|
1999. gada 21. jūnijs
3 Manu meitiņ, lai paskaidrotu dažus no Maniem izteikumiem un lai tavu dvēseli vadītu Gudrības un Manis pazīšanas vēl lielākos dziļumos, var šķist, ka dažkārt Es atkārtojos, tomēr šādā veidā Es pamācu tavu dvēseli un lēnprātībā vadu to pretim svētumam;
kad tu Man, savam Dievam, esi atdevusi pietiekami daudz telpas, tad Es ieleju tevī Savas Žēlastības Baznīcas labumam; nekas no tā, ko Es esmu rakstījis, nebūs veltīgs; patiesībā Baznīca piepildīs Savas vajadzības; ķēnišķīgā dāsnumā Es esmu tevi paaugstinājis un ne tādēļ, ka būtu tevi uzskatījis par cienīgu, bet gan tādēļ, ka Mans aicinājums ir bijusi labprātīga Manas žēlastības dāvana; Savā Taisnībā Es esmu tev dāvinājis šīs Žēlastības; neviens nav pietiekami nevainīgs un cienīgs saņemt no Manis tik ķēnišķīgas dāvanas;
nekad nepagursti iedziļināties piezīmju burtnīcās, kuras Es esmu piepildījis, jo tās pāri plūst zināšanās un Manas Sirds saldmē, vairojot tavā dvēselē Manu Skaistumu … Es iespīdēju tevī, Es atmirdzēju tevī kā spoža gaisma, lai tevi pamodinātu, lai tu atstātu aiz muguras 4 visu pasaules niecīgumu un seklību; Es tevī esmu darījis brīnumus, lai tu Man dziedātu vārsmas; lai tevī paplašinātu Savu Valstību, Es izlēju tevī Pats Sevi un pacēlu tavu dvēseli garīgu gaviļu stāvoklī, lai no Savas izredzētās mutes saklausītu Manis sacerēto Mīlestības Dziesmu; tādējādi viss Dievišķais, ko tu esi no Manis saņēmusi, atgriežas pie Manis, Brīnumu Autora; ak, Vassula, kad Es Savā Žēlastībā noslēpumainā veidā pieceļu dvēseles un kad tās ierauga, ko acs nav redzējusi, un sadzird, ko auss nav dzirdējusi, un kad tās uzzina lietas, kuras pārsniedz cilvēcisko saprašanu, tad Es tieku pagodināts Savā Godībā; kad Es, priecādamies par katru soli, virzos uz priekšu tavā niecībā, tad Es tuvojos Savam mērķim; Es tuvojos Savam mērķim – pārveidot tavu dvēseli atbilstoši Manai prasībai: lai tā Mani mīlētu ar tādu pašu Mīlestību, kāda Man ir uz tevi;
neviens virs zemes nav spējīgs sasniegt tādu Manas Mīlestības augstumu; tu vari vaicāt: „tad kādēļ gan Mans Dievs, kurš izstaro varenību un pilnību, prasa no manis ko tādu, ko es nespēju Viņam piepildīt?” Es prasu vienīgi to, kas Man jau pieder; 5Es jums esmu sūtījis Savu Svēto Garu, lai Tas mājotu jūsos un darītu jums zināmu Mūsu Mīlestību, lai pārveidotu jūsu dvēseli, ka tā ilgotos pēc Mums, un jūs ar prieku spētu sacīt: „Dievs pieder man, un es piederu Dievam!” Mana Vassula, cilvēkam ir jāsaņem šī nenovērtējamā žēlastība, lai viņš spētu izteikt šos vārdus – vārdus, kurus izrunā ar maigumu un kurus iedvesmojis Mīlestības Gars, Kam jūs esat atļāvuši sevī mājot;
vai tu neesi dzirdējusi, ka Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs: tas griež kā abpusgriezīgs zobens, un vēl smalkāk – tas spēj ieslīdēt vietā, kura šķir dvēseli no gara; 1 tādēļ, meitiņ, mīli Mani tikpat ļoti, cik Es mīlu tevi, un lai tava mīlestība, ko tevī žēlastībā ir iedvesis Mans Gars, ir tikpat pilnīga, cik tev tas iespējams; tā tu Man atdosi vienīgi to, kas Man jau pieder; iesākumā 2 Es tevi lūdzu Mani mīlēt, un tu atbildēji: „es Tevi mīlu …” smaidīdams Es tev sacīju: „mīli Mani vairāk …” tagad Mans Svētais Gars tevi ir virzījis tā, lai tu Mani vairāk iepazītu un arī iemīlētu; Viņš tevi ir atvedis pie Manis kā līgavu, kas tiek atvesta pie līgavaiņa, lai savienotos ar to uz mūžīgiem laikiem; līdzīgi, tikai daudz neizsakāmākā veidā, Svētais Gars tevi ieveda mūžīgā mīlestības vienotībā ar Mums un Mūsos, Trīsvienīgajā Dievā; Tu esi lielais Visvarenais Dievs, Kurš iedveš bijību. Tu esi neaptveramais Spožums, Kas pārspēj visu Tavu eņģeļu spožumu kopā. Tu piepildi visas lietas, un Tevi neiegrožo ne šo lietu robežas, ne arī viņu pati esamība.
Kad es rakstu, mana roka dreb Tavas Dievišķās Majestātes priekšā. Līdz pat šai dienai savā mazajā prātiņā es nespēju aptvert, kā gan brīnumainais brīnumu Brīnums Pats ik dienas draudzīgi sarunājas ar mani tik brīnišķīgā veidā… Kā gan Tu, Kungs, vari gribēt, lai es savā grēcīgumā izprastu, ka Tu, Neredzamais Dievs, Kurš Sevī ietver visas radības, tik maigi un mīļi sarunājies ar mani? Kurš prāts gan spēj aptvert šo brīnumu?
Tu mani esi svētījis ar Sava Vārda svaidījumu, lai caur Savu Mīlestības Dziesmu glābtu gan mani, gan citus;
Tu mani esi svētījis ar trīskāršu Augšāmcelšanās skūpstu un darījis Mani par Sava Pestīšanas Plāna tuvu līdzdalībnieci.
Vai kāds var nākt pie manis un sacīt: „Es spēju novērtēt Dieva grandiozumu un izprast Viņa neizsakāmo majestātiskumu”?
Neviens nevar teikt šādus vārdus, jo mans Kungs un mans Dievs ir neizmērojama apslēptu un nezināmu Dārgumu Aka;
patiešām Es Esmu … Mēs 3 tevi aicinājām atdusēties Mūsu Rokās, lai tu būtu kā bērns savas mātes rokās; tu kā bērns esi žēlastībā aicināta uz līdzdalību Mūsu Pestījošajā Plānā; caur šo līdzdalību jūs visi esat aicināti kļūt par dieviem, ienākot Mūsu Trīsvienīgajā dzīvē un valdot līdz ar Mums; Es patiešām esmu tavas dvēseles Valdnieks, ak, bet reizē arī ļoti tuvs Draugs, kurš tevi var dievišķot; par spīti tavam neizteicamajam grēcīgumam, šie mirkļi, kad Es esmu ar tevi šādā veidā un kad tu esi ar Mani, svētās kontemplācijas pārņemta, – pat vissvinīgākie svētki, kas veltīti Manam godam, nav tik patīkami un iepriecinoši kā šie tavas kontemplācijas brīži; kad Mana Dievišķā Klātbūtne ir ar tevi, Es priecājos tās klātbūtnē, kuru esmu darījis par miesu no Manas Miesas un kaulu no Mana Kaula; Es pats Savām Rokām esmu uzcēlis šo svētnīcu – kā lai Es nepriecājos par Savu labo Darbu?
Vislaipnākais cilvēkus Mīlošais, Tu atkal manās ausīs skani kā vismaigākā mūzika.
Nemainīgi uzticamais Dievs, Tu, kuru aizkustināja tādas radības kā es, kam visapkārt ir izveidojusies rūsas kārta, pirms vēl kāds bija sakustējies, Tu nevilcinādamies Debesīs skaļi sauci:
„viņa ir attaisnota!”
Kā gan lai Tavā Klātbūtnē neizkūst no mīlestības? Kā lai neskrien ar paceltām rokām, ikvienās krustcelēs skaļi saucot:
„Mana Liturģija ir mans Radītājs!”
Kopš iesākumiem Tu atklāji Savu Žēlsirdību – Tu esi mans Radītājs, brīnišķīgi Skaists un Žēlsirdības pilns.
Tava Žēlsirdība, mans Kungs, ir tik neizsakāmi liela, ka pat Baznīcas intelektuāļu elites mēģinājumi to izskaidrot izklausīsies līdzīgi neprāša runai.
mīļotā, ienāc sava Kunga priekā;
tu esi dzirdējusi tev dotos pestīšanas Vēstījumus un vienlaikus saņēmusi daudzveidīgas Manas Žēlastības dāvanas; Svētā Gara Spēkā izmanto visu, ko esmu tev devis, nezaudē drosmi, jo Es esmu ar tevi;
mazā sēkliņa, Es tev atgādinu, ka tu cīnies to pašu cīņu, kuru izcīnīja Mani pravieši; pār tevi var nākt vētras, plūdi var celties, lai tevi noslīcinātu, tomēr nekas no tā tevi nepieveiks, jo Es esmu ar tevi, un Manas rūpes tavam trauslumam palīdzēs izturēt;
atbalsties pret Mani un neizmisti par situāciju Baznīcā; ecclesia atdzims!
Es eju tev pa priekšu;
4 Es sapratu arī: „iztukšotu sevi no”.
5 Citiem vārdiem sakot: kad esam atdevuši Dievam savu gribu, Viņš mūs piepilda ar Savu Svēto Mīlestības Garu, lai mēs spētu mīlēt. Lai arī kāda būtu šīs mīlestības pakāpe, tā pieder Dievam, jo ir nākusi no Viņa.
2 1985. gadā, pirmo sarunu laikā.
3 Vissvētākā Trīsvienība.
|
Saraksts pēc alfabēta 
