|
1998. gada 28. novembris
(Šodien Dieva svaidītajiem vēstījumiem aprit 13 gadi. Es visu dienu veltīju pārdomām par to, kā man ir tikusi dota šī nepelnītā žēlastība. Es sacīju: „Neviens tik grēcīgā stāvoklī nav atradis tik lielu Dieva labvēlību kā es. Dievs apžēlojās par manu dvēseli, karaļu Karalis ieveda mani Viņa ķēnišķīgajā Saimē. Viņš mani nosauca vārdā un ieaicināja Savā lielajā mielastā, izturēdamies pret mani ar ķēnišķīgu devīgumu. Tad, it kā ar to visu nebūtu gana, lai remdētu Viņa kvēlās ilgas apmierināt mani, Viņš, karaļu Karalis, Savā pārliecīgajā un pāri plūstošajā mīlestībā uz mani apveltīja mani ar privilēģiju jebkurā laikā nākt Viņa ķēnišķīgajā Klātbūtnē, Viņš man dāvāja brīvu pieeju Saviem ķēnišķīgajiem Pagalmiem. Mans grēcīgums un, kā šķiet, arī mana niecība ļāva man iemantot Viņa labvēlību. Savā nodomā mani izglābt Dievs man atklāja Debesis un zemi, un visus brīnumus zem Debesīm. Lai iemācītu mani slavēt Viņa Svēto Vārdu, mūsu Kungs un Dievs iemācīja man To izdziedāt.”
Ak, Kungs, lai arī man sejā lūkojās Nāve, tu Savā varenajā Spēkā mani izglābi. Tu pastiepi Savu ķēnišķīgo Scepteri pretim radībai, kuras nebija.1
Lai ikviens piemin Tava Vārda un Tava Sceptera Spēku. Ar lielu prieku tu manai nožēlojamajai dvēselei atklāji Sava Bagātības un nebeidzamo Tavas Valstības krāšņumu. Tu nekad neesi izturējies pret mani tā, kā es būtu pelnījusi savu vainu dēļ, bet gan devi pavēli manam eņģelim, sacīdams: „paņem viņu; atved viņu mājās sveiku un veselu – Mums2 un Mūsu Namam…”
(Pēc tam manu uzmanību sev piesaistīja mans eņģelis. Kā agrākajos laikos es viņam lūdzu, lai viņš man kaut ko uzzīmētu…)
ZĪMĒJUMS
Visaugstā Dieva meita, miers, miers; ieej mūsu Kunga priekā; esi paklausīga vienīgi Viņam, bet es, tavs sargeņģelis, upurēju tev šo rozi no savas sirds; izproti un iemācies pazīt mūsu Kungu; ieej Vissvētākajā Sirdī; Dievs tevi ir aicinājis, un tagad tu esi radusi mieru ar Viņu;
es, Daniels, Dieva kalps, aiznesu tevi pie Visaugstā; šodien Debesis priecājas; nāc un ar paļāvību tuvojies Žēlastības Tronim;
Es, Daniels, tevi svētīju Vissvētākajā Trīsvienībā;
Daniels – Dieva kalps;
(Tēvs noliecās no Debesīm un tuvojās man…)
Mana Vassula, nekas Mani neiepriecina tik ļoti kā tie mirkļi, kurus tu ar visu savu būtību pavadi Manā Klātbūtnē; cildini Manu Vārdu; Es, Dievs, noraugos lejup no Debesīm un ieskatos tavā istabā, ziediņ; tu esi redzējusi Manu Godību, tu esi nobaudījusi Manu saldumu un esi saņēmusi Manu labvēlību; vēl pirms kalni radušies, pirms no zemes izspraucās asni, Es jau biju tevi izraudzījies, Mana mīļotā, lai tu izdziedātu melodiju par godu Manam trīskārt Svētajam Vārdam un caur Manu Vārdu dāvātu dzīvību mirušajiem; Mans bērns, kopš tavas dzimšanas brīža Es uzticēju Savam eņģelim rūpēties par tevi, tevi sargāt un atnest pie Manis; vai redzi? vai kāds vēl var apšaubīt, ka Dievs nebūtu parādījis Savu dievišķo Spēku un būtu aizmirsis par Mīlestību un Uzticamību Savai radībai;
ak, Vassula, šie ir bijuši trīspadsmit smaržu pilni gadi, trīspadsmit svaidītu Vēstījumu gadi, kuri tev ir tikuši uzticēti, lai tu pasludinātu tautām Manu Gribu; Es runāju, un tu noticēji … Es tev uzticēju šo bezgalīgo dārgumu un piepildīju tavu paaudzi ar Savu smaržu; ikviena dvēsele, kura atvēra Man savas sirds logu, tika smaržas apdvesta gan iekšēji, gan ārēji; Mans saldums iesniedzās līdz pat kaula smadzenēm, iesmaržodams dvēseli, prātu un garu … vai nezināji, ka Es piepildu visu, ko esmu apsolījis?
Mans bērns, atbalsties tagad pret to pašu Sirdi, Kurai vistuvāk ir Mans Dēls Jēzus Kristus; atceries: Es audzināšu šo paaudzi, un Es tiem palīdzēšu saprast, ka nemirstība ir atrodama, kļūstot par Trīsvienīgā Dieva atvasi; Es esmu nolēmis ievest ikvienu dvēseli dievišķā un tuvības pilnā mīlestības vienotībā; Es esmu nolēmis tās dievišķot Mūsu vienotajā Būtībā un Mūsu kopīgajā Gribā …
Gods lai ir mūsu Trīsvienīgajam Dievam, Debesu un zemes Dievam, kura spēkā uz ceļiem krīt visa radība. Lai Viņam ir gods Baznīcā no paaudzes paaudzē.
Visi kopīgi atzīsim, ka ir tikai viens Kungs, viena ticība, viena Kristība un viens visu Dievs un Tēvs caur visiem un visā. Atzīsim vienīgo patieso teoloģiju – Dieva uzlūkošanu Viņa Trīsvienīgajā Godībā un dievišķajā Noslēpumā!
esi svētīta; Es, tavs Mūžīgais Tēvs, tevi svētīju visu Debesu priekšā, sniedzot uz tavas pieres Savu dievišķās Mīlestības svaidījumu;
1 Pārnestā nozīmē: manis nebija līdz brīdim, kad Kungs Dievs mani piecēla no manas garīgās nāves.
|
Saraksts pēc alfabēta 
