1miers ar tevi, Mans bērns; viss, ko esmu tev devis, ir svētās Gudrības iedvesmots – šādi Es vienmēr esmu darbojies pie Saviem praviešiem; Es runāju un viņi ticēja; nemitīgi peldināti Manā Gaismā, viņi arvien mājo Manā Gribā; pazīstot viņu cilvēcisko trauslumu, Manas Acis, tāpat kā mātes acis, kas pieskata savu mazuli, uzrauga Savus izredzētos – tās viņus sargā no pakļaušanās pasaulīgajai ietekmei un pārkāpumiem; tad Savā lielajā labvēlībā un arī ar lielu prieku Es viņus apveltu ar īpašām žēlastībām, lai sagatavotu viņus savam uzdevumam, kas parasti pārsniedz viņu cilvēcisko spēju robežas; Es viņiem dāvāju savu aizsardzību, paslēpdams viņus zem Saviem Spārniem2; arī tevi, kuru Es ar nolūku esmu izaudzinājis un kurā esmu iegravējis Savu Svēto Vārdu, Es tevi nodrošināšu ar visu nepieciešamo, kas lauvām un pūķiem liks rūkt bailēs, jo tie zinās, ka Es Esmu ir ar tevi;

Manai visvarenajai Rokai nepietrūkst līdzekļu aizsardzībai; lai tagad pasargātu tevī Manu Svēto Vārdu, Es tevi esmu apņēmis ar Savām Rokām tāpat kā saimnieks, kurš apjož savu īpašumu ar žogu, lai pasargātu to no iebrucējiem; kurš čempions lai uzdrīkstētos tagad nākt, stāties Man pretim un izaicināt Manu izvēli? Pats Brīnums ir nokāpis no Augšienes, lai atdzīvinātu šo mirstošo paaudzi un parādītu Savu Valdnieka varu; reizē caur Savu Dievišķo Darbu tevī, kuru esmu paveicis tik neparastā veidā, Es esmu vēlējies atklāt arī Savu Žēlsirdību; lai atvērtu tavu dzirdi, Es tavā ausī pilienu pa pilienam kā vistīrākās mirres esmu lējis Savu Gudrību;

ak,3 kādu prieku Es ieguvu, īstenodams šo brīnumu brīnumu! kādu dievišķu iepriecu Man sagādāja Manas Žēlsirdības veiktais Darbs un redzējums, ka atjaunotne ir jau pavisam tuvu! cik liels prieks un laime piepildīja Manu Sirdi, kamēr Es atbrīvoju tevi no tavas nožēlojamības un ļaunuma saitēm; Es priecājos, pievilkdams tevi Savā tuvumā un neļaudams tev vienmēr būt kā bērnam, kurš neuztver Mani nopietni; lai pievērstu tavas acis Manai ķēnišķīgajai cieņai un lai tu mūžam pieminētu mūsu laulības, ar vissaldāko skūpstu Es noskūpstīju lūpas, kurām vajadzētu pagodināt Manu Vārdu; Es saasināju tavu uzmanību, lai tā uztvertu Manu neizsakāmo saldumu, un vēlējos dzirdēt tevi sakām: „Kungs Dievs ir salaulājies ar mani, izgreznodams manu dvēseli ar Sevi pašu; cik ļoti mūsu Kungam patīk padevīga un labprātīga dvēsele, jo Viņa neizdibināmā Gudrība spēj tajā4 atrast sev ceļu un pilnībā ievest šo dvēseli Dievā;”

Raksti saka: „Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj Sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos!”5 jā, patiešām – laimīgs ir šāds cilvēks, jo Es Savus izredzētos piepildu ar Sava Nama labumiem – Manas Mutes svētajām pamācībām; tad Es Savu pravieti izgreznoju ar saviem Debesu dārgumiem un greznumu – ar tikumiem;

Es vēlos, lai Mans templis būtu svēts un šķīsts, Es vēlos, lai Mans altāris būtu nevainojams un mirdzētu kā tūkstotis dārgakmeņu; viņa mēli Es daru līdzīgu abpusgriezīgam zobenam, Es to sūtu sludināt pret jebkāda veida lepnību un uzpūtību, pret augstprātīgiem sludinātājiem, pret visu cilvēcisko lepnumu un cilvēku radītajām augstajām idejām, Es to sūtu vērsties pret netaisnību un visu, kas ir pretrunā Manas Mīlestības Likumam;

Es priecājos par Savu mājvietu,1 jo pār to, kuram ir jāliek piedzimt Manam Vārdam, atdusas Mans Gars; salaulāts ar Patiesību, Mans pravietis kā Mans ķēnišķīgais vēstnieks tiek sūtīts vistumšākajos un neglītākajos zemes nostūros, lai izdziedātu jums taisnīgumu, laipnību, svētumu un tikumu un lai ikvienam no jums atgādinātu manus Ceļus; Mans pravietis atgādina visu kārtu cilvēkiem, ka:

- Es Esmu garā nabadzīgo Svaidījums;

- Es Esmu jūsu labklājības Garants;

- Es Esmu Gaismas Dievs un cildenās Mīlestības Avots;

- Es Esmu dvēseles un miesas Atjaunotājs un Spīdeklis;

- Es Esmu Tas, Kurš mierina taisnības dēļ vajātos;

- Es Esmu slimo un mirstošo dziedinošā Eļļa un Svaidījums; Es Esmu jūsu Kungs un Dievs, bet reizē arī Draugs, Biedrs un Tēvs;

paaudze, Es nemitīgi atdodu Sevi tev, lai darītu pilnīgāku tavu tēlu, kuru tu esi izkropļojusi un aptraipījusi ar saviem ļaunajiem darbiem, saviem grēkiem un stūrgalvīgo pretošanos atzīt Mani par savu Tēvu; Es Sevi nemitīgi atdodu tev, lai paceltu tevi žēlastībā un šajā žēlastībā atjaunotais skatiens ieraudzītu neredzamās un neiznīkstošās lietas; tādēļ, saskaņā ar Savu labo Gribu, ar vienu vienīgu vārdu no Savas Mutes Es lieku celties praviešiem un savienoju tos ar Savu Sirdi;

Es, Gaismas Dievs, vēl ilgi pirms jūsu radīšanas paredzēju šo Lielo Atkrišanu; vai Man nebūtu tiesības aicināt praviešus? Debesis priecājās, kad Mēs Savā žēlsirdīgajā Labvēlībā apžēlojāmies par tavu apātiju; Es esmu licis celties praviešiem, lai tie tieši no Manis un ikvienā laikā saņemtu Manus Debesu aicinājumus, kurus ir pavadījušas žēlastību straumes; viņu sirds tuvumā Es dalos ar Saviem praviešiem visos Savos Dievišķajos Darbos; gan agrāk, gan tagad Es dvešu viņu sirdīs Savas Sirds iedvesmas, lai tie uzticīgi liecinātu; un, ja daudzus augsti stāvošus cilvēkus ieļauno Manu praviešu liecība, tad vienīgi tāpēc, ka viņu2 ceļi nav Mani ceļi;

Savā dedzīgajā vēlmē izglābt šo paaudzi Es esmu licis celties praviešiem un esmu salaulājies ar viņiem; Es viņiem esmu iemācījis, kā pavadīt savu laiku ar Mani, kā, vēl virs šīs zemes dzīvojot, dalīties ar Mani savā dzīvē saskaņā ar viņiem doto žēlastību;

šajās dienās Es nonāku virs zemes kopā ar Manu Dēlu un Manu Svēto Garu kā trīs Liecinieki; Es esmu Gars3 un tādēļ Es sūtu Savu Patiesības Garu,4 lai Viņš paliktu pie jums uz mūžiem un ievestu jūs pilnīgā Patiesībā; padomā par Manu Žēlsirdību un slavē Mani;

Vārds5 bija pie Manis, un Viņš ir pastāvējis jau no iesākuma; Viņš, Kurš ir vistuvākais Manai Sirdij, ir liecinājis un darījis Mani jums zināmu; Mans Vārds liecina virs zemes  tāpat, kā liecinu Es un Svētais Gars; Mans Dēls Jēzus Kristus, Kurš atpirka  Baznīcu Pats ar Savām Asinīm, liecina ar Savām Asinīm,6 bet Svētais Gars, kurš ieved jūs

pilnīgā Patiesībā,1 liecina ar Ūdeni;2 visā Mēs esam trīs Liecinieki un visi trīs esam vienprātīgi Savā starpā, būdami Viens vienīgs Dievs,3 ar vienu Gribu, vienotu Spēku un vienotu Varu; Spēku, Svēto Gudrību un bezgalīgo Labumu jūs varat attiecināt uz katru no Mums trijiem;

paaudze, Mīlestība spiež Mani kādus no jums apveltīt ar pravieša garu, lai tie izpildītu Manis doto uzdevumu; viņi tiek pabaroti ar medu4 un ar eļļu,5 lai tie sludinātu Mana Vārda diženumu; Es daudzkārt esmu viņus mācījis, norājis un norādījis uz viņu kļūdām, lai viņi vienmēr paliktu iesakņoti Patiesībā un balstītos uz gudrības pilnām pārdomām, kļūdami par svaidījumu tiem, kurus Es atvedu atpakaļ Savā Namā; Es viņus esmu mācījis Svētajā Gudrībā, un Gudrība tiek pilnīgi izveidota, piepildot Likumu;

Es Saviem praviešiem esmu mācījis uzlūkot Mani Manā Svētumā; Es tiem esmu devis pieeju Manam Cildenumam, lai tie gavilētu Manā tiešajā Klātbūtnē un tajā baudītu Manu Saldumu; tādēļ vienīgā teoloģija, un Es gribu strikti uzsvērt – vienīgā patiesā teoloģija –, ir Manis, jūsu Dieva, kontemplācija un prieks par gaidāmo Svētlaimības redzējumu; tā ir īstenā un svētā teoloģija; ne jau mācīts teologs, kas pārcilā papīrus ar savu teoloģiju, tāpēc kļūst par pravieti; par pravieti kļūst tas, kuru Es pats svaidu ar Savas Mīlestības svaidījumu un labi iestiprinu Savā Sirdī, lai viņš sasniegtu iekšējo Dievišķību un saņemtu Manas Sirds ārkārtējās iedvesmas – lai tās kā uguns tiktu pasludinātas Maniem ļaudīm;

ak, Vassula, cik bieži tajos brīžos, kad tu Manā Vārdā esi norādījusi uz viņu kļūdām, Es no zemes esmu sadzirdējis augstprātīgu uzjautrināšanos, galīga aizvainojuma un kurluma izpausmes! jā, grēcinieki aizrādījumus nostumj malā, lai tikai atrastu jebkādu attaisnojumu savai patvaļai;

visneizsakāmākajā veidā Es atklājos Saviem praviešiem vēl viņu zemes dzīves laikā, un viņi apzinās šo žēlastību; Es apklāju viņu kailumu un izgreznoju viņus Pats ar Sevi – viņi to zina, jo kontemplācijas brīžos apzinās Manu Dievišķo Klātbūtni;

Es tevi esmu svaidījis, lai tu no Manas Sirds pasmeltu dievišķās iedvesmas ikvienai vajadzībai un lai tālāk tās tiktu nodotas Manai tautai kā svaidījums un veldzējoša rīta rasa pār izkaltušo zemi; žēlastībā Es tevi esmu mācījis pareizi izskaidrot Manas vēlmes; caur šo Dievišķo Atklāsmi un arī iepriekšējās Atklāsmēs Es esmu sacījis, ka Pats mācu Savus izredzētos, Pats esmu viņu garīgais vadītājs, kurš norāda ceļu, pa kuru viņiem jāiet; Es Pats priecājos par Savu labvēlību un to, ka atnesu glābšanu tiem, kurus mīlu, bet viņi Manu Spārnu ēnā priecīgi dzied Man Dāvida psalmus;

jā, pasaki šai letarģiskajā miegā iegrimušajai paaudzei, ka Dievs ir šeit; Mani Darbi ir cildeni, un svētīgi ir tie, kuri šajos vēstījumos atpazīst Manu Balsi; tie, kuri priecājas par vēstījumiem, dara pareizi, pievēršot tiem visu savu uzmanību, jo katrs Darbs, kas nāk no Manas Žēlsirdīgās Rokas, ir godības un majestātes pārpilns; Es atgādinu Saviem ļaudīm, ka pravietojumi ir dzīvi un iedarbīgi, jo tie nāk no Mana Spēka, kuru Es pārvaldu … tad kādēļ gan tautas ir tik lepnības pilnas? vai neesat dzirdējuši, ka Es Pats izrādu cieņu Saviem praviešiem, tiešā veidā iejaucoties?

patiešām! Es Savus praviešu turu cieši piespiestus pie Savas Sirds kā māte, kas maigi ir piekļāvusi pie sirds savu mazuli; tāpat arī Es turu cieši pie Sirds Savus praviešus, un bēda ikvienam, kurš uzdrošinātos izstiept savu roku un bez Manas piekrišanas mēģinātu tos aizskart!

Vassiliki, esi laimīga, jo Es tev atļauju brīvi ienākt un iziet no Saviem Debesu
Pagalmiem; lai tava dvēsele priecājas Manā Žēlsirdībā; Baznīca iznīkst savā lielajā atkrišanā, par kuru ir ticis pravietots, bet kas līdz šim ir bijusi apslēpta; vai arī tagad Man vajadzētu klusēt?

Es neklusēšu, kā to vēlas ļaunais gars, bet turpināšu celt praviešus, lai viņi sludinātu un apsūdzētu, lai tie tumsībā spīdētu kā gaismekļi; Es viņiem mācu dāsnumu, lai tajos brīžos, kad viņi kontemplācijā un pārdomās atdusas Manās mīlošajās Rokās, tie dāsni atbildētu Manam Aicinājumam; Es viņu mutes piepildu ar pielūgsmi, bet viņu garu – ar prieku; tāpat kā asinis, kas bez skaņas plūst cilvēka vēnās, tā arī Mans Svētais Gars mierā un klusumā ir mācījis tevi, Vassula, ar Gudrību; Viņš to ir darījis gan tavas, gan citu pestīšanas labā, un, ja arī dažkārt Man ir gadījies tev aizrādīt, tad vienīgi tevis pašas garīgajai izaugsmei;

jau kopš mūžības Es biju paredzējis, ka Mana Baznīca piedzīvos šādu atkrišanu, tomēr Es biju paredzējis arī Savu Pestīšanas Plānu tevī; Es paredzēju, ka nokāpšu no Sava Troņa un dievišķos dzejas vārdos vērsīšos pie jums ar Savu Mīlestības sacerējumu; tev un caur tevi citiem Es biju paredzējis atklāt, ka Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā Es esmu jūsu mīlošais aizbildnis;

paaudze, tu piedzīvoji trūkumu, un Es nācu, lai tevi piepildītu, tomēr tu neesi laimīga, jo līdz pat šai dienai, kad Es runāju, tu apvainojies par Manām mācībām; Es nācu, lai dziedinātu tavu atkrišanu, un nožēlas pilnas sirdis sadzirdēja Manu Balsi; Es nācu, lai pieceltu tavus mirušos un viņi Svētajā Garā Mani iepazītu kā savu Tēvu; Dievišķās Zināšanas var tikt iegūtas vienīgi Manā Garā, tās var tikt dotas tiem, kurus Mēs esam izvēlējušies, jo Svētais Gars Pats ir viņu Padomdevējs un Audzinātājs; caur Svēto Garu, nevis ar cilvēciskām zināšanām viņu1 prātam ir tikusi dota žēlastība uztvert Trīsvienīgo Dievu un sarunāties ar Viņu; nekāda atjautība, ne gudrība, kas nāk no cilvēciskā saprāta, nebūtu spējīga tos pārliecināt, ka viņi nav sastapušies ar Mani; tas būtu tāpat, it kā tu viņiem teiktu, ka tie ir kaili, ja viņi skaidri zina, ka ir apģērbti; Es Pats esmu izgreznojis viņus ar Sevi; ļaunais gars izvēlējās labākos no Manas Baznīcas augstākajiem pārstāvjiem, lai apvainotu tevi doktrinālās kļūdās, turpretim Manām iedvesmām, kuras Es tev atkārtoti esmu devis Savā Svētajā Garā, vajadzēja to viņiem darīt pilnīgi skaidru, un viņiem būtu bijis jāsaprot, ka tas bija spēcīgs ļaunā gara kārdinājums;

Sātans savā skaudībā par visām šīm dāvanām, kuras Es izleju pār šo mirstošo paaudzi, lai to glābtu, apskauž arī tevi, kuru Es esmu izvēlējies un vēl arvien turpinu slacināt ar dievišķo rasu no Maniem Pagalmiem, kur Es tevi uzaudzināju, lai izsūtītu kā Savu dārgo dāvanu pie visām tautām; dusmu pilns, ļaunais gars savā skaudībā ir zvērējis, ka tevi iznīcinās, izvemjot pār tevi savu indi, lai tu izskatītos citu acīs nicināma, izkropļota, bīstama un neglīta; tomēr tava Svētā Māte steidzas tev palīgā un apklāj tevi ar Savu Apmetni;

žēlastībā Es esmu tevi piecēlis, lai tu Mani varētu piesaukt, kad vien tu to vēlies, – tā ir unikāla ķēnišķīga dāvana, ar kuru Es apveltu tikai retus izredzētos;1 tomēr Sātans savā skaudībā daudzus ir pamudinājis tevi izsmiet un pārvilinājis tos savā pusē; par spīti tiem labajiem augļiem, kurus Es biju savācis, lai viņiem tos dāvātu, tie izlēma Mani izaicināt, dumpīgi nonicinādami Manus augļus un padomu,2 un palikt tikpat izvirtuši un neuzticami kā viņu priekšteču dēli, kuri Mani ir izaicinājuši, sēdēdami augstos sēdekļos;

tad ir arī tādi, kuri ir ticējuši, ka vēstījumu Autors patiešām esmu Es, tomēr arī viņos Sātans ir dvesis letarģijas garu un cilvēcisku piemērošanās spēju Maniem Brīnumiem, un ar laiku šis gars liek tiem zaudēt interesi par Maniem Brīnumiem – Brīnumiem, kuri ir Dzīvību devējs Avots un kuri var viņus ievest Mūžīgajā Dzīvē;

tu noteikti esi dzirdējusi līdzību par sējēju; „ja kāds dzird vārdu par Valstību, bet to neizprot, tad atnāk ļaunais un nozog to, kas ir ticis sēts viņa sirdī;” šie cilvēki paliek inerti, apstulbuši un neizpratnes pilni;

ir arī tādi, kuri sarīko svinības, izdzirdot Manas Balss atbalsi caur Manu vēstnesi, kuri viņu pieņem ar lielu prieku un dodas uz citām pilsētām, vēstīdami, ka viņiem atkal no jauna, brīvi un ar spēku tiek sludināts vārds par Valstību; tomēr entuziasms ātri vien apdziest, jo Mans Vārds viņu sirdīs ir atradis vienīgi klints pamatni un nespēj tajā dzīt saknes; sastopoties ar pirmajām vajāšanām Mana Vārda dēļ vai pat ar nelieliem pārbaudījumiem, kādus tie sastop savā ceļā, šie cilvēki vairs nespēj tupināt aizsākto; tie nav tādi, kuri, piedzīvodami cilvēku uzbrukumus, ļaunuma un apsūdzības pilnās runas attiecībā uz Manu Vārdu, tomēr stingri turēsies un nepadosies, jo viņiem nekad nav bijis stipra pamata; viņi būs pirmie, kas pakritīs …

Varenība nav tikusi izprasta un ir atstumta, un Mani Miera vēstneši3 rūgti apraud viņu izkaltušās sirdis; Sātans savās dusmās ir darījis visu, ko spējis, lai iznīcinātu Manu dāvanu4 cilvēcei; Mana Vassula, arājs tavā mugurā ir dzinis dziļas vagas, lai tevi salauztu, tomēr Mana labā Roka viņa jūgu ir sašķaidījusi drumslās;

tagad klausies, Mana Vassula … Es izvedu visu tavu ģimeni no svētītās Ēģiptes zemes, no kuras vēl līdz pat šai dienai pretim Debesīm paceļas Mana Dēla, Viņa Mātes un taisnīgā Jāzepa smarža; vēl tur esot, Es tevi uzņēmu un zvērēju: „caur šo ziedu Es jūs sapulcināšu no dažādām tautām un dažādiem ticības novirzieniem, un jums visiem Es atklāšu Savu Tēvišķo Mīlestību un Žēlsirdību; caur viņas trauslumu Es augšāmcelšu tautas, atjaunojot tās garīgā apvērsumā; caur šo ziedu Es esmu nolēmis visām tautām darīt redzamu Savu Svētumu; tiem, kuri Maniem praviešiem pavēl, lai tie nepravietotu, Es no Sava Troņa likšu atskanēt brīnumainam pravietiskam Aicinājumam un Pavēlei, izlejot svaidījumu pār Manu izredzēto, lai tā nespētu pretoties Manam Pravietiskajam Aicinājumam;”

Ēģipte, no tavas zemes Es esmu aicinājis pravieti! tu dāvāji maizi Manam Dēlam – tad kādēļ gan lai Es neliktu no tevis celties pravietim? Mans Vārds plūdīs no šī pravieša tik ilgi, kamēr ļaunā gara ragi netiks pilnībā atklāti un parādīti;

kad Es runāju, kurš gan tad lai nepravietotu?5 vai divi draugi kopā dodas ceļā, ja viņi

iepriekš to nav norunājuši?1 tāpat arī Es neko nedaru, Savus Plānus iepriekš neatklājis Saviem praviešiem;2 tā arī tev, Vassula, Es esmu atklājis ne tikai Savus Plānus, bet arī Savu Svēto Vaigu, un visam Manis pravietotajam ir jāīstenojas noteiktā laikā; tev par brīvu ir ticis dots Dzīvības Vārds, kuram tevi ir bijis jādara par Dieva bērnu un par dievu caur līdzdalību Manā dievišķajā Dzīvē; bet Sātans, pazīdams cilvēku nezināšanu, atkal apmeklēs Manu ļaužu prātus, lai iedvestu viņos kārdinājumu apmētāt tevi akmeņiem tādēļ, ka tu esi izteikusi Manas Domas;

ak, ja vien pasaule spētu nonākt pie miera izlīguma ar Manu Trīsvienīgo Svētumu, tā saprastu arī Manus Vārdus!

Mani, savu Tēvu, tu reiz uzrunāji ar vārdiem: „es zinu, ka manam Debesu Tēvam ir īpaša vājība uz mani, bet arī es attiecībā pret Viņu izjūtu to pašu”, tādēļ tagad Es vēlos tevi uzrunāt un, degdams Dievišķā Mīlestībā, tev apsolīt, ka: „Es turpināšu tevi apklāt ar Savu Saldumu, žēlastībā tevī izplešoties, arvien vairāk tev Sevi atdodot un piepildot tavu dvēseli kā salda substance, lai tu savukārt atdotu sevi Man, kļūstot par vienu garu ar Mani, par vienu garu ar Dievišķo; tad Es atkal tevi sūtīšu pie tautām – tu būsi Mana greznā dāvana, kura mācīs ar laipnību un ievedīs visus dievbērnības pilnā Mīlestībā, kura paplašinās sirdis, lai tās spētu vairāk pieņemt to, kas esam Mēs, un to, kas ir Dievišķs; tad šajā miera pilnībā, kurā būšu ievedis viņu dvēseles, tie pēkšņi visu ieraudzīs Mūsu Gaismā, kas uzvar Sātana kārdinājumus; kopš tā brīža arī viņi tiks dēvēti par „dieviem caur līdzdalību Dieva dzīvē”, un tie valdīs kopā ar Mums;”

tagad Es tev un caur tevi arī citiem esmu ļāvis izprast tavu vietu; caur Savu izredzēto ciešanām un upuriem Es atjaunoju tautas, lai arī bieži vien tie nāk pie Manis ar žēlabām, ka ir velti pūlējušies un strādājuši, un nomocījušies bez jēgas; pagodinādami Mani, tie ir darījuši visu, kas tiem ir ticis pavēlēts, jo kontemplācijas laikā tie nemitīgi ir atradušies zem Manu Acu skata;

šāda patiesa teoloģija paceļ dvēseles trešajās Debesīs un ļauj tām priecāties par Svētlaimības redzējumu – šai mirklī Es viņus uzrunāju un apveltu ar privilēģiju ieraudzīt viņiem un visiem svētajiem piederošo mantojumu; kamēr šīs dvēseles atdusas Manās Rokās, Es tās svētīju, uzpūšot viņos Manu Liesmu, lai ar dedzību un bez bailēm tie izietu pasludināt Manu Vārdu;

Vassula, vai tu esi laimīga?

un Es tev sacīšu: Es devu tev zvērestu, ka būšu Žēlsirdīgs un Uzticams; Es arī turpmāk turēšu tevi Savā labajā Rokā, ļaudams tev Manā Klātbūtnē piedzīvot nevaldāmu prieku un nojaust to, ko varēsi uzlūkot Svētlaimībā; Es arī turpmāk būšu tavs Padomdevējs un tava laime, Manu bērniņ; aizas var tevi ieskaut, melni mākoņi gulties pār tevi un zemes dubļi tevi apklāt, bet Es tev apliecinu, ka tu neskarta turpināsi savu ceļu, un Mana Gaisma vēl spožāk atmirdzēs pār tevi;

lai Mana Eļļa tevi nomierina; Es esmu nolēmis izglābt šo paaudzi, parādīdams tai Savu Žēlsirdību, tādēļ esiet laimīgi jūs visi, kas dzirdat Manas Balss melodiju un saņemat piepildījumu Manī, savā Dievā;

---