|
2000. gada 16. oktobris
Kungs ir labs, jo Viņš mani ir mācījis. Viņš ir Tas, Kurš māca nabagus un grēciniekus.
Mans Tēvs un tavs Tēvs ir ietērpies Spēkā un Majestātē – vienā balsī slavēsim Viņu un piepildīsim solījumus, kurus esam devuši Visaugstajam.
Vērsīsimies pie Karaļa ar dziesmas vārdiem! Bet cik ļoti es baidos izdzirdēt:
„Vai esi bijusi Manā Padomē?”
nebaidies! Es tevi esmu izvedis no pazemes, Es tevi esmu atracis un sacījis:
„Mans bērns, tu iemantosi Mieru;”
no Ēģiptes zemes Es esmu licis celties gan praviešiem, gan svētajiem; lai ir svētīta Ēģiptes zeme – lai tās lapotne turpina zaļot; lai turpina augt koki pie Nīlas upes un lai tie nes labus augļus, kas pabarotu Ēģiptes ļaudis; godības tronis ir uzcelts katrā vietā, kur Mana Māte, Jaunava Marija, taisnīgais Jāzeps un Es Pats esam gājuši garām;
„Ēģipte, Mēs likām Savus soļus uz tavas zemes, un, kad Mēs gājām garām, pret Debesīm pacēlās vīraks; vai Rakstos neesat lasījuši:
„vēstneši nāks no Ēģiptes zemes,” 1vai nezināji, ka arī tevi Es esmu svaidījis? 2 Mana Mīlestība uz tevi ir tikpat liela, cik Debesis ir augstu pār zemi; lai tava zeme turpina nest augļus un uztur tevī mundrumu un prieku;” Vassula, tu Man jautāji, vai Es, transcendentais Dievs, pilnībā esmu tevī? Es, Mana iemīļotā, esmu parādījis Savas zīmes un brīnumus tevī, kurai esmu parādījis Savu labvēlību un svaidījis Savā pāri plūstošajā Mīlestībā; tava vājuma apreibināts, Es tevi turēju Savās Rokās, un Eļļa pilēja pār tevi, pārklādama tavu galvu ar svaidītu mirru lāsēm; šīs lāses pieņēma safīru formu, lai tu varētu stāties Tēva priekšā; Viņš, redzēdams tevī visas Sava Dēla zīmes, tevi svētīja 3 un sarunājās ar tevi; Savā neizsakāmajā dāsnumā Es izelpoju pār tevi Savu smaržu, lai tu tās saldo aromātu izplatītu sev visapkārt; tad tavi ienaidnieki, kas ir Lucifera un Sātana vadītie spēki un kas pretojas Manai Dievišķībai, zinātu, ka tev ir Liecinieks Debesīs un Aizstāvis Debesu Augstumos, Kurš tevi aizstāvēs un atbalstīs līdz pat tavas misijas noslēgumam; vai tas viss tev liekas kā izšķērdība? bet nav taču neviena, kurš līdzinātos Man! Es neesmu vienkārši rakstu tīstoklis! Mana Vassula, Es neesmu tikai iespiesta grāmata! tik liels paļāvības trūkums, it kā tavas rokas būtu saņēmušas ērkšķus, nevis svētības! 1 lai tavi ienaidnieki savā ļaunumā izsaka draudus tev, Man un Manai Dievišķībai! atļauj viņiem, jo neviens no tiem nespēs uzvarēt tevi, neviens! to tev saka tavs Visaugstais Dievs; lai skeptiķi un racionāli noskaņotie, tava laikmeta farizeji, kuri nekad līdz šim nav centušies saskatīt Mani Manā transcendentajā Gaismā un Godībā, saņem zināšanas un spēju atpazīt no Manas Mutes, jo Es turpinu atjaunot Savu Radību… tomēr viņi to ir aizmirsuši, un Es esmu tikpat kā miris viņu sirdīm; Es jums saku: 2 „neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem” 3, bet tu, Vassula, kas baidies, ka Es tev Sava Vaiga priekšā jautāšu: „vai esi bijusi klātesoša Manā Padomē?”, klausies: vai Atpazīšana nedeva gaismu tavām acīm? vai visu šo svaidīto gadu garumā Gudrība neiečukstēja savas zināšanas tavā prātā? tava niecīguma un grēcīguma dēļ Es, Savas radības Līgavainis, noliecos līdz pat tevim, tu biji analfabētisks bērns attiecībā uz Manu Vārdu; tu biji neizglītota un neapdomīga pret dievišķo vārdu plūsmu, tomēr, caurskatot tevi, zem šī muklāja Es ieraudzīju tevī cildenu dzirksti pret Manu Svēto Vārdu; tagad vēlos tev atgādināt: kurš tevi izaudzināja? vai tā nebija Gudrība? vai Gudrība nebija tava Audzinātāja? un kas tevi ir vadījis staigāt vienīgi pa safīriem 4 izklātu ceļu? vai tā nebija Gudrība? un kas tevi apņēma tā, ka tu varēji pacelties līdz pat Debesīm? vai tā nebija Gudrība? vai Es jau iepriekš tev neteicu, ka caur Vēstījumiem Man bija ikvienā sirdī jānodibina Sava Valstība? un ar Savu Svēto Garu Es vēlos ienest šajās sirdīs kārtību, lai pārveidotu tās par jūsu laikmeta apustuļiem; Manas Vissvētākās Sirds bērns, kuru Es esmu ievijis Sevī, „élla; 5 mi me fovásse, allá min amfivolíss … se thiálexa yia to érgho mou … affissé tis amfivolíes sou, élla …” 6raksti: kā jau sacīju, katrā sirdī, kura atveras Manam Vārdam, Es nodibināšu Savu Valstību; nebīsties no apvainojumiem un lamām, ar kurām mirstīgie tev uzbrūk, nebīsties no vajātāju nevaldāmā niknuma; Es tavu sirdi esmu apzīmogojis ar Saviem Vārdiem un esmu licis pār tavām lūpām tecēt mirru lāsēm, lai tās žēlastībā vēstītu mieru un atnestu vienotību Manu dēlu un meitu sirdīs; lai lepnos pārsteidz tava izturība, ko Mans Gars dod tiem, kuri tiek vajāti Manis dēļ; lai viņi izvairās no satikšanās ar tevi, kā tas jau ir noticis; 7 kad pienāks Mana Diena, tad Es būšu Tas, Kurš izvairīsies no viņiem; kad viņi izturas pret tevi skarbi un glūnēdami ložņā tev apkārt, paciet to visu pazemībā un ar cieņu, jo, pateicoties šiem augstprātīgajiem vīriem, tu saņemsi savu algu Debesīs … caur savām ciešanām tu uzcel dvēseles no miega un atved atpakaļ tos, kurus pasaule ir aiznesusi projām; Es tevi atklāšu Savas Sirds degsmi; Es arī turpmāk mācīšu tevi Gudrībā un svētīšu tavus soļus, kad tu iesi kopā ar Mani; kamēr tu, Mana līgava, staigā pa vienotības ceļu, turies cieši pie sava Līgavaiņa, un Es beigās uzvarēšu;
(Dievs ir pie tevis un tevi mīl! Es Esmu;)
(Šis teikums nav šī vēstījuma ietvaros. Pēc tēva Gerharda Vencela lūguma, kurš no tālienes filmēja, es atvēru piezīmju burtnīcu, jo viņš vēlējās, lai izskatītos tā, kā ir tad, kad es saņemu vēstījumu. Tomēr šajā mirklī pēkšņi atnāca Kungs un, paņēmis manu roku, pateica: „Dievs ir tevi līdzās un tevi mīl! Es Esmu;”) Iepriekšējais vēstījums šajā brīdī vēl nebija noslēgts, tam vēl bija jāturpinās;)
Es esmu Augstais Priesteris pār visu Savu Namu, pār Namu, kuru cilvēki sava mīlestības trūkuma dēļ ir bez žēlastības sašķēluši; vai lai Es noskatos, kā tiek sašķelts Mans Nams, un neiejaucos šajā dumpīgumā? ko viņi 1 sludina? kā vārdā viņi sludina savu ticību? kad viņi bez ticības un svētuma pacēla Mani savās Rokās, Es nolaidu Savas Acis, lai Man nebūtu viņos jāskatās … Es nonāku viņu rokās vienīgi Savu uzticamo bērnu dēļ, bet Manai Euharistijai tiek piešķirta arvien mazāka un mazāka nozīme; Es, visvarenais Karalis, Majestāte pār visām majestātēm, visu valdnieku Valdnieks, žēlastībā tevi aicinu šobrīd ēst dzīvo Mannu, Debesu Maizi Euharistijas veidā; un tām baznīcām, kuru garīdzniecība nav pieņēmusi Euharistijas noslēpumu, Es saku: „nāciet pie prāta un meklējiet Mani nopietni un no visas sirds, apvaldiet arī savu aizvainojumu pret Manu Māti; lai ikviena cilts zina, ka Savu Miesu un Asinis Es esmu saņēmis no Savas Mātes; jā, Mana Miesa nāk no Vissvētākās Jaunavas, no Viņas šķīstajām asinīm; lai ir svētīts Viņas vārds!
lai izglābtu visus šīs zemes pazemīgos, kuri Mani pieņem, un lai dotu viņiem neiznīcīgo dzīvi, Es kļuvu Maize, lai Sevi atdotu jums; Komūnijā es svētdaru visus, kuri Mani pieņem, Es tos dievišķoju, lai viņi kļūtu par miesu no Manas Miesas un par kauliem no Mana Kaula; ņemot dalību Manī, Dievišķajā, jūs un Es kļūstam par vienu miesu un esam garīgi vienoti; Mēs kļūstam par vienu cilti, jo Es jūs varu pārveidot par dieviem caur līdzdalību Manā Dievišķajā dzīvē; caur Savu Dievišķību Es dievišķoju cilvēkus …
vai neesat dzirdējuši: „jūs esat dievi un visi esat Visaugstākā dēli;” 2 tagad Mani tiesā cilvēki; baznīcas, kuras nespēj saprast Manu Noslēpumu, noraida Tērpu 3, Kurš varētu jūs apsegt un majestātiski izgreznot, Tērpu, kurš jūs spētu pilnīgi pārveidot un dievišķot … šodien atkal Es saucu no Debesīm: „brāļi, kādēļ jūs graujat Manu Dievišķību? ja jūs apgalvojat, ka jūs esat tie, kuri zina, kas ir pareizs, tad kādēļ jūsu gars izlaupa Manu Baznīcu? Es jūs aicinu valdīt līdz ar Mani, Es jūs aicinu svinēt svēto Misi un piedalīties Dievišķajā Noslēpumā tieši tādā veidā, kā Es to esmu iedibinājis;”
Un ja viņi neklausās?
augstprātīgie nemitīgi ņirgāsies par Mani, jo viņi ir novirzījušies no Manas Gaismas; Es esmu klātesošs Savā Euharistijā; tomēr, kamēr viņi neieraudzīs Manu Dievišķību ar garīgām acīm, viņi turpinās līdzināties snauduļojošam cilvēkam, kurš nespēj uztvert neko no tā, ko jūs viņam sakāt; viņš vaicās: „ko tu teici? vai tu ar mani runāji, vai?”
ķēnišķīgi un krāšņi šīs baznīcas pasludina Mani, tās apstiprina Manu varu, apliecina Manu bijību iedvesošo spēku un dzied Man slavu, tās atzīst Manu Visvarenību un varenos brīnumus, tomēr tajā brīdī, kad ir jānovērtē Manas Dievišķības varenums un Mana Klātbūtne Euharistijā, Es tiem kļūstu par klupšanas akmeni;
šodien tas ir akmens, ko nama cēlāji ir atmetuši, neapzinoties, ka tas ir stūrakmens;
un tu, Manu meitiņ, turpini sludināt Mani kā savu vienīgo Mīlestību un pasaki saviem brāļiem un māsām šos vārdus: „Kungs ir labs, jo Viņš mani ir mācījis; Viņš ir pazīstams kā Tas, Kurš māca nabagos un grēciniekus …”
trauslā meitene, Es vēlos dalīties ar tevi kādā lietā: pavisam drīz Es atļaušu pūķim apēst viņa paša asti, pavisam drīz Es no Debesīm izdošu pavēles; Es esmu nolēmis atjaunot Savu Namu; Es atjaunošu Savu Euharistiju tajos namos, 1 kuriem ir tikusi laupīta Mana Klātbūtne, un šie nami kļūs svēti; jūs esat tikuši nolaupīti Manai Visvarenībai, un pūķis jūs ir nolīdzinājis līdz ar zemi, un tomēr Es jums saku, Es saku jums visiem: Mans Gars tiks izliets pār visu zemi, lai to veldzētu ar Debesu rasu; zāle kļūs zaļāka, koki uzziedēs, tiem būs krāšņa lapotne un tie nesīs bagātīgus augļus, jā – bagātīgus! pagaidiet, un jūs to ieraudzīsiet! 2 „kurš tev saka, ka tu pastāvēsi mūžam? tu pietiekami ilgi esi lidinājies kā ērglis, vīdams sev ligzdu zvaigžņu 3 vidū un dzeldams viņus; tagad nāc un nostājies Man pretim kaujā; tu nestāsies Ābela priekšā; Es tavu dunci nosviedīšu pie zemes; tu esi izlaupījis Manu Namu un nozadzis no Tā visdārgāko, tu esi zadzis pēc sirds patikas; tu esi izgājis caur Manu ļaužu vārtiem un darījis viņus aklus, bet tagad tavs laiks ir beidzies; lai arī tev vēl arvien šķiet, ka tu vari paplašināt savu tumsas valstību un pievilt Manus ļaudis, tomēr tā vairs nenotiks; taisnība ir gatava izlieties kā ūdens, un Mans Gars plūst kā neizsmeļama straume …”
pavisam drīz kāds sauks: „ak, patlaban mēs piedzīvojam tik labu laiku …” nāc, Es tev došu atpūtu, lai tu gūtu jaunu spēku; dzīvo saskaņā ar Maniem Vēstījumiem un ej pa ceļu, kuru Es tev esmu iezīmējis … ic;
2 Kungs man lika saprast, ka arī Ēģipte, tāpat kā Izraēla, var tikt uzskatīta par Svēto Zemi, jo tā dāvāja patvērumu Svētajai Ģimenei, kad viņi bēga no vajātājiem. Ēģipte to pabaroja un padzirdīja, bet galvenais – dāvāja tai aizsardzību. Dievs nekad neaizmirst šādus labvēlības pierādījumus.
3 Šie vārdi man atgādināja par Jēkaba saņemto svētību Radīšanas grāmatas 27. nodaļā.
1 Tajā dienā es biju šaubu novārdzināta… Mana neizsakāmā vājuma dēļ Kungs sarunājās ar mani ļoti pacietīgi – kā ar bērnu, kuram ir salauzta sirds.
2 Kungs uzrunā skeptiķus.
4 Safīri šeit simbolizē tikumus.
6 “Nāc, nebaidies no Manis, bet nešaubies… Es tevi esmu izvēlējis Savam Darbam… atstāj savas šaubas, nāc…”
7 Dažus bīskapus, kuriem ir lūgts satikties ar mani, izdzirdot manu vārdu, pārņem neprātīgas dusmas.
1 Tie, kuri vēl nav sapratuši, ka tiem, lai apvienotos, būs pazemīgi jānoliecas vienam otra priekšā un jāmīl.
3 Simbolisks apzīmējums Kristum.
1 Dievs runā par baznīcām.
2 Pēkšņi Kungs vērsās pie ļaunā gara (pūķa) un sacīja viņam šos vārdus.
3 Vienlaicīgi dzirdēju arī vārdu “uzticamo”.
|
