Manu meitiņ, paturi vienmēr Mani savā sirdī un ļauj Man tanī būt kā slavas dziesmai;

vai redzi, kā Manas Acis noraugās tevī? arī turpmāk Es Savos Ķēnišķīgajos Pagalmos nodošu tev Savas Zināšanas un mācīšu ceļu, pa kuru tev jāiet; Es esmu tavs Padomdevējs un Skolotājs, tādēļ smaidi – lai tava seja izstaro smaidu, jo žēlastība tevi apskauj! Manā pilī un Manas Valstības Ķēnišķīgajos Pagalmos Mana Godība nodārd kā pērkons, un ikviens dzird saucienu: „Godība!”

Es, Visvarenais, Karalis un Valdnieks, esmu dāvājis tev žēlastību staigāt pa safīriem,5 nevis pa nokaitētām oglēm … Es tevi un caur tevi arī daudzus citus esmu vedis pa vienotības un izlīguma ceļu; pietika ar šo vienu vienīgo Manas Žēlsirdības darbu, lai pret Mani6 celtos viltus liecinieki un saceltu savu dusmu vētru pret Manis dotajiem Vārdiem un to būtību, kas atdzīvina dvēseles; tomēr neraizējies, jo Es esmu pazīstams kā tāds, kurš nogāž augstus sēdekļus, apgāž viņu iebildumus un varu;

šodien, jūsu dienās, Es visai pasaulei atklāju to, ko esmu sacījis par dažu jūsu ganu aklumu;1 Manā Svētnīcā šie gani paceļ savas rokas Man pretim, cildinot Manu Upuri, tomēr viņiem neizdodas apvaldīt sevī dusmu un lepnības garu, un viņu acis raida baisas dzirkstis; viņi sevi pasludina par taisnīgiem, bet patiesībā ir staigājoši ģindeņi… viņi augstu paceļ galvas, sludinādami savu taisnīgumu un uzticību Man, bet nebīstas Manu Debesu svēto un eņģeļu priekšā apšaubīt visu Manu Evaņģēliju! Mani Baušļi dāvā sapratni par uzticamību, un viņu lūpām vajadzētu sludināt Svēto Gudrību, bet Es no viņiem sadzirdu vienīgi lielīšanos, kas izsauc arvien vairāk Asaru no Manām svētgleznām; kad gans pakrīt tik zemu, viņam vajadzētu doties atpakaļ un pilnīgi no jauna atsākt mācīties Manu pamācību un Mīlestības Likuma izskaidrošanas metodes un pamatprincipus;

vai Es neesmu teicis: „tev būs mīlēt savu Dievu no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku, un tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”? vai viņi nav sapratuši, ka Tiesas dienā viņi tiks tiesāti saskaņā ar mīlestību, kāda viņiem būs bijusi šeit, virs zemes? kā gan viņi var ticēt, ka dzīvo Manī un ir iesakņojušies Manī, ja patiesībā ir nokļuvuši ļaunā gara pilnīgā varā? viņu runas piedauzīgums un sirdī mītošā varmācība ir pretrunā ar Manu Sirdi; viņi nepievērš uzmanību tam, ko māca Raksti: svētumam, ticībai, mīlestībai un mieram; vai viņi nav lasījuši: „Kunga kalpam nav jāiesaistās strīdos, bet gan jāmeklē, kā būt laipnam pret visiem;”

Es reiz2 sacīju, ka viņu Baznīca sabirzt kā satrunējis koks, un vienīgie vārdi, kurus no viņiem saklausu, ir: „vai tad šeit ir sausums?” viņi dara nāves grēku, uztiepdami apmelojošas apsūdzības savam uzticamajam brālim;3 no viņu trūdošo miesu lūpām lien laukā tārpi, jo savās sirdīs tie ir paaugstinājušies un kļuvuši iedomīgi; cik ilgi vēl Man būtu jāpacieš viņu apvainojumi? Es esmu izkāpis no Savām ikonām, lai tos brīdinātu, bet Manu zīmi viņi izskaidrojuši sev par labu un kļuvuši vēl naidīgāki pret Mani … Es uz viņiem runāju, bet tie Manī neklausījās; Es raudāju viņu priekšā, un Manas elsas izklausījās kā flautas skaņas, bet viņi izlikās neredzam Manas Asins Asaras; Es iebildu pret varmācību, kuru viņi nes savās sirdīs pret savu brāli,4 bet viņi Man neatbildēja; Es tiku novests līdz tam, ka Es viņus lūdzos kā ubags, līdz kamēr agonija Manā Sirdī kļuva nepanesama, bet viņi darīja visu, lai no Manis izvairītos; Es saucu viņiem nopakaļ, Es vaimanāju, lai tos pasargātu no iešanas pa nāves ceļu, tomēr viņi neņēma vērā Manus brīdinājumus; kad Es nonākšu pār viņiem ķēnišķīgā majestātē kā Tiesnesis un likšu tiem atbildēt par viņu noziegumiem, jo tie patiešām ir noziegumi, tad ar neaptveramu spēku Es tiem parādīšu, kā viņi ir kropļojuši Manu Mistisko Miesu; kur tad viņi liksies? kur aizbēgs no Manis? kur paslēpsies no Manas Klātbūtnes? kalnu virsotnēs? uz ceļa? krustcelēs? Svētnīcā vai tās vārtos? Es būšu visur …

jūs galīgi ignorējat to, ko Es esmu sacījis Rakstos, jo, ja jūs patiesi būtu tos ievērojuši, tad jūs būtu izlasījuši to, kas tur ir rakstīts: „neatstāj cilvēku viņa vecuma dienās …”5, bet gan pasniedz viņam pretim roku; ja jūs, kas dēvējat sevi par svētiem un taisnīgiem, lolojat sevī dusmas uz kādu, tad kā gan varat prasīt no Manis līdzcietību? jūs, kas paturat sevī aizvainojumu pret savu vecāko brāli,6 – vai Man būtu jāpiedod jūsu grēki? ko lai Es iesāku ar jūsu ik dienas lūgtajiem „Kyrié eleison”? ko lai iesāku ar jūsu daudzajiem upuriem un jūsu kvēpināto vīraku? nekas no tā visa neiemantos Manu piedošanu par jūsu grēkiem;

klausieties uz Mani; Es esmu raudājis par visām jūsu kļūdām un trūkumiem, tomēr Mana Sirds, brāli, ir Mīlestības un Žēlsirdības bezdibenis; Es esmu Tas, Kurš atdzīvina tavu garu un dāvā gaismu tavām acīm; Es dāvāju dziedināšanu, dzīvību un svētības; ja Es tev liekuļoti glaimotu, tas vairs nebūtu Es; Es esmu izteicis tavas vainas vārdos, lai tu atgrieztos pie Manis ar nožēlas pilnu sirdi, un Es tevi dziedināšu; tavs kaunpilnais kailums tagad ir redzams arī Maniem svētajiem un eņģeļiem Debesīs; tu, brāli, esi nostājies kails ne vien visu tautu, bet arī visu Debesu priekšā; tomēr Es, neskatoties uz tavu pārsteidzošo un neizsakāmo kailumu, tevi atbalstīšu un atkal ietērpšu tevi Sevī, ja vien tu pazemosies, nožēlojot grēkus un ņemot nopietni pie sirds visu, ko esmu tev teicis;

Grieķija, nometies ceļos un Manā Vārdā lūdz, lai tev tiktu piedots; augšāmcelies no mirušajiem un kā bērns ļauj Manai Mātei vadīt tavus soļus pa safīru1 ceļu uz svētumu; piesauc Viņu un atļauj savai Svētajai Mātei izglābt tevi no taviem mirušajiem darbiem, lai tava kalpošana Man kļūtu ķēnišķīga, jo nāktu no tīras sirds; atļauj savai Svētajai Mātei atjaunot tavu svētumu un palīdzēt tev vēlreiz pieaugt pestīšanā;

aicini svētos, lai viņi tev parādītu ceļu uz Gaismas Mājokli, – tad tavi vārdi vairs nebūs tukši un stulbi, un, kamēr tu atsacīsies no visa, ko agrāk runāji pret Mani, un pīšļos un pelnos nožēlosi savus grēkus, tavi vārdi pārvērtīsies miera pilnā melodijā; ak, kad gan Es beidzot ieraudzīšu, kā Austrumu Nams sveic Rietumu Namu ar svētu skūpstu? ic;

meitiņ, paskaties, cik dziļas brūces Manā Miesā ir radījuši viņu mutes vārdi; svētīgs cilvēks nepieliecas, lai raudzītos pēc Manis, jo Es esmu pār jums un jums blakus;

nāc, ienāc sava Kunga priekā un mierā; skaties sev priekšā un nekad atpakaļ, un paliec uzpotēta Man; ic;

---