1 saņem Manu Mieru un esi pacietīga, nāc un saki:

pasaki šos vārdus;2

lūk, ko Es vēlos no tevis:

Mana līgava, esi mierīga un nepārslogo sevi ar darbu; tevī ir uzaugusi roze, tā ir svaiga un zied; kamēr tu pavadi laiku klusās pārdomās, Mūs uzlūkojot un vienojoties ar Mums, šīs rozes smarža iesmaržo arī Mūs, sūtot Mums vissmalkāko aromātu; kamēr Mēs tevi pieskatām un sūtām pār tevi Savus starus, tā paliek svaiga un ziedoša; līdzko tu vairs neraudzīsies Mūsos, tavas rozes jaukums novītīs … tādēļ tavs Dievišķais Līgavainis tev saka:

neaizvieto kontemplāciju ar kādām citām lietām, kuras tevi atrauj no Maniem apskāvieniem; neatļauj tiem, kuri apstrīd visu, ko tu, Mana mīļotā, saki, diktēt tev savas kaprīzes, jo Es no Saviem eņģeļu koriem biju sūtījis pie tevis vienu no Saviem cildenākajiem eņģeļiem, lai viņš tevi atvestu pie Manis; šis Debesu princis nošķīra tevi no pasaules, lai tu kopā ar viņu ieietu Manos Debesu Pagalmos;

cilvēka sirds ir pārāk maza, lai saprastu visu, ko Es esmu tev darījis, īpaši šajos ļaunajos laikos, kad daudzi zinību pārpilnie cilvēki tēlo gudros;

kā jau teicu, Es tev esmu sūtījis Debesu princi, kuram kopā ar citu eņģeļu spēkiem jāpavada tevi tavā misijā, – tā Es parasti rīkojos attiecībā uz Saviem izredzētajiem; kad biju tevi ievedis Savos Debesu Pagalmos, Es tevi aplidoju ar dzejas un ticības vārdiem, darīdams tevi par Savu arfu; Es tev ļāvu piedzīvot, cik dziļu iepriecinājumu spēj dāvāt Mans Skatiens – tas atmirdzēja tavās acīs kā zeltīta atblāzma, piepildīdams tās ar Manu Gaismu;

Savā pāri plūstošajā dedzībā mācīt tevi ar Gudrību Es neuzlūkoju tavu trauslumu; tāpat kā ikviens skolnieks aizsāk savas skolas gaitas, mācoties alfabētu, Es tev mācīju Savu alfabētu, t.i., lai tavu prātu pilnībā pievērstu Manam Vārdam;

Es atļāvu tavām acīm uzlūkot Manu godības pilno Majestāti, Es tev uzticēju ko tādu, kas stāv pāri visām zināšanām;

esi modra, jo ienaidnieks labprāt redzētu tevi zaudējam dievbijību, viņš labprāt vēlētos iegūt kontroli pār tevi, pārslogodams tevi ar dažādiem darbiem – pārlādēts kuģis sāks grimt … un tu, Mans kuģi, kas ved Manu Dievišķo Dārgumu, nepārslogo sevi, lai tu nenogrimtu; Es vēlos tevi redzēt laimīgu un vēlos, lai tu pēc iespējas vairāk laika veltītu Manis kontemplācijai; tava misija liecināt vēl nav galā; tagad Es vēlreiz ļaušu tev iegremdēties Manos Dievišķajos Avotos, dāvādams tavai dvēselei atpūtu;1

ak, kā gan Es būtu varējis aizmirst to brīdi, kad tuvojos tev … ļoti uzmanīgi, lai tevi nenobiedētu, Es nostājos tev līdzās; pēc tam ļoti smalkjūtīgi Es tev atklāju Savu Mīlestību, kuru tu līdz tam brīdim nebiji pazinusi; līdz tam tu nekad nebiji zinājusi ne par Manu bezgalīgo Žēlsirdību, ne arī Manas Mīlestības bezdibeni;

meitiņ, tagad priecājies un novel savas raizes uz Mani – lai šī mūsu saruna kalpo par mācību stundu arī pārējiem, kuri uzņemas vairāk, nekā patiesībā spēj panest; Es nevēlos, lai tu pārgurtu, cenzdamās Manā Darbā nest vairāk augļu un būt produktīvāka; Es tikai sacīju, ka tu nedrīksti atlikt Manu Darbu un Mans ceļš tev jāveic vienai;

visi šie Vēstījumi nāk no augšienes, tie ir Manis iedvesmoti; tie var tikt izmantoti mācīšanai un maldu atspēkošanai; tie var tikt izmantoti, lai ievestu Baznīcu Vienotībā un mācītu cilvēkus dzīvot svētu dzīvi; Vēstījumi ir tikuši doti, lai labāk izskaidrotu2 jums doto Atklāsmi;3 šie Vēstījumi ir arī pārsteidzošas žēlastības neizsmeļamais avots, kurā jūs visi varat tikt garīgi atjaunoti;

Es esmu Dzīvības Devējs, Es esmu arī visu lietu Atjaunotājs; Es esmu Debesu Mannas Avots; jā, patiešām! Es tev tuvojos tādai, kāda tu biji, lai mēs kopā būtu vienoti pārsteidzošā un brīnumainā veidā; tu biji necienīga un ļoti tālu no Manas prasības pēc „mīlestības vienlīdzības”, tomēr tu biji apburoša savā niecībā un atvērtībā Manai Balsij;

ļauj Man dalīties ar tevi; kopš tās dienas, kad tu nomiri pati sev, Es par zīmi Savai tuvajai draudzībai salaulājos ar tevi; Es to darīju, lai tu būtu Man blakus, un Es tavā ausī varētu iečukstēt padomus, kurus tu savukārt varētu nodot tālāk pārējiem; Es izšķērdīgi dāvāju tev Savu Maigumu un tēvišķās rūpes; Dievišķās Svētlaimes straumē Es tevi lūdzu ceļot kopā ar Mani un Manis dēļ no ziemeļiem uz dienvidiem un no austrumiem uz rietumiem; kā jau iepriekš esmu tev teicis, tavai aizsardzībai Es esmu sūtījis eņģeļu un erceņģeļu pulkus, visaugstāko kārtu prinčus, lai viņi pavadītu tevi tavā misijā; Es viņiem pavēlēju palikt tajos apgabalos, kur bija sētas Manas sēklas, un aizsargāt sējumus;

ne bez iemesla Es tevi pacēlu Savos Debesu Pagalmos un apveltīju ar Savām ķēnišķīgajām dāvanām; tagad Es gūstu labumu no taviem darbiem un baudu tavu pūļu brīnišķos augļus; Es Savus izredzētos apveltu ar žēlastībām visdažādāko iemeslu dēļ: Manas tautas labumam, Baznīcas labumam, bet vienlaikus arī mūžīgajam priekam, kuru šīs izvēlētās dvēseles saņems no Manis Debesīs;

kas attiecas uz tiem, kuri apstrīd katru Manu Vārdu un atsakās atvērt savu sirdi un ieraudzīt to lielo labumu, ko Mana Baznīca ir ieguvusi, un atsakās redzēt Manu Svētību un Maigumu – viņi tiks atzīti par necienīgiem, jo līdz pat šai dienai viņi pārāk zemu novērtē Manu Spēku un Manu Žēlsirdību;

Vassula, Es tevi esmu brīdinājis nekad nepagurt, darot labu, un iemācīties būt pacietīgai, jo tu ražu ievāksi beigās, noteiktajā laikā tu pļausi to, ko būsi sējusi:

 - lai tavs darbs ir slavējams un nekas netiek darīts veltīgi;

 - lai Mans mierinājums dod tavai dvēselei drosmi un gaismu;

 - lai Mana tēvišķā sirsnība pastāvīgi tevi iepriecina un ir kā tuvības pilna vēsma tavai dvēselei;

 - lai Mani Dievišķie glāsti ir tev kā dziedinošs balzams brīžos, kad tava dvēsele tiek savainota vai arī ir pagurusi; lai tie tevi stiprina un dzēš jebkādu rūgtumu, kurš varētu būt parādījies tevī;

 - lai katrs tevis veikts garīgs vingrinājums savu lielumu iegūst Manī, lai tu vari no Manis saņemt neizmērojamas žēlastības;

 - ļauj Man vienmēr būt tavai vienīgajai mīlestībai un Tam, Kurš ir pāri visam;

 - lai tavā mutē ir Manis dotā Eļļa,1 un tu ar maigumu sludini Manu Varenību;

 - lai tu kādu dienu parādies Manā priekšā, Manos Pagalmos pilnīga un cienījama …

mīļotā, kad tu izrunā Manu Vārdu – Jahve, tas Mani sajūsmina tik ļoti, ka liek Man noliekties pie tevis ar vislielāko maigumu, un Manam priekam nav robežu; visu Debesu galmu sajūsmina Mans Prieks, un tā iemītnieki vienprātīgi un vienā balsī slavē Manu reibinošo Mīlestību, ar kādu tevi mīlu, un Manu tēvišķo pieķeršanos un gādību; viņi slavē Mani par bezgalīgo Žēlsirdību, ar kādu Es mīlu Savu radību; tagad atļauj Man sadzirdēt no tavas mutes trīs „Kyrie eleisson” …

Es tev dāvāju Savu Žēlsirdību un arī Savas Svētības; atceries – neļauj sev pārpūlēties; Es, Dievs, arī turpmāk pasargāšu tevi Savā Spēkā un Savā Žēlastībā;

Jahve ir Mans Vārds;

---