un Es sacīju: Es svētīšu viņas dziļāko būtību ar bagātībām, kuras nāk no Manis; tad Es Savai svaidītajai būšu kā lampa, kas izgaismo viņas dziļāko būtību ar Mūsu starojošo Klātbūtni; „Es un Mans Dēls šeit paliksim uz mūžiem, jo šis ir nams, kuru Mēs esam izvēlējušies, lai tajā mājotu;”

ak, nāc! tu, kas, kalpojot Manam Namam, kalpo Man, – nāc pie Manis un iepriecini Mani; nāc un mācies: ir rakstīts – ja tu grēko, tu vēl arvien piederi Man, jo esi atzinusi Manu varu; bet, zinot, ka Es tevi pilnībā atzīstu par Savējo, tu vairs negrēkosi – tādēļ atzīt Mani patiešām ir vispilnīgākais tikums; pazīt Manu varu ir nemirstības saknes; Es vēlos, lai ikviens pārdomā šo Manis teikto atziņu;

Mana Vassula, visu šo gadu garumā Es esmu bijis tavs Padomdevējs un vienlaikus arī tavs Draugs; pat naktīs Es esmu mācījis tavu dziļāko būtību, ar Savu Klātbūtni dāvādams tev neaptveramu prieku; neizmērojamā mīlestībā Es tevi esmu mācījis, lai tavas acis būtu nepārtraukti pievērstas Manai gaismas pilnajai Klātbūtnei un nenovērstos no tās; Es esmu un vienmēr esmu bijis tavs vienīgais Garīgais Vadītājs un Padomdevējs, sniegdams tavai dvēselei Gudrības norādījumus; Es tevi neesmu sūtījis ne uz rietumiem, ne austrumiem, ne uz ziemeļiem un dienvidiem, lai tur tu atrastu sev garīgu vadību, jo kurš gan spētu tevi vadīt labāk par Mani?

Es biju vienīgais, kurš spēja caururbt tavas dvēseles ēnaino tumsu, lai pasludinātu patiesu spriedumu tavai visdziļākajai būtībai un pievērstu tavu uzmanību tavai slimībai; un vai tad Es tev neliku atteikties no tava dumpīguma, kādu tu juti pret Mani? vai Es tev nenolīdzināju ceļu, lai Mans Vārds kļūtu tev par zīmotnēm uz tava tērpa un tu sekotu Manās Pēdās un nenovirzītos no Mana ceļa?

Manas ausis ir atvērtas, un es uz mirkli apklustu, jo Dižajam Karalim jānāk ar spēku, lai žēlsirdīgi sniegtu Savus dievišķos padomus – padomus, kas neizjauc kārtību Tavā Likumā. Tādēļ lai priecājas zeme, lai līksmojas un gavilē zemes tautas, jo Karalis iet mums garām, lai tiesātu zemi taisnībā un tautas Savā Patiesībā!

ziediņ, Es tevi esmu apveltījis ar tiešu pieeju Manai Sirdij, lai tu uzziedētu un turpinātu pienest pateicības; turpini Man pateikties – un Es to pieņemšu kā tavu upuri, kurš Mani pagodinās …

Mana iemīļotā, zini, ka Mana Vārda sludināšana pienes Man godu un slavu; Vassula, Es tevi mīlu; mirušie nevar Mani slavēt, viņi klusē; pasaule nespēj svētīt Manu Trīsvienīgo Svētumu, tā klusē; drīz te, drīz tur pavīd nāves ēnas; Es esmu Klātesošs, un Mans Spēks dziedina un atpestī, bet paskaties uz šīsdienas pasauli – tikai daži ir atbildējuši žēlastībai un raduši patvērumu Manī, Jahvē; maz ir to, kas Manis bīstas, Vassula; nāve jau stāv aiz stūra, bet pat tad vēl pasaule nepiesauc Manu Svēto Vārdu; šī paaudze atsakās iet kopā ar Mani;

Es tevi esmu sūtījis mirušo valstībā, kur daudzās sirdīs valda posts un izmisums; lai gan ļaunā gara izliktās cilpas jau ir acīmredzamas, pasaule savā vienaldzīgajā apātijā turpina ienīst Manus norādījumus, un Mans Likums nemitīgi tiek pārkāpts;

1 tagad tu esi atstājusi garīgo testamentu – tas patiešām būs Manas nenovēršamās Atgriešanās ceļš … Mana Atgriešanās jūs atjaunos un daudzus no jums atbrīvos no jūsu pārkāpumiem … kad pienāks atjaunotnes laiks, daudzi tiks ietērpti Manī; tad visi eņģeļi un svētie pateiksies par Mana Svētā Gara dāvanu;

kas ir Kunga Diena? tie, kuri ir dumpojušies pret Mani un turpina to darīt, sajutīs šo Dienu un visu to, ko tā nes sev līdzi; šī Diena nāks pār pārkāpējiem tikpat pēkšņi kā zibens spēriens un kā briesmīga uguns, kura viņus pārvērtīs cilvēku lāpās; jā – kā tu sacīji, zeme tiks aizdedzināta, un pārkāpējiem kā atklāsme tiks parādīta viņu apziņa; Manas Atnākšanas Dienā Mana Dievišķā Uguns pārvērtīs nocietinātu sirdi mīkstā un pielaidīgā sirdī; zeme savā agonijā pilnībā apzināsies savus trūkumus un nepilnības, savu samaitātību un nelikumības, nemaz nerunājot par to, ka tā ir zemiski izraidījusi no savas ikdienas dzīves Manu Augšāmcelšanos un Manu Visurklātesamību;

Manā Dienā atvērsies Debesis, un tad barga tiesa nāks pār tiem, kuri, noliegdami Mani, ir paši sevi pasludinājuši par dieviem;

vai kāds varētu teikt, ka visu šo gadu garumā Es nebūtu jūs mācījis? vai visus šos gadus Es ar brīnumu palīdzību neesmu apstiprinājis Savu varenību? vai jūs kādreiz esat aptvēruši Mana Trīsvienīgā Svētuma varenību un Mana Vārda neizsakāmo majestātiskumu? vai jūs kādreiz esat atzinuši Manu lielumu un pasludinājuši Manu bijājamo diženumu un spēku? Es jums saku: „bēdas ikvienam, kurš Manā Dienā aptvers, ka viņā nav Manas Gaismas … viņus Es šķīstīšu ar Savu Uguni …

kas attiecas uz tiem, kuri ir turējuši Manu mīlestībā pamatoto Likumu un Manus norādījumus, uz tiem, kuri ir bijuši zemes sāls – viņi netiks pārbaudīti ar uguni, jo Es esmu viņu Dievs un viņi ir atzinuši, ka Es esmu viņu dzīves vadītājs; viņi jau ir tikuši pārbaudīti un tagad ir daļa no Manis; viņi jau tagad dzīvo vienotībā ar Manu Dievišķo Gaismu un Mani, savu Dievu; un kā tu, meitiņ, sacīji – Noasa laikā, Man atnākot, Debesis appludināja zemi; tagad zeme tiks pārbaudīta ar uguni;

Mana Diena ir nenovēršama, un bēdas tiem, kurus Mana Atgriešanās atradīs mirušus;2 bēdas arī tiem, kuri, atnākot Manai Dienai, par galveno savā dzīvē ir uzskatījuši materiālos labumus; šai Dienā Es nākšu kā uguns; jau tagad daudzi dzird Manus Soļus un redz Manu Pēdu nospiedumus; atklājoties tiem, kuri Mani nav pazinuši, šajos žēlastības laikos Es atklājos kā Žēlsirdība un Gaismeklis, bet Tajā Dienā Es atklāšos kā dedzinoša Uguns;

vai tiešām kādam likās, ka Es varēšu palikt nepamanīts? vai jūs vēl arvien domājat, ka Saimnieks paies jums garām un jūs nesaņemsiet nekādu atmaksu? tādēļ ir labi katru dienu nožēlot grēkus; un tu, meitiņ, kas nes Manu sēklu, sējot dziedi un neskaties atpakaļ; kā jau esmu tevi mācījis – patiesā teoloģija ir kontemplēt Mani, jūsu Dievu, – tas ir jūsu garīgais pamats; tad uz šī pamata tiek būvēti dažādi līmeņi; viens no līmeņiem satur Zināšanas par Dievu – tās tiek smeltas Gudrībā un nevis grāmatās; bez Svētā Gara Gaismas Dievu nevar iepazīt – Viņš vienmēr paliks jums apslēpts; šīs Zināšanas nav intelekta auglis – tās ir dievišķas un caur žēlastību tiek ielietas dvēselē, kura ir tikusi pārveidota, lai mīlētu; kādā citā līmenī jūs atrodat dvēseles nabadzību; šī dvēsele nes Manu Vārdu, jo viņas nabadzībā Es esmu kļuvis par viņas īpašumu, un viņai pieder Mana Valstība; vienīgi šādas dvēseles niecīgumā Es patiešām esmu1; vienīgi Es esmu viņas Skolotājs un viņas Viss …

uz šī paša garīgā pamata atrodas arī citi līmeņi; ir līmenis, kurā īstenojas Dievišķā vienotība starp radību un Radītāju; dvēsele, kuru ir savaldzinājis Dieva Pilnīgais un Dievišķais Skaistums, labprātīgi ļaujas Viņa kvēlajiem apskāvieniem; šajā Dievišķajā Radītāja iekarojumā – jo tas patiešām ir iekarojums un uzvara – Es pārņemu dvēseli visā pilnībā, un pavisam nedaudz, lai nenobaidītu, Es tās priekšā atsedzu Savu Svēto Vaigu; lai arī dvēsele tikai kā caur miglu saredz Mana Svētā Vaiga aprises, atmozdamās tā saprot, ka nav vairs tālu no mūžības krastiem un no Svētlaimības; samulsusi un trīcēdama no Manas Godības redzējuma un apzinoties spožo gaismu, kas pēkšņi to ieskauj, viņa labprātīgi vienojas un savijas ar Mani, tā kļūstot par vienotu veselumu ar Mani, savu Dievu un Radītāju …

dvēseles pilnīgajā pakļautībā Es, Gaismas un Dzīvības Devējs, Mīlestības un visu Dāvanu Devējs, vērsdamies pie viņas ar dzejas un ticības vārdiem, ievedīšu dvēseli visās šajās Dievišķīgajās bagātībās; ak, Vassula, ko gan Es nebūšu gatavs paveikt šīs dvēseles labā! Gudrība ik dienas staigās kopā ar viņu un būs šīs dvēseles prieka vainags;

ir rakstīts: ikviena dvēsele, kura bīstas Kungu, „tiks uzņemta kā jaunavīga līgava;”2 pēc tam, kad viņa ir atdevusi Man, savam Radītājam, savu miesu un dvēseli, tā ir kļuvusi par daļu no Manis; pēc tam kā Laulātais Draugs, Kurš priecājas par Savu līgavu, Es arī raudzīšos, lai viņai nekā nepietrūktu; nākamajā līmenī Es sākšu rūpēties par šo visu zaudējušo dvēseli; kad cildenā veidā būšu viņu tam sagatavojis, Es likšu tai turēt zvērestu, ka viņa sekos savam Laulātajam Draugam bez nosacījumiem – pavadot Mani visur, kur vien Es eju …

tad kā Laulātais Draugs, kurš mīl savu līgavu, Es izpaudīšu tai Savu Dievišķo Mīlestību, izgreznodams Savu līgavu ar visizsmalcinātākajiem dārgakmeņiem, kādi nav atrodami virs zemes, bet nāk no Debesu krājumiem … mūsu mīlestības savienībā Es greznošu viņu Pats ar Sevi, stiprinādams viņas dvēseli un radot starp mums savstarpēju uzticību un sapratni; pēkšņi visa pasaule viņas acu priekšā izgaisīs, jo viņa būs atradusi savu brīvību … viņa būs atradusi savu Dievu … šajā lidojumā pretim brīvībai dvēsele atzīsies:

„tagad pasaule man ir trimda, manis vairs nav nedz pasaulē, nedz arī tās tuvumā; cilvēkus Mīlošais, manu dvēseli ir pārņēmušas nerimstošas ilgas pēc Tavas vadības; manas dvēseles Iemīļotais, tagad es esmu gatava, un mana sirds ir nolēmusi sekot Tev bez jebkādiem nosacījumiem;”

un Es tev atbildēšu: „staigā ar Mani, un Es tev mācīšu Savus taisnīguma likumus; Es būšu tavs vienīgais Audzinātājs; Es iečukstēšu tev ausī visu neredzamo un nepieejamo lietu vēsturi, lietu, kas tomēr ir kļuvušas redzamas un pieejamas, pateicoties tava Skolotāja Dievišķajām mācībām; tev brīvi tiks pasniegts Dzīvības Vārds …”

pēc tam, kad tu būsi izglītota taisnīgumā, Es pacelšu tavu dvēseli nākamajā līmenī, kurā tu esi tikusi aicināta vēl pirms savas dzimšanas, – tajā, kurā tevi ieceļ Svētais Gars, lai darītu par Mana Pestīšanas Plāna līdzstrādnieci un par apustuli; šajā līmenī Es tev parādīšu, kāds ir bijis Manu Ciešanu ceļš; tā kā tu kalposi Man, tad tu kalposi Man ar dedzību; Es sūtīšu tevi iet cauri pasaulei, lai sludinātu tai Patiesību; Es tevi aicināšu kristianizēt šo dekristianizēto paaudzi un nojaukt Bābeles torni, un visus atkritējus, kuri līdz šim ir pielūguši Baālu, vest pie grēku nožēlas; to visu tu paveiksi, vienā rokā turēdama Manu Krustu, bet otrā – rožukroni …

un tu, meitiņ, tā kā tu nes Manu sēklu, tad apņēmīgi turpini sēt; vai Man lai nebūtu zināms viss, ko tu saki? ļauj Man tev uzticēt šādu lietu: Manas Acis kā ūdens plūdiem piepildās Asarām, redzot tavu cīņu izkaisīto un izkaltušo kaulu vidū; ikviens tēvs ciestu, redzēdams savu atvasi nomāktu, tāpat arī Es, būdams tavs Tēvs, izjūtu sāpes; redzēdams, ka Manu bērnu, kas izaudzis Manos Ķēnišķīgajos Pagalmos, nāves ielejā mirušie aplipina ar sērgu,1 Es izjūtu dziļas sāpes; tavs mantojums ir dzīvo zemē, bet Es esmu tevi radījis un mācījis tevi svētajā Gudrībā, lai tu visai cilvēcei atkal no jauna mācītu Manus varenības pilnos Darbus un Manas Valdīšanas majestātisko godību! esmu tevi sūtījis atgādināt viņiem, ka Es rīkojos vienīgi aiz Mīlestības un Žēlsirdības, – šajā gadījumā arī ikviens rīkstes sitiens var tikt uzlūkots vienīgi kā Žēlsirdības rājiens;

ir arī rakstīts, ka pēc grēka izdarīšanas Es dāvāšu nožēlas žēlastību; Savā lielajā labvēlībā Es atjaunotā sirdī esmu ielējis dziedinošas nožēlas zāles, lai šī sirds nožēlotu grēkus dedzīgi un patiesi; patiešām, ikviens, līdzko ir zemojies Manā priekšā šādā veidā, nekavējoties saņem dārgumu – tuvību ar Mani; šajā intimitātes dārgumā viņi atrod Manu draudzību; jo godīgāka un patiesāka ir nožēla, jo vairāk atklājas Mana draudzība; ikviens izteikts patiesīgs vārds tuvina Manu draudzību, jo Mana draudzība ir proporcionāla nožēlai;

ir rakstīts: “es Viņu piesaucu ar savu muti, un Viņa slava bija uz manas mēles; ja es netaisnību būtu turējis savā sirdī, tad Kungs Visuvarenais mani nebūtu uzklausījis; bet Dievs mani patiesi ir klausījis un ņēmis vērā manas lūgšanas …”2

ikviens, kurš ilgojas pēc pestīšanas, sajutīs vajadzību nožēlot, un Es uzklausīšu viņa nožēlu; grēka alga ir nāve; grēks jūsos līdzinās indei – jo ilgāk šī inde ir jūsos, jo slimāki jūs kļūstat, līdz beidzot esat tuvu nāvei; jo ilgāk jūs necenšaties no tās atbrīvoties, jo vairāk riskējat nomirt; jums ir jātiek atbrīvotiem un dziedinātiem no grēka indes, un tas var notikt vienīgi tad, ja jūs zemojaties un apzināties, ka vienīgās zāles, kuras jūs var šķīstīt no grēkiem, ir nožēla;

pasaki Man: kurš no jums riskētu ar savu dzīvību, ja būtu atklājis, ka ir norijis indi, un neko nedarītu? lai saņemtu dziedināšanu no šīs nāvīgās devas, tev ir jānoliec sava galva un jāatzīst sevi par grēcinieku, tev būs Man jāveltī grēku nožēla – tad viss indes rūgtums tiks iztīrīts, ieskaitot arī pašu čūsku, kuru tu visu savas dzīves laiku biji savās iekšās barojis;3 kad būsiet tikuši atbrīvoti, Es šīs ļaunās lietas aizvietošu ar Savu saldumu … jā – kad šis ļaunums būs izgājis no jums, jūs atlabsiet un, kad būsiet atlabuši, jūs vairs nebūsiet svešinieki Manam Likumam; labprātīgi jūs pagriezīsiet muguru pasaulei, jo sev priekšā jūs redzēsiet Manu Godību un Spožumu; Mana Mirdzošā Klātbūtne staros gan jūsos, gan ap jums;

ir rakstīts: „arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam,4 garam, kas vēl līdz šai dienai ir spēcīgs nepaklausības bērnos …”1 tomēr tagad, kad esat nožēlojuši grēkus un jums ir tikusi parādīta žēlastība, Es jūs esmu ievedis dzīvē Manī …

tad Savos smaidos Es jums atklāšu dzīvības ceļu; jūs vairs nestaigāsiet pa karstām oglēm, bet gan pa safīriem; Dievs, Kuru jūs agrāk uzskatījāt par neizsakāmu un nepieejamu, tad izlies jūsu sirdīs neizmērojamu prieku, un reizē Viņš arī paudīs prieku par jums: „agrāk tu līdzinājies laukam, kurā aug vienīgi dadži un ērkšķi, tādam, kas nekam neder un ir tuvu lāstam, bet tagad, būdams kopā ar Mani un Svētā Gara veldzēts, tu esi kā zeme, kas ir uzsūkusi bieži līstošo lietu un audzē stādus, derīgus tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta;”2

kā esmu jau agrāk teicis – atzīt Mani ir vispilnīgākais no tikumiem; šīsdienas pasaulei nav vietas priekš Manis, Manu vietu ir ieņēmuši sārņi; visapkārt klīst grēcinieki un dumpinieki, kuru vārdi un darbi atklāti apvaino Manu Trīsvienīgo Svētumu; savā nekaunībā viņi domā, ka Mana vieta daļēji ir jāaizpilda ar savu spēju attīstīšanu un daļēji ar dedzību darīt vienīgi ļaunu, savā bezkaunībā atsakoties atzīt Manu godības pilno Klātbūtni … tā vietā pasaule dzīvo pati par sevi un godina pati sevi, slavēdama savus sasniegumus un tēlodama Dievu … viņi domā, ka visu zina, bet patiesībā viņi nezina neko; tik ilgi, kamēr viņi neatpazīst Mani labajā, kas viņiem ir visapkārt, un kamēr viņi nebūs Mani atraduši, tie paliks nekustīgi kā nomirušie …

jūsu dienās cilvēki meklē viltus dievus,3 viņi pievēršas visdažādākajām pagāniskajām sistēmām,4 lai iegūtu, kā paši tam tic, zināšanas un spēku; pasauli ir tik ļoti apbūris kristālu skaistums, lapu skaistums un tamlīdzīgas lietas, kuras tā nostāda pāri Manai Visvarenībai; no šīm lietām viņi lūdz dziedināšanu tā vietā, lai saņemtu Mana Svētā Gara žēlsirdīgo un dziedinošo spēku; ja viņus apbur to forma,5 tad kaut viņi, to visu uzlūkojot, secinātu, cik daudz varenāks ir šo kristālu, lapu un visa pārējā Radītājs!

pat ja viņi6 patiesībā meklē Manu Klātbūtni, bet savā dedzībā ir kļuvuši par Maldinātāja upuriem un ir novirzīti no pareizā ceļa, tomēr viņi nav brīvi no grēka un ir vainīgi par savu nepareizo rīcību; ja viņiem ir pieticis spēka izpētīt enerģijas, pasauli un kosmosu, kā gan viņi ir bijuši tik kūtri, lai atrastu tā visa Autoru un Valdītāju?

bet Sātans atkal pieviļ pasauli ar tiem pašiem meliem, ar kādiem tas reiz pievīla Ievu… ka viņi arī var būt Dievs,7  ka viņi ir pašpietiekami un neatkarīgi, un Es viņiem neesmu vajadzīgs …

Vassula, Es atjaunošu tavu muti, lai tajā ierakstītu visu Manis teikto un vēlreiz uzskaitītu visus Savus brīnumus; saproti, kā Es, Jahve, esmu noliecies no augstumiem, lai tevi un ikvienu, kurš pievērsis Man savu ausi, ietērptu majestātē un spožumā; ar maigumu un līdzjūtību Es esmu vēlējies atdzīvināt šīs paaudzes ticību un dziedināt jūs no šī tik nožēlojamā stāvokļa;

lai tiek atjaunotas arī tavas rokas – lai tās svētītu Manā Vārdā; lai tava labā roka, kuru Es esmu svētījis, ir Mana Nama ērģeles, lai tā ir mūzikas instruments, caur kuru daudzi sadzirdētu Manu Vārdu skaņas; izspēlē mūziku Manam Vārdam un dziedi aiz prieka Manu Spārnu ēnā;

ak, Vassula, lai tiek atjaunotas tavas ausis – lai tās sadzird Gudrību, kuru tā izsaka sakāmvārdos, lai tā svētdara tevi, kad tu klausies, lai tā dāvā tev izšķiršanas spējas un zināšanas par Trīsvienīgo Dievu; Mana citadele, Manas Sirds visdārgākā, paliec Man uzticīga – un Mana žēlastība arvien būs pār tevi … atceries savu izcelsmi;

Manas Majestātes spožums mirdz par tevi; esi drosmīga! nebīsties;

---