Ak, manu domu Tulks, neļauj, lai Tava arfa – kā Tu mani dēvē – tiek uzskaņota sēru dziesmām, jo es varētu izdarīt grēku. Lai Tava pieķeršanās nepārbauda mani tik ļoti kā šobrīd.

meitiņ, beidz nu vāvuļot … tieši šobrīd mīlestības pārpilns Es stāvu tavā priekšā, atgādinādams, ka nav iespējams būt kopā ar Mani, ja tu nedalies Manās Ciešanās un ja tavas rakstura īpašības nekļūst līdzīgas Manējām; Mūsu tuvības pilnajā vienotībā un apskāvienos Es esmu tev dāvājis Savas Mīlestības svaidījumu, lai tu kļūtu par vēl vienu dzīvu krucifiksu, par vēl vienu vergu, kurš tiek pārdots pasaulei; Es tevi iegremdēju tajā, ko tu pilnīgi pareizi nosauci par Manas Sirds Agonijas ezeru, un paskaties, ko šī kristība tev ir devusi, kādu smaržu un ķēnišķīgas drēbes; Es pret tevi izturējos tā, kā izturos pret Saviem izredzētajiem;

1 redzi, Es tevi esmu ietērpis Savā Dēlā Jēzū Kristū,

un Es2 – Vārti, caur kuriem tikumīgie nokļūst Debesīs, – svinīgi tev saku: paliec kā lilija šajā Kristus Agonijas ezerā, esi zieds, kurā ir tikušas iepilinātas vistīrākās mirres – Kristus asaras; tad Mēs varēsim teikt Savai iemīļotajai: „cik spēcīga ir tava smarža, tā ir spēcīgāka par jebkuru citu … ietērpta Mūsu neizsakāmajā Gaismā, turpini izplatīt savu saldo smaržu, lai mūsu sagatavotā ceļa galā tu atrodi prieku, ko Mēs esam apsolījuši Savai līgavai – brīnumjauko Mūžības atdusu;”

Mana Vassula, agoniju, kas ir Manā Sirdī un par ko Es tev esmu sacījis iepriekš3, izraisa šī paaudze, kas atkal ar varu velk Mani uz Ģetzemanes dārzu; ko vēl Es būtu varējis darīt, ko jau neesmu izdarījis? būdams Dievs, Es iztukšoju pats Sevi un pieņēmu verga stāvokli; Es kalpoju, bet līdz pat šai dienai viņi4 nav apmierināti;

Mans Nams stāv drupās, un Es vēlmē izglābt Savu tautu no bojāejas ar ķēnišķīgā Zižļa palīdzību paceļu praviešus, kuri, pieņemot verga stāvokli, labprātīgi kalpo Manam Namam un stiprina To, ko esmu izpircis Pats ar Savām Asinīm;

kādi no Maniem ganiem vaicās: „bet ko mums darīt, lai mūsu dzīve kļūtu Tev pieņemama?” Es jūs esmu aicinājis uz lūgšanu un sirsnīgu nožēlu, lai jūs salīdzinātos ar Mani, jūsu Dievu; atstājiet savu iepriekšējo dzīves veidu un sekojiet Man, lai jūsu dzīve kļūst Man patīkama un jūsos vairotos Zināšanas par Mūsu trīsvienīgo Svētumu; tad ļaujiet Mums jūs ievest Laulāto kontemplācijā Dievišķā intimitātē Mūsu apskāvienos;

vai jūs vēlaties ieiet Mūsu Trīsvienīgās Dievišķības priekā? tad aiciniet Svēto Garu, Dzīvības Devēju, harizmu Devēju, jūsu siržu apgaismību, kurš var piepildīt visas lietas un kuru nekas neierobežo; Viņš var jūsu dvēselē izliet Savu Spēku, pavēlot visām jūsos esošajām lietām tikt atjaunotām; caur Savu labvēlības pilno Mīlestību un Žēlastību Viņš jums parādīs Savu Godības pilno Spēku; Viņš spēj jūs pārveidot, dodot jums spēku un nepieciešamo žēlastību nekad vairs nedumpoties;

daudzi no jums,1 kas sēžat savos goda krēslos, vēl arvien vaicājat: „kādēļ Dievam vēl jāiejaucas, ja gadu gaitā mūsu Baznīca ir tikusi bagātināta ar Svēto Garu un ar tik daudziem svētajiem?”

Es atbildu: „lai izbeigtu jūsu dumpīgumu un atkrišanu”; Mūsu žēlsirdības pilnajā labvēlībā Mēs apžēlojāmies par jums; Pats Pavasaris izlies smaržu pār šo zemi, ar Manu aromātu atdzīvinādams šo atkritušo paaudzi …

Mana Vassula, kas attiecas uz vienotu Lieldienu datumu – Es vēl arvien stāvu pie viņu durvīm kā ubags, gaidot uz žēlastības dāvanu, Es joprojām gaidu, kad viņi apvienos šos datumus … viņi turpina runāt par vienotību un brālību, bet tikai sirds atgriešanās noliks viņus pazemībā uz vienotības ceļa;

Es tev saku: Savam apustulim Pāvilam Es parādīju vienotības nozīmi un svarīgumu, dodot atklāsmi viņa sirdī; Es viņam rādīju, kā caur miera saitēm saglabāt savstarpēju vienotību Garā; Es viņam ļāvu saprast, kāda ir Manu dāvanu kārtība; Es viņam atklāju, ka pār ikvienu no jums esmu izlējis Savu labvēlību, piešķirdams tās visdažādākajos veidos; Es viņam atklāju, ka, uzkāpdams augstumos, Es saņēmu gūstekņus un cilvēcei devu dāvanas; dažiem no viņiem Mana dāvana bija kļūt par apustuļiem, citiem par praviešiem, bet vēl citiem par evaņģēlistiem; daži ir mācītāji un skolotāji, lai visiem kopā būtu viena sirds un viena balss Baznīcas, Manas Miesas, uzcelšanai;

ar Savu Vārdu Es esmu pacēlis praviešus, un ne jau tie, kuri sevi dēvē par teologiem, ir pravieši, bet tie, kurus Es paceļu pie Savas Sirds un iegremdēju Tajā ļoti dziļi, – lai Manā Sirdī viņi saņemtu pilnīgas zināšanas par Mūsu Dievišķo Gribu un spēju to pasludināt Mūsu ļaudīm; ar Savu tiešo iejaukšanos Es pats personīgi tiem apliecinu Savu cieņu, tos sagatavodams un visā pilnībā atdodams jums, lai jūs brīdinātu; caur Savu Vārdu Es tiem atklāju Savu Gribu;

Mani pravieši ir tie, kuri žēlastībā tiek pabaroti tieši no Manas Mutes – no tās viņu mutēs tiek ielikts Mans Vārds; viņiem nākot pie jums, no viņiem vēl pil Debesu rasa, un viņu vārdi krīt pār jums kā spirdzinošs lietus;

Manu praviešu vārdi, kuri nāk reizē ar Manu tiešu iejaukšanos, ir kā zobens, kas atkritēju ved uz atgriešanos un liek viņam slavēt un godāt Mani; praviešu vārdi deg kā liesmojoša lāpa jūsu dvēseles tumsībā, bet dažu kauli uzplaukst vēlreiz, kad viņu miesas jau atrodas kapā;2

ja kāds vaicā: „Kādēļ mūsu Kungs tik ļoti uzsver Savu praviešu nozīmi?” tad atbildi viņiem tā: „mūsu Kungs saka: necentieties apiet Manus vārdus, lai attaisnotu savu racionālismu; atsakieties no sava grēka un esiet laimīgi; lai jūsu dvēseles priecājas sava Kunga Žēlsirdībā;1 nevajājiet Manus praviešus, jo tie ir Mani eņģeļi, kuri ar Manu Vārdu jūs visus mierina; viņu uzdevums ir jūs brīdināt un vest jūs visus uz grēku nožēlu, jo tagad ir nožēlas laiks; atsakieties no Sava grēka un atrodiet Manī labvēlību;”

ak, Vassula, Es no Ēģiptes atnesu sēklu, lai iestādītu to zemē, kur Mani ienaidnieki neļāva tai piegādāt barību; ar maigumu un rūpēm Es attīrīju tai vietu, Es to svaidīju un tur iestādīju; noraizējies par Savas tautas izglābšanu no bojāejas, Es darīju auglīgu tās augsni, tā dzina saknes un izauga par koku, bet tās zari izstiepās līdz jūrai; tās augļi ir sulīgi un bagātīgi; lai arī bieži vien tai pāri gāja negaiss, viesuļi un uguns vētras, tas nelocījās;

trīs gadus un vēl dažas dienas Mans ienaidnieks trīcēja un drebēja; dusmās kaisdams un draudu pilns, viņš lika celties armijai, lai sijātu šī koka augļus iznīcības sietā un uzliktu tam iemauktus; tomēr Es savācu visus tā augļus un paslēpu tos Savā Sirdī; bieži vien cilvēki uzbruka Manam kokam, tomēr nekad to neuzveica, jo pār šo koku bija Mana Trīsvienīgā Svētība; ak … cik bieži arāji ir vagojuši tās muguru, dzīdami tajā vagas, lai to salauztu, tomēr Mana labā Roka satrieca viņu jūgu, atstādama tos visus sajukumā;

cik svētīgas būs tautas, kas atradīs patvērumu zem šī koka zariem un ēdīs tās augļus, kurus Es esmu apzīmogojis ar Savu Svēto Garu! – bez maksas tev ir ticis dots Dzīvības Vārds, lai savukārt tu, Mana Vassula, līdz pat nāvei to par brīvu dotu tālāk; bēdas tiem, kuri izstiepj savā rokā uguni, lai iznīcinātu Manis dēstīto;

Es turpināšu tevi pārklāt ar Savu saldmi, žēlastībā tevi piepildot kā salda substance, lai to varētu baudīt visa pasaule; lai tavi apsūdzētāji izzūd kā gaistošas ēnas;

Es, cilvēci Mīlošais, jūsu Kungs un jūsu Dievs, lūdzu jums atļauju dāvāt Savas Mutes skūpstus,2 jūs iesmaržojot, lai jūs arī turpmāk paliktu Manu Acu iepriecinājums;

esiet labi;

ΙΧΘΥΣ

 

---