēls pēc Savas Dievišķās dabas …

tu, kas lasi Mani, vai vari sacīt: „Es esmu iemācījies, kā iegūt savā īpašumā Dievu – To, Kurš mani ir pieņēmis par Savu bērnu un atklājies man, nezaudēdams neko no Savas transcendentās dabas? To, Kurš Sevī ietver visas lietas un piepilda tās ar Savu mirdzošo Gaismu, nebūdams pakļauts to ierobežotībai, To, Kurš, iegūdams mani Savā īpašumā, ir sakārtojis manī visu saskaņā ar Savu dievišķo Gribu?” patiešām, viss, kas nāk no Manis, ir saistīts ar Dievišķo Mīlestību …

kā jau agrāk esmu teicis, lai izteiktu šos vārdus, cilvēkam ir jāsaņem nenovērtējama žēlastība; ja tu nespēj izteikt šos vārdus, tad atstāj aiz sevis visu, tūlīt pat nāc pie Manis un nožēlo savus grēkus! tad atļauj Svētajam Garam nonākt pār tevi un appludināt tevi ar Savu Gaismu, pārvēršot tavu dvēseli Katedrālē …

ak, ar kādu labpatiku un baudu tad Viņš par tevi rūpēsies! Viņš tevī atradīs tos Pamatus, par kuriem Es tevi esmu mācījis: patieso teoloģiju, kas nozīmē Manis, tava Dieva kontemplāciju; tad, kontemplācijas sajūsmināta, tava dvēsele pacelsies augstumos, lai iedziļinātos Manī, savā Dievā; ar to brīdi tevī aizsāksies Mana Valdīšana; tad, soli pa solim, Svētais Gars, dvesdams pār tevi Savu pārveidojošo Elpu, caur pašu Gudrību atklās tavam garam Dievišķās realitātes; Viņš tev atklās visu to, ko līdz pat šai dienai jūsu filozofi un gudrie dēvē par muļķībām un blēņām; pateicoties Mana Svētā Gara Gaismai, tu aptversi un ieraudzīsi Manas Mīlestības cildenumu, Dievišķās bagātības, kuras Es spēju dāvāt tavai dvēselei, un visu to labumu, kuru tu no šīm bagātībām vari saņemt; Mums mājojot tevī un tev esot Mūsos, Es tevi svētdarīšu; kā saka Raksti: „ņem Manī sev mājvietu, tāpat kā Es esmu ņēmis mājvietu tevī;” tu kļūsi par Patiesā Vīnakoka1 daļu;

jā, tavā dvēselē Es tevi apveltīšu ar Sevis Paša žēlastību; Es, tavs Dievs, esmu iemīlējies tevī; Es esmu tevī iemīlējies tik ļoti, ka, neraugoties uz tavām vājībām, Es labprāt tevī mājoju; jo vairāk un biežāk tu uzlūkosi Manu Trīsvienīgo Svētumu, jo labāk tu Mani sapratīsi; jo vairāk un labāk tu Mani iepazīsi, jo vairāk tevī atspoguļosies Mans Tēls;

tad no Debesīm, no Maniem augstāko kārtu eņģeļiem un prinčiem, atskanēs skaļa, melodiska balss; kopīgi, vienā balsī, viņi dziedās slavas himnu Himnai2: „vēlreiz tiek atklāts Dieva noslēpums, tiek atklāta Viņa Neiznīkstošā, trīskārt Svētā Gaisma, kura iespiež Viņa Tēlu iemīļotajā, Viņa izredzētajā dvēselē, lai dāvātu tai Viņa Paša žēlastību; ak, kāds gan labums sagaida šo dvēseli! gods un slava lai ir mūsu Kungam un Dievam!”

visnabadzīgākie uzgavilēs Maniem Vārdiem, un pazemotie tiks pacelti; mierā un atgriešanās ceļā jūs varat atrast sev pestīšanu – atgriezieties pie Manis; Es to vien gaidu, kā iespēju parādīt jums Savu žēlsirdību …

Vassula, Raksti saka: „miera nesēji sēj sēklu, kas nesīs svētuma augli;”3

Es esmu mācījis tevi autoritātē un majestātiskumā – šādā veidā tu esi tikusi audzināta, lai spētu izteikt Manus Vārdus tā, kā Es to vēlos,– Mani Vārdi nes mieru, mīlestību un cerību cilvēka sirdij; caur grēku nožēlu Es vedu cilvēkus uz izlīgumu;

ikviens, kurš rada jucekli otra cilvēka sirdī, nav Manis sūtīts; ar šiem vārdiem Es vēlējos pateikt to, ka ikviens, kurš sakās esam pravietis un pravieto tikai sērgas un nelaimes, tas nenāk no Manis; bet ikviens, kurš pravieto Manus brīdinājumus, mieru un nožēlu un kura vārdi piepildās, tas patiesi ir Manis sūtīts; patiešām, ziniet, ka katrs, kurš pravieto iedrošinājumu un mierinājumu un ceļ draudzi, ir patiesi Manis sūtīts;

Es jūs esmu brīdinājis, lai jūs neticētu tikai kāda vārdiem vai arī katram, kurš saka, ka viņa teiktais ir Manis iedvesmots, pat tad, ja viņš dara brīnumus un zīmes, un pat tad, ja augšāmceļ kādu no mirušajiem; labāk pievērsiet savu ausi tiem, kuri neizraisa diskusijas, kas ir pretrunā ar ticības noslēpumiem, jo Maniem izredzētajiem dotā Svētā Gara žēlastība pārpludinās ar prieku tos, kuri viņos klausās; viņu vārdi pacels klausītāju dvēseles, ievedot tās Manu eņģeļu un svēto tuvumā; viņu vārdi, kuri patiesībā ir Manējie, pārveidos jūs Katedrālēs; Maniem Vārdiem piemīt ne vien autoritāte un spēks, bet šie vārdi arī deg, aizdedzinādami tavu dvēseli un reizē apgaismodami arī tavu garu;

un pāri visam – dievišķās patiesības, kuras tev ir tikušas atklātas caur Manām izredzētajām dvēselēm, tiks paustas, pamatojoties uz Rakstiem un Tradīciju, un ne uz ko citu; kā gan lai tu zini, ka runāju Es? to tu sapratīsi pēc veselīgajām, pamatotajām Zināšanām, kuras tu iegūsi; tu, kas līdz šim trūdēdams gulēji nāves ielejā, uzmozdamies aptversi, Kurš tevi žēlastībā ir piecēlis; Mans bērns, pasaule, kurā tu pašlaik dzīvo, ir ļauna, lai neteiktu vairāk, tajā ik dienas vairojas grēks – un lai Es nebūtu noraizējies?

kad Es jūsu dienās runāju, bet gani neklausās un netic, ka Es iejaucos, tad viņi ir tie, par kuriem Raksti saka: „mūsu sargi ir akli, viņi neko nepamana … viņi staigā paši savus ceļus un meklē paši savu labumu …”

Mana Baznīca caur Svēto Garu vienmēr pieaugs un nekad neies mazumā; neskatoties uz visām indīgajām bultām, kuras uz To tiks raidītas, Viņa vienmēr tiks atjaunota; šīs pašas indīgās bultas tiek raidītas arī uz tiem, kurus Es pie jums sūtu;

visa pasaule pagrimst savā ļaunumā un atkrišanā, tā pārkāpj ne vien Manu Likumu, bet arī visu, kas ir Svēts; tad kādēļ gan cilvēki ir tik pārsteigti, redzēdami pieaugam Svētā Gara žēlastību? ak, vai! kāda nosodīšana gan nāks pār tām ļaunajām sirdīm, kas ir mocījušas Manas izredzētās dvēseles! ja vien Es no viņu lūpām nesadzirdēšu nākam nožēlas vārdus, viņi neiemantos Manu Valstību;

Vassula, kopā ar Mani tu klusībā1 strādāsi, lai apgaismotu tumšās ielejas; viss, ko Svētais Gars tev dos uzrakstīt, būs paredzēts šīs un nākamās paaudzes pamācīšanai; ikviens, kurš izrādīs tev pretestību šajā Manis dotajā misijā, būs pretojies Mana Gara darbam; sludini visu, ko Es saku, – katru, kurš klausās Manu Vārdu, tas ieved viņu jaunā esamībā; nepievērs uzmanību2 tiem, kuri saka: „ja tu esi Dieva sūtīta un šie ir Viņa vārdi, tad pierādi savu pazemību, paslēpjoties pati un neliekot nākt atklātībā šiem Vēstījumiem; beidz izrādīties un to visu klāstīt visā pasaulē;”

šiem ļaudīm atbildi šādi: „es netaisos būt līdzīga sliktajam kalpam, kurš paslēpa savu talentu un pēc tam tika nosodīts tādēļ, ka neko nebija paveicis; pilnīgi pretēji – es vairošu savu talentu un pagodināšu To, Kurš man to ir uzticējis; šo brīnumaino Vēsti3 es pasludināšu ne vien šai paaudzei, bet arī nākamajām – Dieva eņģeļi nesīs Viņa Vārdus un turpinās tos sēt no augšienes kā sēklu lietu visām nākošajām paaudzēm, lai tie atjaunotu Dieva radību un izgreznotu Baznīcu; šie Vārdi dos saldumu Viņa bērnu mutēs un atvērs tās Dieva slavēšanai; tie atvērs viņu acis un darīs tos spējīgus izmeklēt savas sirdis; es visapkārt esmu apzīmogota ar mūsu Kunga Dievišķo Vārdu, un tādēļ es nebaidos; Es esmu Viņa runājošā grāmata un sludinu tās Patiesības, kuras Kungs mums visiem ir vēlējies atklāt; tātad, brāļi, šajā vēstī nav nekā jauna, es tajā neesmu ielikusi neko no sevis, bet viss, kas man ir ticis pateikts, ir nācis no Dievišķajām Zināšanām un no Trīsvienīgā Dieva Mutes;” tas tev viņiem ir jāpasaka Manā Vārdā;

kontemplē Manus dziļumus, Mana iemīļotā, un atdusies pie Manas Sirds …

 

---