Vassula, reiz Es tev sacīju, ka Mani ļaudis, Mans Ganāmpulks klīst apkārt neceļos; šī iemesla dēļ Es tevi aicināju uz šo žēlastības laiku; šajā žēlastības laikā Es esmu nolēmis parādīt Mana Vārda Svētumu, lai ikviens, kurš sevi ir apgānījis, saņemtu iespēju atgriezties;

šajā žēlastības laikā Es nāku, lai iedrošinātu jūs dzīvot svēti un sekot Maniem Norādījumiem; Mans Vārds ir sasniedzis daudzas zemes un tālas salas; kā jau iepriekš biju sacījis – ar Savu Aicinājumu Es sakārtoju zemi tā, lai ikviena auss sadzirdētu Mani un saņemtu iespēju Mani iepazīt; sirdij, kas neielaiž sevī, Es esmu devis īpašas žēlastības, lai to atvērtu ar Savas dievišķās Gaismas stariem, – kā Gaismas staru kūlis Es iespīdēju pat šajās sirdīs;

ko gan lai šodien saku? vai Es nebūtu barojis Ganāmpulku? vai Es kādreiz būtu novērsies no jūsu slimajiem un vientuļajiem? vai Es neesmu nolīdzinājis tev ceļu tā, lai tu ejot nepakluptu? vai Es jums visiem neesmu parādījis Savas Žēlsirdības dziļumus? kad Es tik daudzus no jums redzēju grimstam nāves ielejā un esam tik tālu no Dzīvības ceļa – vai Es neesmu iejaucies? tomēr, ak vai! tik daudzi no jums vēl arvien ir sadumpojušies pret Mani …

kā jau agrāk esmu teicis gan labajiem, gan sliktajiem; meitiņ, vai Es tev neteicu, lai tu ej un pasaki ikvienam, labajam un sliktajam, šos vārdus:

„Es esmu licis Savai Balsij atskanēt no augšienes; Es skaļi kliedzu – tā, lai sadzird gan labais, gan sliktais; patiešām, Mana Balss ir sasniegusi zemes robežas; atgriešanās un grēku nožēla ir vajadzīga kā labajiem, tā sliktajiem; labajiem ir jānožēlo tas, ka viņi nav precīzi izpildījuši Manu gribu un nav lūgušies pareizā veidā, – daudzi no labajiem tuvojas Man vienīgi vārdos; sliktajiem ir jānožēlo, ka tie savas sirds cietības un vienaldzības pret Mani dēļ nav mitējušies darīt nāves grēkus;”

bet Es tev pateikšu, kas notiek un ko Es domāju; Raksti jums māca, ka, līdzko roka ir pielikta pie arkla, cilvēks vairs nedrīkst skatīties atpakaļ, jo tad jūs vairs nebūsiet derīgi Dieva Valstībai;

kad jūs bijāt grēka verdzībā, tad neizjutāt pienākumu būt taisnīgiem, un ko jūs no tā ieguvāt? neko, tikai pieredzi, kas tagad liek jums aiz kauna nosarkt, jo tās iznākums ir nāve; tagad jums vēlreiz ir ticis parādīts ceļš, kurš jūs var atbrīvot no grēka un vainas muklāja; jūs esat kļuvuši par Dieva vergiem, bet jūs saņemat atalgojumu, kas ved jūs svētdares ceļā un aizved uz jūsu Debesu mājām; grēka alga ir nāve, bet Manis dotā dāvana ir mūžīgā dzīve Manā Dēlā Jēzū Kristū;

Vassiliki, no grēka verdzenes Es esmu tevi darījis par brīvu cilvēku – cilvēku, kurš spēj brīvi staigāt tikumu ceļā, ko esmu izklājis ikviena priekšā; caur žēlastību Es tev esmu ļāvis ieraudzīt Debesu lietas, par kurām tu agrāk neko nezināji; šajā žēlastību laikā Es esmu jums visiem parādījis Savu Krāšņumu, tomēr, lai arī pār daudziem esmu izlējis šīs žēlastības, daudzi vēl arvien ir tālu no Manis;

kad Es darīju zināmus Savus Vēstījumus šai paaudzei, tā skaļi bazūnēja: „nāciet un klausieties Dieva Vārdu!”, un cilvēki saskrēja bariem; tie pulcējās ap Manis sūtīto, lai klausītos Manos Vārdos; viņi klausījās, tomēr nekad pilnībā neizprata Manus Vārdus; šie paši cilvēki vēl arvien klausās, viņi tos arī lasa, bet Vārds neiespiežas viņu sirdīs, viņi turpina lasīt, bet viņu sirdis vēl arvien ir tālu no Manis; tie nerīkojas saskaņā ar Manis teikto; daudz labprātāk viņi noraugās debesīs, lai ieraudzītu zīmes, jo viņu sirdis vēl arvien nav pievērstas Man; Mani Vārdi viņus atstāj vienaldzīgus, un tāpēc arī viņi tos nepielieto dzīvē; Dieva Valstība ir jūsu vidū, bet jūs to neredzat, jo neesat nožēlojuši savus grēkus un arī neesat Man devuši nekādu kenozi;1

ja šis brīnums – jo tas, ka Es runāju uz jums, ir brīnums – nav nekādā veidā jūs ietekmējis un jūs to vēl arvien neredzat, tad kā gan jūs, kas esat tik daudz saņēmuši, varat cerēt, ka ieiesiet Debesīs tukšām rokām? Dievs ir jums ļoti tuvu, bet kā gan tas var būt, ka jūs tomēr Viņu neredzat? vai neesat sadzirdējuši, kā eņģeļi jūs aicina uz Manu Mielastu? vai neesat pamanījuši, cik dāsna ir Mana Roka? kad Es saucu skaļā balsī, pasaule sadalās un daudzas valstības sagrūst;

meitiņ, tu Man vaicāji, kad Mans spriedums nāks no Debesīm kā pērkona dārdi? patiesi Es tev saku: kad šis Žēlsirdības un Žēlastības laiks būs pagājis …

tad tu Man lūdzi, lai Mana Varenā Roka nāktu tevi izglābt no ienaidnieka; Es esmu ar tevi bijis visu šo laiku, un tu vēl arvien neesi pamanījusi Manu Vareno Roku? Es tev ļoti nopietni saku: ikvienu, kurš steidzas nožēlot grēkus un cenšas atgriezties pie Manis, Es kristīšu viņu Savā Svētajā Garā un darīšu to nevainojamu, līdzīgu Manam tēlam;

tu saki, ka ienaidnieks Mani izaicina; jā, patiešām, viņš vienmēr ir Mani izaicinājis, bet vai Es tevi neesmu mācījis viņu noraidīt?2 vai Es vienmēr neesmu cēlies, lai izglābtu Ganāmpulku no ienaidnieka muklāja? velnam nav varas ne pār vienu, kurš ir dziļi iesakņojies Manī;

kas attiecas uz tām sirdīm, kuras vēl arvien grimst muklājā, – tai dienā, kad tās sauks uz Mani, tās ieraudzīs Mani kā savu Tiesnesi; tomēr šajos Žēlastības laikos Es nāku ar Žēlsirdību un vēršos pie jums dzejas vārdiem; Mani Vārdi sevī nes ticību un tikumu; ar līksmības eļļu Es svaidu visus, kas tuvojas Man, un apzīmogoju viņu pieres; tas ir veids, kā šajos laikos Es jums tuvojos; Es jums tuvojos ar Pestīšanu, Glābjošu Palīdzību un Žēlsirdību; ja vien jūs apzinātos, ko Es jums dāvāju, jūs vairs tā vienkārši nestāvētu, bet atvērtu savas sirds durvis un ieaicinātu Mani pie sevis; Es jūs visus pārpludinu ar brīnumiem, lai grezni ietērptu jūsu dvēseles un darītu tās gatavas Manai Valstībai;

meitiņ, tu, kas mājo Manā dārzā, esi miera pilna, lai spētu klausīties Manā Balsī; Es svētīju tevi; Es svētīju arī tos, kurus esmu tev devis, lai viņi tev palīdz nest Mana Dēla uzticēto Vienotības Krustu; nepievērs uzmanību tiem, kuri pārskata Mana Darba nestos labos augļus un tiem netic; kādu dienu viņu lepnums tiks salauzts; tu redzēsi Manu Spēku tad, kad Mans Darbs izplatīsies arvien vairāk un sāks iespaidot grēkā grimušo pasauli;

nāc un paliec pārdomās Manā Klātbūtnē; Es esmu ar tevi;

---