2002. gada 27. marts

No Tevis, Kungs, es esmu mācījusies, ka mūsu prāts nekad nespēj sasniegt Debesis pats saviem spēkiem, – tas ir pilnībā atkarīgs no Svētā Gara. Tikai caur žēlastību mūsu prāts var pacelties un ieraudzīt lietas, kuras neviena acs nav redzējusi, un iegremdēt mūs Trīsvienīgā Dieva noslēpumos.

Tad Tu Savā Labvēlībā un neierobežotajā Žēlsirdībā ikvienam, kurš to vēlas, atļauj sekot Tev tikumu ceļā, staigāt cieši līdzās Tavai Majestātei un no Tavas Mutes saņemt dievišķās Zināšanas, kuras plūst no Gudrības Avota.

Kurš pats saviem spēkiem ir uzkāpis debesīs – ja tāds ir, tad lai viņš panāk priekšā pastāsta man par to…

Svētīgs ir tas, kurš zemojas Dieva priekšā, jo viņš tiks pacelts Augstumos un ieraudzīs Dievu…

Mans bērns, miers lai ir ar tevi, ieklausies Manī; viss tevis teiktais ir patiesība, neviens pats saviem spēkiem nespēj pacelties, ja vien Es Savā žēlastībā viņu nepaceļu; un tagad klausies: vai Es tevi neesmu audzinājis, lai tu brīvi pastaigātos Manos Debesu Pagalmos?

Jā, Kungs…

vai Es tevi neesmu pārveidojis par Savu arfu, lai tu spēlētu tautām melodijas un pamodinātu tās ar dziesmām un mūzikas skaņām?

Jā, Kristu…

vai Es neesmu runājis dzejas vārdiem, lai atnestu glābšanu tiem, kurus Es mīlu, jo zinu, ka cilvēks ir kā zāle un viņš ir tikpat iznīcīgs kā savvaļas puķe, kuru var aiznest viens vienīgs vēja pūtiens … ak, Es tik ļoti nevēlētos viņu zaudēt …

vai Es tevi neesmu vainagojis ar mīlestību un maigumu, vai Es neesmu piepildījis tavu muti ar medu1 un izlējis pār tevi svaidījuma eļļu?

Jā, mans Dievs…

tad, Mana mīļotā, pasaki Man, kādēļ tavas acis ir pārklājusi ēna?2 neviens grēcinieka zizlis nav valdījis pār šo mantojumu …3 Saviem mīļākajiem draugiem Es vienmēr esmu licis ceļot pa grambainiem ceļiem, un dažkārt, lai viņi gūtu lielāku labumu no Manas Klātbūtnes un Manas līdzjūtības, Es pieļauju, ka viņi ir atstāti un vientuļi, un nav neviena, kas viņus pavadītu …

Mani mīļākie draugi bauda Manu labvēlību, viņi ir Manas radības šedevri, jo viņi savu krāsu niansēs laistās kā safīri, piepildīdami ar savu mirdzumu Manu Baznīcu un arī visu izplatījumu; Mani iemīļotie draugi ir Man tik ļoti dārgi, ka, ak …4 tik liela ir Mana labvēlība pret viņiem – Es nespētu tiem liegt iespēju būt aplaupītiem, nedz arī apturētu akmeni, kas tiktu mests uz viņiem …

iespējams, tev šķiet, ka esmu nejūtīgs, esmu kaut kur tālu, ietīts biezos mākoņos, kuri ir pārāk blīvi, lai kāda lūgšana vai lūgums spētu Mani aizsniegt … tomēr tas būtu neprāts no Manas puses, ja Es viņu ceļu darītu vieglāku! vai neesat mācījušies no Manām mācībām? tad pasaki savai sirdij, ko tu esi iemācījusies, saki: „Kristus ir mana daļa, bet līdz ar Viņu un tādā pašā mērā arī Viņa Krusts;”

Es tevi nepazeminu, tieši otrādi … Es paceļu tavu dvēseli, lai tā sasniegtu Debesu augstumus un ieraudzītu lietas, kuras neviena acs nav redzējusi; Es esmu Tas, Kurš tevi ir vadījis, lai tu staigātu Manā Gaismā; lai to visu saprastu, tev nav jābūt nedz lietpratējam, nedz filozofam! Mana iemīļotā draudzene un smaržojošais koks, Es tev esmu atstājis mantojumā daļu, kurai piemīt īpaši izsmalcināta garša; šie pārbaudījumi bija tev nepieciešami, lai tu pieaugtu … tagad ieklausies Manī un pieraksti šos vārdus:

veido Mūsu „Beth Myriams” katrā vietā, kur vien tas ir iespējams; pacel nomāktos un palīdzi bārenim; aizsargā Mani, paglāb Mani no padibenēm, dod Man patvērumu, pabaro Mani; noņem nastu no Maniem pleciem un dāvā Man atpūtu, atbalsti Mani un iedrošini Mani, bet pāri visam – mīli Mani; viss, ko tu dari vismazākajam no Maniem brāļiem, tu to dari Man …

Es svētīju tos, kuri atbalsta Manu dzīvību, – lai viņi arī turpmāk ir tikumīgi un šķīsti, un vienmēr mīlestības pilni;

Es esmu ar tevi … ic;