Dieva tempļi,4 Es esmu pārbaudījis tavas sienas un Man nepatīk, ka jūs Manu Vārdu uztverat nenopietni …

Es sūtīju Savu eņģeli, lai tas pārbaudītu Manus tempļus un apietu tiem apkārt; Es viņu sūtīju, lai viņš izstaigātu Manas pilis, un redzētais skats viņam lika nodrebēt šausmās… jūsu sienas ir zaudējušas savu spožumu, un jūsu ziloņkaula pilis, kuras agrāk piedāvāja cienīgu mājas vietu jūsu Karalim, tagad ir kļuvušas par drupām, jo jūs vairs nepiesaucat Svēto Garu, Kura caurspīdīgās straumes jūs atjauno, svētdarot Manu mājvietu;

jūsu mājās Es vēlējos piepildīt jūs ar dārgumiem5 un darīt tajās brīnumus, lai tās tiktu piepildītas ar Manu pilnību; Mans labprātīgais nodoms bija izliet visu Sevi tevī un tevi dievišķot; vai tu saproti Manus nodomus? Es – ne tikai Savas Baznīcas, bet arī visas Savas radības Dievs – ilgojos atdot Sevi jums; Mans dzīvību devējs ceļš jūsos nevar palikt nepamanīts; Dzīvības Avots izvirdīs kā strūklaka jūsu nožēlojamo sienu vidū! kamēr jūs atdzimsiet, jūs arī kliegsiet aiz prieka un dziedāsiet:

„Visžēlsirdīgais un mīlošais Dievs, kura varenību teic visa Viņa radība, piepildīja mani ar Augšāmcelšanās gaismu! lai ir svētīts Viņa Svētais Vārds! mans Trīsvienīgais Dievs ir atmirdzējis manī;

visas radības Līgavainis žēlsirdīgi ir ienācis manī un ietvēris mani Savā pārdabiskajā mācībā, kura nāk tieši no Viņa Mutes un pārpludina manu dvēseli ar Gudrības Gaismu un Tās pamācībām; Viņš ieradās šeit Savā majestātiskajā Godībā, lai, piedodams Saviem ļaudīm viņu grēkus, atgādinātu tiem pestīšanas spēku; tas ir noticis Viņa Sirds bezgalīgajā Žēlsirdībā;”

ak, jā! visi Mani ceļi ir žēlastība un patiesība … un no Manas Mutes tiek pasludināta Patiesība; Manos Vārdos nav nekā sagrozīta vai nepatiesa, tie ir ietērpti majestātē, spēkā un arī cildenumā; mostieties, tempļi!1 kādēļ jūs guļat? jūsu priekšā stāv jūsu Dievs, tērpies majestātē un godībā, un Viņš jūs aicina! Es valdu pār visu un stāvu jūsu priekšā, lai dāvinātu jums Savus neskaitāmos Dārgumus; ieguvums piederēs jums;

skatieties! jau tuvojas Rīta blāzma,2 bet Man šķiet, ka jūs neesat pietiekami novērtējuši Manu piedāvājumu; Es neesmu dzirdējis arī nekādu pateicību par Savu žēlsirdīgo žestu; paaudze, tu neesi nobriedusi, tu neesi pieaugusi Manos Pagalmos, bet gan saņēmusi savu barību citās vietās; Manās Rokās ir neskaitāmas bagātības, kuras Es izdalu neskaitot, tomēr, tās saņēmuši, daudzi tās ir pārveidojuši, kā viņiem ir labpaticis, bet savukārt citi – iemainījuši tās pret viltotu pakaļdarinājumu3 un novirzījušies no patiesības;

Mana cēlā Motīva4 aizsākumos Mans Tēvs ar dziļu nepatiku raudzījās uz zemes kņadu un sacīja: „paaudze, tu esi izlepusi …”5 šodien Es saku: „tu savu briedumu neesi ieguvusi Manī, tev, vēl līdz galam neizaugušai, jau ir apcirsti zari; tavi augļi ir neēdami, negatavi un skābi, tie neder nekam; tavu neprātu ir pavedinājusi nodevība…” Rīta blāzma6 bija ar tevi, tomēr tu svētas lietas esi uztvērusi vieglprātīgi; ļaunuma valdzinājums met ēnu uz labo, bet dziņu viesulis samaitā vienkāršu sirdi;

ļaunuma pilnā paaudze, vai tu kādreiz esi iedomājusies, ka žēlastība un žēlsirdība ilgojas pēc Kunga izredzētajiem? vai kādreiz esi sapratusi, ka Es tevi esmu aicinājis? vai Mani svaidītie Vārdi ir paskrējuši tev garām kā pārejošas valodas? vai Mana Klātbūtne ir tev aizslīdējusi pāri kā ēna? tā vien šķiet, neprātīgā paaudze, ka tev labāk patīk zagts ūdens un noslēpumā ēsta maize garšo labāk! tieši tādēļ jūs savas mutes brīvi atdodat ļaunumam;

tagad Es atkal no jauna izleju jūsu priekšā Savu Sirdi;7 ak, paaudze! ja vien tu apzinātos, kāda žēlastība ir dota taviem laikiem, kāda Manas Žēlsirdības žēlastība! šī žēlastība pārsniedz cilvēcisko sapratni! un, lai arī Es pazīstu jūsu ļaunuma pilnos nodomus un apzinos, ka no daudziem, kurus mīlu ar neizmērojamu Mīlestību, Es pretī saņemšu izsmieklu, Es tomēr turpinu īstenot Savas ieceres un nāku pie jums kā ubags, kuram ir tikusi liegta mīlestība … tomēr jūs8 izsakāt spriedumu par Mani un izturaties pret Mani kā pret noziedznieku … jūs esat nodevības čempioni, jūs paļaujaties uz savām pasaulīgajām bagātībām, nevis uz Manu Dievišķo Dārgumu, kurš jums varētu atnest pestīšanu;

neviens nav labs, izņemot Dievu … tomēr vienīgi Dievs var tevi dievišķot un likt tevi uz tikumu ceļa, lai, dievišķodams tevi, darītu par kaulu no Viņa Kaula un miesu no Viņa Miesas un lai tu tiktu atzīta par Viņa sēklu …

Mans Gars ir noskumis, jo Es nevēlos kādam liegt Savu Mūžīgo Klātbūtni;1 ja vien jūs, Dieva tempļi, zemojaties Manā priekšā un nožēlojat grēkus, Es Savā bezgalīgajā Maigumā esmu gatavs aizslaucīt jūsu kļūmes, tomēr Es nepiedošu zaimotāja vārdus;2

nožēlojiet, jo Mans Svētais Gars nekad nepaliks miesā, kura ir grēka parādniece; neapbēdiniet Manu Svēto Garu, apsūdzēdami to, kas nāk no Dieva, un saukdami labo par ļaunu, – tāda rīcība var kļūt liktenīga jūsu dvēselēm;3

redzot no Augšienes visu, kas notiek, Mans Gars ir salauzts; ļauna darītājs nevar noslēpties no Mana skatiena, nedz arī tas, kurš dienu un nakti plosās, lai nakts aizsegā atriebtos brālim … ak, Vassula, liec Manam Vārdam atbalsoties no tevis; saki ikvienam, lai tas būtu labs vai ļauns:

„Es lieku no Debesīm atskanēt Manai Balsij; Es skaļi kliedzu, lai sadzird ikviens – gan labais, gan ļaunais; patiešām – Manas Balss skaņas ir aizsniegušas zemes galus; grēki ir jānožēlo gan labajam, gan ļaunajam; labajam ir jānožēlo, ka tas nav precīzi izpildījis Manu Gribu un nav lūdzies pareizā veidā,4 – daudzi pie Manis vēršas tikai ar vārdiem; ļaunajam ir jālūdz piedošana par to, ka savas sirds nocietinātības dēļ ir izdarījis nāves grēku un ir vienaldzīgs pret Mani un pret Manu Likumu;”

tā kā Mani tempļi patlaban ir izpostīti, Es Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā turpināšu izliet pār šo ļauno paaudzi Savu Garu, lai to atdzīvinātu; tad šis sausums uzgavilēs un kļūs auglīgs; tad mīlestība cieši savīsies kopā ar vienotību, un agrākā pasaule izzudīs …

lai arī Es jau iepriekš paredzēju, ka daudzi no jums, spītības pārņemti, nepieņems Manus brīnumus, tomēr beigās Es triumfēšu pār šo samaitāto paaudzi; ja viņi tev iebilst: „bet Kristus jau reiz ir uzvarējis; Viņš iekaroja pasauli, kā Pats to bija sacījis; kā gan lai Viņš uzvar vēlreiz? par kādu uzvaru Viņš tagad runā?”, tad tu, meitiņ, viņiem atbildi: „pazīdams jūs, vēl pirms bijāt radīti, un zinādams, ka daudzi no jums uzdos šo jautājumu, Es vēlreiz vēlos jums atkārtot to pašu, ko sacīju Tēvam;” raksti:

kad Es visus cilvēkus pievilkšu pie Sevis, kad Es viņus ievedīšu Savā Sirdī, tad atkal būšu pagodināts; Es esmu jaunais Ādams, un Es esmu Pamācības gaisma un svētā Gudrība; kad visi cilvēki pasaulē sapratīs un ticēs, ka esmu Tēva sūtīts, tad Es atkal uzvarēšu, jo viņi visi vienā balsī sauks:

„šis ir Kristus, viens no Vissvētākās Trīsvienības, vistīrākā Gaisma, Kura ieved dvēseles un visu Viņa radību Savā Dievišķajā Gaismā; Kungs Dievs, ar Savām Rokām Tu esi radījis visas lietas majestātē un godībā; ar prieku un smiekla zvārgulīšiem Tu veidoji ikvienu lietu un piepildīji to ar žēlastību; tomēr ļaunais gars, mūs apskauzdams, atņēma mums šīs žēlastības – viņš mums atņēma pat dzīvību; līdz pat brīdim, kad Tu, Pestītāj un Glābēj, nāci, lai mūs glābtu, mums bija liegta Tava Gaisma; kungu Kungs, mūsu dvēseles svaidījums, trīskārt svētā Gaisma, Tu dievišķoji Savu Miesu, vēl mājodams šeit, virs zemes, bet caur Savu Augšāmcelšanos Tu to darīji garīgu un neiznīkstošu; Tu Sev pakļāvi visas materiālās lietas virs zemes, Tu uzvarēji Nāvi, Tu radīji Atklāsmi,5 kurai ir jāpastāv uz mūžīgiem laikiem; cilvēkus Mīlošais, Tu esi dzīvais Dievs, Kurš esi mums devis Savu Līgavu,1 kura atbalsta un glabā neskartu Patiesību;

ak, trīskārt svētā Gaisma, Tu kļuvi redzams miesā, lai parādītu mūs Tēvam – Tēvam, Kurš ir Tevī, un Kurā esi Tu;”

paaudze, tādēļ nejautā, kam līdzināsies uzvara; uzvara būs tad, kad visa radība tiks pārveidota mīlestības vienotībā ar Mani, kad tā vienā balsī sauks:
„Jēzus ir Kristus! Jēzus ir Kungs!”

kā tu, meitiņ, sacīji – Es esmu Karalis; kā Svētais Gars iečukstēja tavā ausī, lai tu to pasludinātu tālāk, – Es esmu Karalis …

tādēļ, kamēr tu vēl atrodies šīs zemes trimdā, upurējies vairāk un paliec vienotībā ar Savu Dievišķo Brāli; ar pacietību nes smagos likteņa pārbaudījumus, ar kuriem tev nākas sastapties, – tu tos nenes viena, Es esmu ar tevi, dūjiņ; nes šos pārbaudījumus Manis dēļ – ar tiem tu palīdzi daudziem grēciniekiem piedzīvot Manu žēlastību; priecājies! jo Es tev esmu dāvājis žēlastību pārpilnību būt ar Mani šādā veidā; vai tu redzi? lai tas ir pietiekami, lai aizstātu ar to visas sāpes un ciešanas; tagad atļauj Savam Karalim priecāties tevī;

nāc; ic;

 

---